26 December, 2012
The Union: The Business Behind Getting High
21 December, 2012
18 December, 2012
Rewind YouTube Style 2012
Latvijas Valsts un pašvaldību parāds novembra beigās - 5,512 miljardi latu
Valsts parāds novembra beigās bija 5,378 miljardi latu, un kopš
gada sākuma tas audzis par 170,889 miljoniem latu. Savukārt pašvaldību
parāds novembra beigās bija 569,167 miljoni latu, un kopš gada sākuma
tas samazinājies par 6,444 miljoniem latu.
Latvijas iekšējais parāds novembra beigās bija 731,658 miljoni latu, bet ārējais parāds - 4,78 miljardi latu.
http://www.diena.lv/latvija/zinas/valsts-un-pasvaldibu-parads-novembra-beigas-5-512-miljardi-latu-13984175
Latvijas iekšējais parāds novembra beigās bija 731,658 miljoni latu, bet ārējais parāds - 4,78 miljardi latu.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Valsts kases apkopoto informāciju
valsts un pašvaldību parāds pērn decembra beigās bija 5,348 miljardi
latu un, salīdzinot ar gada sākumu, Latvijas parāds 2011.gadā
palielinājās par 267,88 miljoniem latu.
Centrālās statistikas pārvaldes oktobrī publiskotie dati rāda, ka 2011.gadā vispārējās valdības sektora parāds bija 6,028 miljardi latu jeb 42,2% no iekšzemes kopprodukta.
Centrālās statistikas pārvaldes oktobrī publiskotie dati rāda, ka 2011.gadā vispārējās valdības sektora parāds bija 6,028 miljardi latu jeb 42,2% no iekšzemes kopprodukta.
Eiro ieviešanai izpildāmais Māstrihtas kritērijs paredz, ka
valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes
kopprodukta.
Kā ziņots, Latvija decembrī vienojās ar Starptautisko Valūtas fondu, ka mūsu valsts pirms termiņa atmaksās atlikušo starptautiskajā aizdevumu programmā saņemto aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda - 503,54 miljonus latu. Pārējā starptautiskā aizņēmuma pirmstermiņa atmaksa netiek plānota.
Kā ziņots, Latvija decembrī vienojās ar Starptautisko Valūtas fondu, ka mūsu valsts pirms termiņa atmaksās atlikušo starptautiskajā aizdevumu programmā saņemto aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda - 503,54 miljonus latu. Pārējā starptautiskā aizņēmuma pirmstermiņa atmaksa netiek plānota.
http://www.diena.lv/latvija/zinas/valsts-un-pasvaldibu-parads-novembra-beigas-5-512-miljardi-latu-13984175
17 December, 2012
Jacob Barnett: Forget What You Know
Crisis in Euroland: Year in Review
Author: Christopher Alessi, Online Editor/Writer
December 12, 2012
EU leaders took significant, if halting, steps in 2012 to rein in the
ongoing eurozone debt crisis and facilitate greater European fiscal and
political integration. The European Central Bank's announcement that it
was prepared to buy an unlimited amount of government bonds on the
secondary market was arguably the most aggressive measure taken this
year. The move sent a strong signal to jittery markets that the EU would
take any necessary actions to shore up the single currency area, while
providing struggling sovereigns with the space to implement vital
structural reforms. At the same time, the EU began to slowly lay the
groundwork for new pan-European agreements and institutions--including a
fiscal compact and banking union--that could make the EU and eurozone
more durable, while staving of future crises. Still, many eurozone
states face significant challenges in implementing the economic and labor reforms necessary to make their economies more competitive, while reducing their debt and deficit burdens.
In May, French voters elect Socialist François Hollande (WSJ)
as the new president of France, rejecting, at least rhetorically,
Nicolas Sarkozy and his pro-austerity--and pro-German--approach to the
eurozone crisis. Hollande vows to challenge German Chancellor Angela
Merkel by shifting the policy discourse away from budget cuts and implementing a so-called growth pact. Nonetheless, Hollande is forced to adopt austerity policies and the fiscal compact, while conceding the significant economic challenges confronting France.
Germany's constitutional court in September approves the
establishment of the eurozone's €500 billion ($650 billion) permanent
rescue fund, the European Stability Mechanism (FT), paving the way for it to be fully operational by the end of 2012. The ESM is inaugurated (DuetscheWelle)
by eurozone finance ministers in early October in Brussels, amid a
debate over exactly what role the fund will play in alleviating the
continent's debt crisis. Activist groups in Germany had filed a lawsuit
over the constitutionality of the bailout fund (DerSpiegel). While the challenge was overturned, the case crystalized both
the frustration about the lack of democratic accountability at the
European level and increasing public opposition to paying for the
indebted eurozone periphery.
December 12, 2012
A Second Bailout for Greece
Eurozone leaders agree in late February to a second bailout package for Greece worth $172 billion, including a 53 percent debt write-down by private bondholders. In exchange, Greece vows to implement further austerity measures to help tackle its mounting debt burden. The plan is designed to reduce Greece's debt-to-GDP ratio from 160 percent to 120.5 percent by 2020, but is deemed unrealistic by the middle of the year. Similarly, many policymakers and economists are skeptical that the second bailout will be sufficient, while others worry the attendant austerity measures will only plunge Greece further into recession.EU Leaders Adopt a Fiscal Compact
In early March, leaders of twenty-five out of the twenty-seven EU countries (all but the United Kingdom and the Czech Republic) sign a new Fiscal Compact treaty mandating stricter budget discipline (BBC). The treaty must be ratified by twelve eurozone states to take effect. The compact was originally developed at an EU summit in December 2011 in an effort by European leaders to facilitate greater fiscal integration, amid mounting fears that the eurozone and wider EU could collapse. However, the treaty faces criticism (ProjectSyndicate) from some policymakers and economists for failing to address the economic plight of indebted eurozone states, while crystalizing a German-driven agenda of austerity amid a deepening eurozone recession.France Rejects Sarkozy and Austerity
Greeks Vote to Stay in the Euro
Greece's center-right New Democracy party wins (CNN) the most votes in a second round of parliamentary elections in June. The victory ensures the country's commitment to EU bailout plans and austerity measures, and staves off a Greek exit from eurozone. The elections come on the heels of a first round of voting in May that yielded significant gains for fringe, anti-austerity parties, calling into question Greece's future in the single currency union. The vote is considered a public endorsement of Greece's EU membership, reassuring markets and political leaders of the country's commitment to the single currency.Spain Requests Bank Bailout
In June, the Spanish government officially requests "up to a maximum" of $122 billion in EU funds to recapitalize its ailing banks (DerSpiegel) and provide a buffer of capital to prevent future crises. By September, Spanish Prime Minister Mariano Rajoy implements a fresh round of austerity measures amid growing fears the country may need to request a full government bailout from the EU. Meanwhile, the EU approves $48 billion (WSJ) in funds for the Spanish bank rescue in late November. The move signals a widening of the eurozone crisis from one centered on sovereign debt to one with a banking crisis component.EU Officials Propose a Banking Union
At the end of June, EU leaders introduce plans to create a so-called banking union that would provide a centralized regulatory framework for the eurozone's large banks. In July, EU officials move forward on plans for establishing a banking supervisor that would be situated in the European Central Bank (WSJ). The single EU banking authority would potentially be able to activate the permanent EU rescue fund in order to directly recapitalize struggling eurozone banks, such as those in Spain. The plan is the latest EU initiative to centralize control over eurozone finances while reducing the power of national governments, but raises questions about the role of the ECB and whether it is acquiring too much power without a democratic mandate. However, in mid-December, EU finance ministers officially agree to a deal to create a single banking supervisor (WSJ) within the ECB that will monitor at least one hundred and fifty of the eurozone's biggest banks and those in other EU countries that choose to participate, the first concrete step toward establishing a banking union.ECB Unveils Unlimited Bond-Buying Plan
In late July, ECB President Mario Draghi vows that the central bank will "do whatever it takes to preserve the euro" (Bloomberg), sending markets higher and reducing borrowing costs for indebted sovereigns. Weeks later, Draghi announces a new and potentially unlimited program to buy government bonds of struggling eurozone states (Reuters) on the secondary market in order to bring down their borrowing costs and calm markets. Draghi says the plan will provide a "fully effective backstop to prevent potentially destructive scenarios," despite objections from the German central bank on grounds that the ECB is overstepping its monetary policy mandate and moving into the sphere of fiscal policy. The bank's actions also underscore concerns over an increasing democratic deficit (FT) in European policymaking.German Court Supports Bailout Fund
A Revised EU Aid Deal for Greece
In November, eurozone finance ministers and the International Monetary Fund agree to a revised aid deal for Greece (DerSpiegel), including lowering interest rates on Greek bailout loans and implementing a debt-buyback program. The new plan requires Greece to cut its debt-to-GDP ratio to 124 percent by 2020, rather than 120 percent, while committing to bring its debt levels "substantially below" 110 percent by 2022. The deal also allows for the release of the next tranche of bailout money (FT) for Greece in December, totaling around €34 billion.Not Out of the Woods Yet
Despite the substantial steps taken by EU policymakers over the past year, many challenges lie ahead for the beleaguered monetary union. The Roubini Group's Megan Greene writes that, "While the most disastrous possible risk – a complete, disorderly disintegration of the eurozone – has been greatly reduced by the ECB's new bond-buying program … the worst of the eurozone crisis is by no means behind us." If the eurozone moves forward with further fiscal and political integration, it could marginalize countries in the EU that do not use the euro, creating a so-called two-tier Europe. At the same time, the United Kingdom continues to distance itself from the EU, which could ultimately result in a British exit and a complete rethinking of the union. More broadly, the eurozone's larger economies like Italy and Spain--and, perhaps, most notably France (Economist)--have substantial structural reforms to undertake to make their labor markets more flexible and economies more competitive in order to avoid being dragged further into the mire of sovereign debt that has consumed the periphery.http://www.cfr.org/eu/crisis-euroland-year-review/p29648#cid=soc-twitter-at-analysis_brief-crisis_in_euroland_year_in_rev-121212
14 December, 2012
Culture in Decline | Episode #3 "C.V.D." by Peter Joseph
13 December, 2012
Sabiedrība, kurā nepastāv NAUDA - nav noziedzības, nav banku, nav kredītu, nav nabadzības, nav nevienlīdzības.
Patreiz Latvijā ļoti aktīvi tiek apspriesta EUR valūtas ieviešana un procesi, kas sasitīti ar iekļaušanos eirozonā. Pamatā sabiedrībā valda uz emocijām balstīti spriedumi par šo procesu lietderību. Tā īsti neatminos vai pāstāv ekspertu izstrādāts novērtējums par šāda soļa plusiem un mīnusiem?
Viens no šodienas sabiedrības neapmierinātības un ekonomisko attiecību
stūrakmeņiem ir strupceļš, kurš ir izveidots ilgus gadu simtus kultivējot
naudas/preču attiecības. Galveno lomu šajā procesā spēlē mūsdienu kapitālistikās "ekonomikas" principi - visu var nopirkt un visu var pārdot. "Ekonomika" pēdiņās, tādēļ, ka šodienas
ekonomikai ir ļoti tālu līdz tam, ko var saukt par efektīviem
ekonomiskajiem procesiem, cilvēces, sabiedrības un indivīda labklājību un progresu. Pats nesaprotamākais un izkropļotākais, kas pastāv mūsdienu "ekonomikā" ir tas, ka NAUDA ģenerē NAUDU - papīrs ģenerē papīru. Šis process no ekonomiskā viedokļa ir pilnīgi ABSURDS.
Jebkurai naudas sistēmai, vai tas būtu EUR, USD vai LVL, nav nākotnes.
Tad, kad sabiedrība atteiksies no naudas-preču attiecībām, cilvēki
pilnībā varēs realizēt savas individuālās spējas un vērtības. Sabiedrības modelis, kurā nepastāv preču-naudas attiecības balstās uz
resursu sadales un efektīvas resursu izmantošanas ekonomikas principiem, kur "valstij" vai "valdībai" ir viens vienīgs pienākums - efektīgi pārvaldīt un sadalīt resursus.
Nav NAUDAS - nav noziedzības, nav nabadzības, nav nevienlīdzības, nav kredītu, nav banku. Ir tikai milzu iespējas katram no mums realizēt sevi - sevis un visas cilvēces labklājības vārdā. Mūsu,
kā cilvēku un atsevišķu indivīdu galvenais mērķis ir labklājība, sevis
realizēšanas iespējas, pozitīvas emocijas, sevis un procesu
izzināšana, atklāšana. Visiem ir labi zināms, ka cilvēkam patiesā balva
par radīto, izveidoto un padarīto ir paša gandarījums un
došanas/dāvināšanas/ziedošanas prieks un emocijas.
Vai tiešām ikvienam no jums, kā loģiski domājošam humanoīdam, cilvēkam vai saprātīgai būtnei neveidojas jautājums - vai tie mērķi, kuru vārdā jūs šodien dzīvojat un strādājat, jūs aizvedīs līdz labklājībai un pilnvērtīgi izdzīvotai dzīves pieredzei??????????????? Visas atbildes uz jautājumiem par to kā veidot šodienas un nākotnes sabiedrību ir tepat blakus. Jums tikai ir jāatver acis!!!!!
Ar cieņu.
Gints
Culture in Decline | Episode #2 "Economics 101" by Peter Joseph
12 December, 2012
Par atpalicību, vērtībām un vienoto Eiropu, jeb vīzija Nr.4
Ex-seržants (literārs pseidonīms)
08.12.2012.
Kādi
tam ir cēloņi - gadsimtu laikā veidotas demokrātiskas tradīcijas
Rietumeiropā un Ziemeļamerikā ar atbilstoši izveidojušos vērtību skalu
un domāšanas stilu - process, kas mums aizgāja secen, vai varbūt pie
vainas ir mentalitāte, reliģija un klimats? Un ko darīt, lai mainītu
lietu kartību?
Ja arī Tevi uztrauc šie jautājumi, tad izlasi rakstu līdz galam,
uztverot to nevis kā mēģinājumu “ārstēt” vai mācīt dzīvot, bet vienkārši
kā nelielas pārdomas pēc izdzertas šņabja glāzes. Un, kad būsi
izlasījis, tad noskaties šo - http://www.youtube.com/watch?v=v906rJzNBKs.
Runa tur būs par šīm pašām lietām tikai daudz dziļāk un kompetentāk, un
nav svarīgi, ka Krievijas kontekstā, jo, patīk tas kādam vai nepatīk,
bet problēmas ir līdzīgas kā jebkurai valstij no bijušās postpadomju
telpas.
Par atpalicību
Nu nesanāk tā nesāpīgi un veikli pārlekt no „attīstīta” sociālisma uz
attīstītu demokrātiju un tirgus ekonomiku. Un noteicošais tam nav tik
daudz materiālā puse, bet gan tas, kas galvā. It kā jau formāli tirgus
likumi darbojas. Un tomēr cik labi, ka ir tādi uzņēmumi ar valsts
kapitāla daļu un monopolstāvokli kādā nozarē, kur sev un radiem-draugiem
izkārtot bezbēdu dzīvi valdēs.
Un tad vēl „universālie” ministri un viņu tikpat „universālie” galmi.
Un pareizi, jo ministram nav jābūt nozares profam, bet jāīsteno
politiskā vadība uzņemoties politisko atbildību (kā patīk šis vārdu
salikums), kas izpaužas kā iepriekšējā galma nomaiņa un „grandiozas”
reformas, lai visiem parādītu, cik iepriekšējie ir bijuši nekompetenti.
Pēc gada vai diviem nāk citi, un sākas viss no gala (izglītības sistēmas
reformas tiešām ir nepieciešamas, un laiks rādīs Ķīļa darbošanās jēgu).
Tad vēl valsts un pašvaldību iepirkumi ar Dienvidu tiltiem un
ūdensvadiem, kas izbūvēti ar kosmisko tehnoloģiju palīdzību ( ja nebūtu
ES uzspiesta likumdošana iepirkumu sfērā, tad var tikai iedomāties, kāds
bezpreģels tur valdītu)... Par „tirgus ekonomiku” un
‘’demokrātisku” pārvaldi tādās vietās kā Ventspils sarakstīts jau
pietiekoši, tādēļ neatkārtošos. Sliktākais ir tas, ka piemērs rada vēlmi
atkārtot „veiksmes” stāstu. Par banku lietām būs atsevišķs stāsts.
Par vērtībām un mentalitāti
Šogad jau sesto reizi žurnāls Forbes savā pasaules
ietekmīgāko sieviešu saraksta pirmajā vietā ir ierindojis Vācijas
kancleri Angelu Merkeli. Dzīvo kundze ar vīru daudzdzīvokļu mājā
Berlīnes centrā, atpūsties brauc uz Itālijas Vidusjūras piekrasti, kur
dzīvo četrzvaigžņu viesnīcā, turklāt vīrs brauc ar atsevišķu avio reisu,
tā kā kanclerei pēc statusa pienākas bundesvēra lidmašīna, par ko viņas
vīram būtu jāmaksā krietni lielāka summa nekā par low cost easy Jet.
Ierodoties uz Vāgnera operas festivālu, kundze satrieca visus ar savu
tērpu - un nevis tā dārdzības dēļ, bet gan ar to, ka minētais tērps
bija viņai mugurā šajā pašā pasākumā 4 gadus atpakaļ. Kā savu dienesta
auto kanclere lieto šo- http://www.abw.by/news/143613/. Otrs izcilākais Eiropas politiķis V.Zatlers lieto kaut ko līdzīgu- http://www.db.lv/auto/zatlers-ticis-pie-sava-ekskluziva-limuzina-370230. Laikam gan nedaudz krutāks, ņemot vērā iekšējo apdari.
Ja jau aizskārām jautājumu par politiķu pārvietošanos, tad gribētu
piebilst, ka Norvēģijas premjers Jens Stoltenbergs paradis uz darbu iet
ar kājām un turklāt bez bākugunīm, neskatoties uz Breivika sarīkoto
sprādzienu pie parlamenta ēkas.
Par integrāciju Eiropā un pilsonisku sabiedrību
Lai nu cik neideāla ES būtu ar visām savām problēmām, tomēr grūti
noliegt, ka ES dibināšanas līgums un no tā izrietošās direktīvas un
regulas, kas jāievēro visiem dalībniekiem, ir vairāk vai mazāk balstītas
uz demokrātiskiem principiem un veselo saprātu, kas pabaudīts desmitu
gadu garumā. Un tas, manuprāt, ir primārs, salīdzinot ar materiālo pusi.
Ja runā par materiālo, tad jāpiezīmē, ka LV saņem vairāk nekā iemaksā.
Par 2011.gadu diagramma ir šeit (klikšķini uz bildi): http://www.ir.lv/2012/11/21/maksataju-dumpis.
Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka, ja nebūtu ES KF un ERAF
līdzfinansējuma infrastruktūrai, tad, sākoties krīzei, būvniecības
nozare LV iznīktu.
Kas ir tie, kas pret? Pirmā grupa - vietējie "bezpreģeļščiki" un
viņu pakalpiņi, tādi kā A. Lembergs, kas būtībā iedibinājis totalitāru
režīmu vienas pilsētas teritorijā ar kontroli visās jomās, sākot no
medijiem un beidzot ar biznesu. No šejienes arī visi šie epiteti par
"sorosītu sazvērestību".
Ja nebūtu ES prasības, tad nebūtu ne KNAB (pie tā, ka kantoris ir izrādījies mazspējīgs, protams, arī ir vainīga Brisele), ne sakārtota likumdošana valsts un pašvaldību iepirkumu sfērā, ne daudz kas cits.
Ja nebūtu ES prasības, tad nebūtu ne KNAB (pie tā, ka kantoris ir izrādījies mazspējīgs, protams, arī ir vainīga Brisele), ne sakārtota likumdošana valsts un pašvaldību iepirkumu sfērā, ne daudz kas cits.
Otrā grupa - postsovjeti, kuri siekalodamies skatās uz Austrumiem un
sapņo par atgriešanos impērijas paspārnē. Uz šīs iedzīvotāju grupas
rēķina taisa sev politisko kapitālu Urbanovičs, Ušakovs, Elksniņš un
viss tas pārējais bars, turklāt ļoti labi saprotot, ka "cieša sadarbība
visās jomās" (citāts no SC programmas) ar totalitāriem režīmiem ne pie kā laba nenovedīs, atskaitot dividendes personīgi sev.
Trešā grupa - līdz izmisumam novestie (lielā mērā pateicoties tieši
pirmās grupas darboņiem), kas bezspēcīgā protestā atbalsta savus
izģērbējus, necenšoties apjēgt to, ka visās savās nelaimēs pirmkārt
jāvaino pašam sevi, jo padevīgi ļāvuši sevi izģērbt. Ārējā ienaidnieka
meklēšana (skandināvu bankas, sorosīti, žīdu pārvaldītā Rietumu pasaule,
kas tā vien tīko atņemt nabaga latvietim pēdējo) atbrīvo no nepatīkamas
nepieciešamības meklēt savu neveiksmju cēloni pašiem sevī.
Pēdējā laikā ir uzvirmojušas kaislības ap eiro ieviešanu, un
saprotams, jo palicis gads līdz valdības plānotajam termiņam. Tomēr
izrādās, ka iedzīvotāju vairākums nav sajūsmā par plānoto pasākumu.
Paceļas jautājums par referendumu. Finanšu
ministrs A. Vilks intervijā Latvijas Radio saka: „Par eiro ieviešanu
referendumā nav jālemj, šādu jautājumu izlemšana ir jāuztic ekspertiem…
iedzīvotājiem šādos jautājumos ir grūti izvērtēt visas nianses, tāpēc
jāuzticas speciālistiem un lēmumu jāļauj pieņemt valdībai un
parlamentam… Tad referendumu vajadzēja arī par starptautiskā aizdevuma
programmu".
Jā, Vilka kungs, vajadzēja referendumu arī par aizdevumu. Bet tauta
ir muļķe un neko nesapratīs, izglīto vai neizglīto. Jāpiezīmē, ka
ministrs mēģināja šo izglītošanu veikt 21.11.2012 - http://www.ltv.lv/video/sastregumstunda/18376/sastregumstunda-21.11.2012/.
Tikai izglītošana izskatījās pēc nevarīgas vāvuļošanas - kaut ko
mēģināja stāstīt par priekšrocībām aizņemoties naudu no ECB bez
konkrētiem cipariem un piemēriem. Uz šī fona ministra oponente -
Lemberga runas sieva Dana Reizniece, pēc profesijas tulks un
terminoloģijas speciāliste (ja var ticēt Vikipēdijai, tad arī šahiste un
politiķe), izskatījās daudz pārliecinošāka.
Dombrovskis paziņo, ka referendumam nav atlicis laika. Tad jājautā, kas liedza veikt izglītošanu un referendumu savlaicīgi?
Lūk, šeit arī parādās valdošas elites liekulība - tiek pļāpāts par
pilsonisku sabiedrību un iedzīvotāju iesaistīšanu valsts pārvaldē, tanī
pat laikā jautājumos, kas skar ikvienu, tiek liegta iespēja procesu
iespaidot.
S. Āboltiņa piedaloties ES valstu parlamentu priekšsēdētāju
konferencē Varšavā 20.04.2012, skaisti runāja: „„Tieši caur līdzdalību,
nevis pārstāvību sabiedrībai tiek radītas daudz lielākas iespējas
piedalīties parlamentārajā lēmumu pieņemšanas procesā, un būtiski
paplašinās cilvēku loks, kam ir pieeja šādām iespējām,” norādīja Saeimas
priekšsēdētāja. Viņa aicināja arī ES parlamentu priekšsēdētāju tikšanās
formātā stiprināt līdzdalības saikni ar sabiedrību, medijiem un
sociālajiem partneriem.”
Dombrovskis nule kā notikušajā Vienotības kongresā saka: „ES
nākusi klajā ar iniciatīvām ekonomiskā pārvaldības uzlabošanai un
fiskālās disciplīnas nostiprināšanai. To mērķis – līdzšinējās
neefektīvās sistēmas vietā izveidot Eiropā reāli funkcionējošu fiskālās
disciplīnas uzraudzības sistēmu ar kontroles un sankciju mehānismiem.
Šie soļi ir pārliecinājuši arī „neatkarīgo arbitru” – starptautiskos
finanšu tirgus. Tas apliecina, ka šie soļi tiek sperti pareizajā
virzienā.”
(http://valdisdombrovskis.lv/valda-dombrovska-runa-vienotibas-kongresa/)
Dažas dienas vēlāk medijos paradās informācija par to, ka ES valstu
finanšu ministriem otrdien, 04.12.2012 sanāksmē Briselē neizdevās panākt
vienošanos par tā dēvēto banku savienību jeb vienotas banku uzraudzības
sistēmas izveidošanu blokā, jo starp savienības valstīm šajā jautājumā
bija dziļas domstarpības:
http://financenet.tvnet.lv/zinas/445624-es_finansu_ministri_nevienojas_par_banku_savienibu_bloka
Tālāk Dombrovskis saka: „Ja aplūkojam scenāriju: kas notiktu, ja
2008. gadā, kad pasauli satricināja globālā finanšu krīze, Latvija būtu
bijusi eirozonā? Parex bankas glābšanai mums būtu bijuši
pieejami Eiropas Centrālās Bankas kredītresursi, un Latvijai nebūtu
bijusi nepieciešama tik skaudra konsolidācijas programma un tik apjomīgs
starptautiskais aizdevums”.
Ai, ai, Dombrovska kungs, nebija prāta darbs pieminēt Parex.
Bet, ja jau esat pateikuši „A”, tad jāpasaka arī „B” par to, kā notika
bankas pārņemšana - atklāti un, ņemot vērā sabiedrības viedokli, kā jau
pilsoniskā sabiedrībā pieņemts. Ak atmiņa pievīlusi? Nu tad atgādināšu.
2008.g. 4. novembrī risinās galvenie notikumi — valdības sēdē
slēgtajā daļā spriež par līgumu ar Karginu un Krasovicki. To uzdod
sagatavot Finanšu ministrijai. Valdība izvirza 10 nosacījumus Parex bankas īpašniekiem.
Nedēļas beigās līgums ir gatavs, un 8. novembrī par to lemj Ministru kabinets. Vēlu vakarā valdība paziņo, ka valsts pārņem Parex. Valsts bankā ieguldīs 200 miljonus latu. Jau šajā sēde FKTK lūdz uzlikt ierobežojumus finanšu darbībām Parex. Valdība tos neuzliek.
Nākamajā dienā sākas lielākā naudas aizplūšana no Parex bankas.
No 8. līdz 22. novembrim aizplūst 457 miljoni latu. FKTK atkal lūdz
uzlikt ierobežojumus, bet Ministru kabinets to atkārtoti nedara.
Visbeidzot 1. decembrī pēc jau trešā aicinājuma valdība ierobežo
darījumus Parex bankā — līdz tam brīdim no bankas, pēc VK aprēķiniem, aizplūdis nedaudz vairāk par miljardu latu (1 003 483 810 latu).
Kā norāda VK, 8. novembra sēdē apstiprinātais ieguldījuma līgums starp valsti un Parex
akcionāriem atšķiras no 4. novembra sēdē lemtā. No līguma pazuduši
Karginam un Krasovickim nelabvēlīgi punkti — līgums vairs neprasa
Karginam un Krasovckim visus savus depozītus ieguldīt bankas
pamatkapitālā. Abi bijušie īpašnieki iegulda tikai pa 14 miljoniem latu
katrs. Līgums vairs neuzstāj, ka bankā būtu jāiegulda arī cita manta,
kas abiem īpašniekiem pieder tieši vai netieši. Līgums neatceļ īpaši
labvēlīgos depozītu noguldījuma procentus, kas noslēgti ar akcionāriem
un viņu ģimenes locekļiem. Vēl 4. novembrī tāda prasība līguma projektā
bija.
Tas nav Ex-seržanta delīrija murgojums, bet gan Valsts kontroles
atzinums par to, ka bankas pārņemšanas lielākie ieguvēji ir tās bijušie
īpašnieki, nevis Latvijas valsts, un daudz kas no bankas pārņemšanas
procesa ticis noslēpts. Un kā tur bija ar Krājbanku, kur piķis pa kluso ticis pārskaitīts 2 nedēļas pēc darbības apturēšanas?
Kaut arī personīgi esmu par tālāku integrāciju ES, tomēr līdz šim
neesmu dzirdējis nevienu argumentu no valdošās elites puses, kas dotu
man pārliecību par pievienošanos eirozonai lietderību no valdības
noteiktajā termiņā. Lūdzu, pārlieciniet mani, ierindas pilsoni, runājot
skaidrā un visiem saprotamā valodā.
Ja runā par Rietumu demokrātiju panākumiem, tad pilnīgi iespējams, ka
viens no iemesliem tam ir šo valstu pilsoņu atbildības sajūta savas
valsts priekšā, kas pastiprināta ar apziņu, ka katram ir iespējas
ietekmēt procesus, izmantojot demokrātiskus institūtus, - tas, kā tik
ļoti trūkst LV.
Mēģināju atbildēt uz raksta sākumā izvirzītajiem jautājumiem. Kā sanāca - tā sanāca.
http://www.pietiek.com/raksti/par_atpalicibu,_vertibam_un_vienoto_eiropu,_jeb_vizija_nr4
Culture in Decline | Episode #1 "What Democracy?" by Peter Joseph
11 December, 2012
What is Consciousness?
07 December, 2012
Земля не вращается вокруг Солнца. Earth is not revolving around the Sun
05 December, 2012
Antibiotics in Chicken May Be Causing New Superbug in Humans Say Researchers
04 December, 2012
03 December, 2012
Vai mums vajag eiro? Nē
Electric World Lost
—And it makes the aeroplane practical,— I suggested.
—Not the aeroplane, the flying machine,— responded Dr. Tesla. —Now you have struck the point in which I am most deeply interested—the object toward which I have been devoting my energies for more than twenty years—the dream of my life. It was in seeking the means of making the perfect flying machine that I developed this engine.
—Twenty years ago I believed that I would be the first man to fly; that I was on the track of accomplishing what no one else was anywhere near reaching. I was working entirely in electricity then and did not realize that the gasoline engine was approaching a perfection that was going to make the aeroplane feasible. There is nothing new about the aeroplane but its engine, you know.
—What I was working on twenty years ago was the wireless transmission of electric power. My idea was a flying machine propelled by an electric motor, with power supplied from stations on the earth. I have not accomplished this as yet, but am confident that I will in time.
—When I found that I had been anticipated as to the flying machine, by men working in a different field, I began to study the problem from other angles, to regard it as a mechanical rather than an electrical problem. I felt certain there must be some means of obtaining power that was better than any now in use. And by vigorous use of my gray matter for a number of years, I grasped the possibilities of the principle of the viscosity and adhesion of fluids and conceived the mechanism of my engine. Now that I have it, my next step will be the perfect flying machine.—
—An aeroplane driven by your engine?— I asked.
—Not at all,— said Dr. Tesla. —The aeroplane is fatally defective. It is merely a toy—a sporting play-thing. It can never become commercially practical. It has fatal defects. One is the fact that when it encounters a downward current of air it is helpless. The —hole in the air— of which aviators speak is simply a downward current, and unless the aeroplane is high enough above the earth to move laterally but can do nothing but fall.
—There is no way of detecting these downward currents, no way of avoiding them, and therefore the aeroplane must always be subject to chance and its operator to the risk of fatal accident. Sportsmen will always take these chances, but as a business proposition the risk is too great.
—The flying machine of the future—my flying machine—will be heavier than air, but it will not be an aeroplane. It will have no wings. It will be substantial, solid, stable. You cannot have a stable airplane. The gyroscope can never be successfully applied to the airplane, for it would give a stability that would result in the machine being torn to pieces by the wind, just as the unprotected aeroplane on the ground is torn to pieces by a high wind.
—My flying machine will have neither wings nor propellers. You might see it on the ground and you would never guess that it was a flying machine. Yet it will be able to move at will through the air in any direction with perfect safety, higher speeds than have yet been reached, regardless of weather and oblivious of —holes in the air— or downward currents. It will ascend in such currents if desired. It can remain absolutely stationary in the air, even in a wind, for great length of time. Its lifting power will not depend upon any such delicate devices as the bird has to employ, but upon positive mechanical action.—
—You will get stability through gyroscopes?— I asked.
—Through gyroscopic action of my engine, assisted by some devices I am not yet prepared to talk about,— he replied.
—Powerful air currents that may be deflected at will, if produced by engines and compressors sufficiently light and powerful, might lift a heavy body off the ground and propel it through the air,— I ventured, wondering if I had grasped the inventor—s secret.
Dr. Tesla smiled an inscrutable smile.
—All I have to say on that point is that my airship will have neither gas bag, wings nor propellers,— he said. —It is the child of my dreams, the product of years of intense and painful toil and research. I am not going to talk about it any further. But whatever my airship may be, here at least is an engine that will do things that no other engine ever has done, and that is something tangible.—
02 December, 2012
Everything You Know Is Wrong. Lloyd Pye lekcija
01 December, 2012
Vai Eiropa vēl ilgi finansēs Latvijas ekonomikas izaugsmes veiksmes stāstu?
Reklāmas rakstā vārdi un teksts "Latvija piedzīvo strauju izaugsmi" neatbilst īstenībai. Veidojas loģisks jautājums - uz kā rēķina iz izveidojies pieaugums?
VIRTUĀLĀ EKONOMISKĀ IZAUGSME un nodokļu apjoma ĪSTERMIŅA pieaugums ir iegūts ar drastiskām nodokļu piedziņas metodēm, kā arī mainot un spēlējoties ar matemātiskajām darbībām kā tiek aprēķināti un kurās atskaišu ailītēs tiek attēlota pozitīvā nodokļu iemaksa - piemēram izpildot valsts vai pašvaldību pasūtijumus, kur dominē EIROPAS NAUDA - pakalpojumiem netiek piemērots PVN nodoklis, kas savukārt neļauj aizķerties nodokļos paredzētājām naudas summām pie uzņēmumiem. Vai nodokļu parādu summas jau tiek uzskatītas par reāliem ieņēmumiem? Un atkal šeit parādās klasiskie šodienas ekonomikas pamatprincipi - virtuālais parāds ģenerē %, un šis % tiek uzskatīts par ekonomikas izaugsmi ;-)
Šodienas ekonomiskās izaugsmes formula izskatās šādi = Jo vairāk apgūstam Eiropas finansējumus, jo lielāka ir Latvijas ekonomiskā izaugsme. Vai Eiropa vēl ilgi varēs atļauties finansēt Latvijas ekonomikas izaugsmes veiksmes stāstu?
Manuprāt patiesais Latvijas ekonomikas izaugsmes stāsts izskatītos šāds = Latvijā dzīvo un strādā cilvēki, kuriem neviens nav parādā un viņi nevienam nav parādā. IZAUGSME UN PROGRESS ir pašsaprotams un pašregulējošs process - cilvēki ir radoši un vēlas radoši izpausties. Varbūt izklausās diezgan utopiski, bet laikam savādāk nesanāks. Ar ko būtu jāsāk? Atbilde = sāksim paši ar sevi ar pakāpenisku pāreju no naudas-preču ekonomiskās sistemas uz RESOURCE BASED (resursu sadales) ekonomiku.
VIRTUĀLĀ EKONOMISKĀ IZAUGSME un nodokļu apjoma ĪSTERMIŅA pieaugums ir iegūts ar drastiskām nodokļu piedziņas metodēm, kā arī mainot un spēlējoties ar matemātiskajām darbībām kā tiek aprēķināti un kurās atskaišu ailītēs tiek attēlota pozitīvā nodokļu iemaksa - piemēram izpildot valsts vai pašvaldību pasūtijumus, kur dominē EIROPAS NAUDA - pakalpojumiem netiek piemērots PVN nodoklis, kas savukārt neļauj aizķerties nodokļos paredzētājām naudas summām pie uzņēmumiem. Vai nodokļu parādu summas jau tiek uzskatītas par reāliem ieņēmumiem? Un atkal šeit parādās klasiskie šodienas ekonomikas pamatprincipi - virtuālais parāds ģenerē %, un šis % tiek uzskatīts par ekonomikas izaugsmi ;-)
Šodienas ekonomiskās izaugsmes formula izskatās šādi = Jo vairāk apgūstam Eiropas finansējumus, jo lielāka ir Latvijas ekonomiskā izaugsme. Vai Eiropa vēl ilgi varēs atļauties finansēt Latvijas ekonomikas izaugsmes veiksmes stāstu?
Manuprāt patiesais Latvijas ekonomikas izaugsmes stāsts izskatītos šāds = Latvijā dzīvo un strādā cilvēki, kuriem neviens nav parādā un viņi nevienam nav parādā. IZAUGSME UN PROGRESS ir pašsaprotams un pašregulējošs process - cilvēki ir radoši un vēlas radoši izpausties. Varbūt izklausās diezgan utopiski, bet laikam savādāk nesanāks. Ar ko būtu jāsāk? Atbilde = sāksim paši ar sevi ar pakāpenisku pāreju no naudas-preču ekonomiskās sistemas uz RESOURCE BASED (resursu sadales) ekonomiku.
Vēlreiz paskatieties uz sevi no malas:
Subscribe to:
Posts (Atom)