Crisis in Euroland: Year in Review

Author: Christopher Alessi, Online Editor/Writer
December 12, 2012

EU leaders took significant, if halting, steps in 2012 to rein in the ongoing eurozone debt crisis and facilitate greater European fiscal and political integration. The European Central Bank's announcement that it was prepared to buy an unlimited amount of government bonds on the secondary market was arguably the most aggressive measure taken this year. The move sent a strong signal to jittery markets that the EU would take any necessary actions to shore up the single currency area, while providing struggling sovereigns with the space to implement vital structural reforms. At the same time, the EU began to slowly lay the groundwork for new pan-European agreements and institutions--including a fiscal compact and banking union--that could make the EU and eurozone more durable, while staving of future crises. Still, many eurozone states face significant challenges in implementing the economic and labor reforms necessary to make their economies more competitive, while reducing their debt and deficit burdens.

A Second Bailout for Greece

Eurozone leaders agree in late February to a second bailout package for Greece worth $172 billion, including a 53 percent debt write-down by private bondholders. In exchange, Greece vows to implement further austerity measures to help tackle its mounting debt burden. The plan is designed to reduce Greece's debt-to-GDP ratio from 160 percent to 120.5 percent by 2020, but is deemed unrealistic by the middle of the year. Similarly, many policymakers and economists are skeptical that the second bailout will be sufficient, while others worry the attendant austerity measures will only plunge Greece further into recession.

EU Leaders Adopt a Fiscal Compact

In early March, leaders of twenty-five out of the twenty-seven EU countries (all but the United Kingdom and the Czech Republic) sign a new Fiscal Compact treaty mandating stricter budget discipline (BBC). The treaty must be ratified by twelve eurozone states to take effect. The compact was originally developed at an EU summit in December 2011 in an effort by European leaders to facilitate greater fiscal integration, amid mounting fears that the eurozone and wider EU could collapse. However, the treaty faces criticism (ProjectSyndicate) from some policymakers and economists for failing to address the economic plight of indebted eurozone states, while crystalizing a German-driven agenda of austerity amid a deepening eurozone recession.

France Rejects Sarkozy and Austerity

In May, French voters elect Socialist François Hollande (WSJ) as the new president of France, rejecting, at least rhetorically, Nicolas Sarkozy and his pro-austerity--and pro-German--approach to the eurozone crisis. Hollande vows to challenge German Chancellor Angela Merkel by shifting the policy discourse away from budget cuts and implementing a so-called growth pact. Nonetheless, Hollande is forced to adopt austerity policies and the fiscal compact, while conceding the significant economic challenges confronting France.

Greeks Vote to Stay in the Euro

Greece's center-right New Democracy party wins (CNN) the most votes in a second round of parliamentary elections in June. The victory ensures the country's commitment to EU bailout plans and austerity measures, and staves off a Greek exit from eurozone. The elections come on the heels of a first round of voting in May that yielded significant gains for fringe, anti-austerity parties, calling into question Greece's future in the single currency union. The vote is considered a public endorsement of Greece's EU membership, reassuring markets and political leaders of the country's commitment to the single currency.

Spain Requests Bank Bailout

In June, the Spanish government officially requests "up to a maximum" of $122 billion in EU funds to recapitalize its ailing banks (DerSpiegel) and provide a buffer of capital to prevent future crises. By September, Spanish Prime Minister Mariano Rajoy implements a fresh round of austerity measures amid growing fears the country may need to request a full government bailout from the EU. Meanwhile, the EU approves $48 billion (WSJ) in funds for the Spanish bank rescue in late November. The move signals a widening of the eurozone crisis from one centered on sovereign debt to one with a banking crisis component.

EU Officials Propose a Banking Union

At the end of June, EU leaders introduce plans to create a so-called banking union that would provide a centralized regulatory framework for the eurozone's large banks. In July, EU officials move forward on plans for establishing a banking supervisor that would be situated in the European Central Bank (WSJ). The single EU banking authority would potentially be able to activate the permanent EU rescue fund in order to directly recapitalize struggling eurozone banks, such as those in Spain. The plan is the latest EU initiative to centralize control over eurozone finances while reducing the power of national governments, but raises questions about the role of the ECB and whether it is acquiring too much power without a democratic mandate. However, in mid-December, EU finance ministers officially agree to a deal to create a single banking supervisor (WSJ) within the ECB that will monitor at least one hundred and fifty of the eurozone's biggest banks and those in other EU countries that choose to participate, the first concrete step toward establishing a banking union.

ECB Unveils Unlimited Bond-Buying Plan

In late July, ECB President Mario Draghi vows that the central bank will "do whatever it takes to preserve the euro" (Bloomberg), sending markets higher and reducing borrowing costs for indebted sovereigns. Weeks later, Draghi announces a new and potentially unlimited program to buy government bonds of struggling eurozone states (Reuters) on the secondary market in order to bring down their borrowing costs and calm markets. Draghi says the plan will provide a "fully effective backstop to prevent potentially destructive scenarios," despite objections from the German central bank on grounds that the ECB is overstepping its monetary policy mandate and moving into the sphere of fiscal policy. The bank's actions also underscore concerns over an increasing democratic deficit (FT) in European policymaking.

German Court Supports Bailout Fund

Germany's constitutional court in September approves the establishment of the eurozone's €500 billion ($650 billion) permanent rescue fund, the European Stability Mechanism (FT), paving the way for it to be fully operational by the end of 2012. The ESM is inaugurated (DuetscheWelle) by eurozone finance ministers in early October in Brussels, amid a debate over exactly what role the fund will play in alleviating the continent's debt crisis. Activist groups in Germany had filed a lawsuit over the constitutionality of the bailout fund (DerSpiegel). While the challenge was overturned, the case crystalized both the frustration about the lack of democratic accountability at the European level and increasing public opposition to paying for the indebted eurozone periphery.

A Revised EU Aid Deal for Greece

In November, eurozone finance ministers and the International Monetary Fund agree to a revised aid deal for Greece (DerSpiegel), including lowering interest rates on Greek bailout loans and implementing a debt-buyback program. The new plan requires Greece to cut its debt-to-GDP ratio to 124 percent by 2020, rather than 120 percent, while committing to bring its debt levels "substantially below" 110 percent by 2022. The deal also allows for the release of the next tranche of bailout money (FT) for Greece in December, totaling around €34 billion.

Not Out of the Woods Yet

Despite the substantial steps taken by EU policymakers over the past year, many challenges lie ahead for the beleaguered monetary union. The Roubini Group's Megan Greene writes that, "While the most disastrous possible risk – a complete, disorderly disintegration of the eurozone – has been greatly reduced by the ECB's new bond-buying program … the worst of the eurozone crisis is by no means behind us." If the eurozone moves forward with further fiscal and political integration, it could marginalize countries in the EU that do not use the euro, creating a so-called two-tier Europe. At the same time, the United Kingdom continues to distance itself from the EU, which could ultimately result in a British exit and a complete rethinking of the union. More broadly, the eurozone's larger economies like Italy and Spain--and, perhaps, most notably France (Economist)--have substantial structural reforms to undertake to make their labor markets more flexible and economies more competitive in order to avoid being dragged further into the mire of sovereign debt that has consumed the periphery.

http://www.cfr.org/eu/crisis-euroland-year-review/p29648#cid=soc-twitter-at-analysis_brief-crisis_in_euroland_year_in_rev-121212

 

Eirozonā – kā banānu republikā

Līga Puriņa, investore
Pirmdien, 2012. gada 12. martā, no rīta agri modušies, ieguldītāji Latvijā un daudzviet pasaulē trauksies apskatīt savus vērtspapīru kontus. Un ko viņi tur ieraudzīs? Grieķijas valdības parādzīmes pazudušas bez vēsts! Kā nebijušas!
Piektdien, 2012. gada 9. martā Grieķija nolēma piemērot savu š.g. februāra vidū jaunizgudroto likumu un konfiscēt vērtspapīrus visiem ieguldītājiem, nosaucot šo manipulāciju par „brīvprātīgu darījumu”.
Starptautiskā prese pašlaik izraibināta ar Eiropas vareno izteikumiem par to, cik ārkārtīgi labs un patīkams ir šis vēsturiskais solis. Vienīgi Vācijas vadoņi pauž maigi aizplīvurotu piesardzību – šis esot tikai sākums, un neesot zināms, kādas būšot beigas. Citādi pozitīvās vērpšanas aparāts griežas ar pilnu jaudu! Ir gan daži neaptēsti lauķi, pie kuriem pieskaitāma arī šo rindu autore, kas nespēj saskatīt neko labu un patīkamu faktā, ka viņiem nozog naudu.
Vairāk nekā 50 gadus visas attīstītās pasaules valstis arvien pildījušas savas saistības, tāpēc es un daudzi citi ieguldītāji bijām izdarījuši pārsteidzīgu secinājumu, ka miera laikos, pastāvot Eiropas Savienības un Eirozonas spīdoši noformētiem līgumiem, kritērijiem, regulām, direktīvām un stabilizācijas mehānismiem, kuru uzskaitījums liek ierindas pilsonim cienībā sastingt, – „nekas tāds”, tas ir, ka kāda valdība masveidā konfiscētu privātpersonu mantu, vienkārši nav iespējams.
Turpmāk nāksies sadzīvot ar domu, ka ir gan iespējams, pat ļoti iespējams. Nāksies katru rītu atcerēties, cik maz gan nozīmē Eiropas Savienības ietvars, un rēķināties - ja vienai Eiropas Savienības valsts valdībai iegribēsies piesavināties citas Eiropas Savienības valsts pilsoņu mantu, tad tas tiks bez kavēkļiem izdarīts. Turklāt publiskā telpā šie faktiski prettiesiskie akti tiks slavināti, bet to upuri – labākajā gadījumā – ignorēti, bet sliktākajā - noniecināti un pazemoti.
Pirmās vēstules grieķiem ar aicinājumu nerealizēt prettiesiskos plānus es nosūtīju 2012. gada 14. janvārī – premjerministram Papademos un finanšu ministram Venizelos. Bez atbildes. Tad, 25. janvārī – valsts parāda pārvaldības aģentūras vadītājam Pantazos. Bez atbildes. Tad, 17. februārī – visiem trim iepriekšminētajiem. Bez atbildes. Tad, 1. martā – Grieķijas vēstniekam Latvijā „ekselencei” Chatzimichelakis. Bez atbildes.
Grieķijas augstmaņi un „ekselence” neuzskata mani – Latvijas pilsoni – par atbildes cienīgu. Starp citu, ja jau Grieķijai ejot tik sūri, neesot naudas, rodas jautājums - par kādu naudu darbojas Grieķijas vēstniecība Latvijā (Portugāle, piemēram, savu vēstniecību slēgusi naudas trūkuma dēļ)? Chatzimichelakis atrodas tepat Rīgā, Elizabetes 11-5, apmeklē mūsu valsts pasākumus, kur tiek godināts par „ekselenci”, ietur maltītes smalkos restorānos un vispār uzvedas tā, it kā nekas nebūtu noticis. Tā vietā, lai pildītu saistības pret ieguldītājiem – Latvijas pilsoņiem, Grieķija turpina tēriņus vēstniecības uzturēšanai.
Lai arī sīka, tā tomēr ir uzskatāma ilustrācija grieķu nacionālajam raksturam. Vai nebūtu jauki, ja Grieķija savas vēstniecības uzturēšanai paredzēto naudu novirzītu saistību izpildei pret Latvijas pilsoņiem, lai mēs varam turpināt izglītot savus bērnus un palīdzēt saviem vecākiem? Nē, tāda laime mūs negaida! Es kā apkrāptā ieguldītāja cīnīšos par to, lai Grieķijas vēstniecība Latvijā tiktu slēgta un tādējādi beigtu ar savu klātbūtni pazemot mani un manus līdzpilsoņus, kuriem šī valsts – Grieķija, nodarījusi būtisku kaitējumu.
Eirozonā patiešām iet kā banānu republikā, un notikumi, kas vēl nesen likās neiespējami, pašlaik risinās mūsu acu priekšā. Es atzīstu, ka neesmu bijusi īsti gudra, veicot ieguldījumus Grieķijas valdības parādzīmēs - biju provinciāla un attālināta no sapratnes par to, kā lietas „pa īstam kārtojas” Eiropā. Veikto manipulāciju rezultātā daudzas puses ir ieguvušas, izņemot privāto ieguldītāju – pēdējam atliek vien gādāt līdzekļus advokātiem, lai nākošos 10 gadus pavadītu Grieķijas un Eiropas tiesās, taisnību meklējot.
Apkopoju faktus par iespaidīgiem dažādu pušu līdzšinējiem guvumiem no nesenām manipulācijām:
- Eirozonas komercbankas no Eiropas Centrālās Bankas saņēmušas vismaz 1 triljonu eiro uz trīs gadiem ar procentu likmi 1% gadā;
- Grieķijas valsts ieguvusi vismaz 100 miljardus eiro kā sava parāda „brīvprātīgu norakstījumu” un vismaz 130 miljardus eiro jaunās „glābšanas operācijas” ietvaros;
- Eiropas Centrālā Banka izglābusi savus ieguldījumus Grieķijas valdības parādzīmēs, saņemot jaunas parādzīmes ar identisku nominālu vismaz 50 miljardu eiro vērtībā, gūstot peļņu (starpība starp iegādes vērtību un nominālu) vismaz 15 miljardu eiro apmērā.
Kā jau minēju savā 26.02.2012. rakstā, aicināju Eiropas Komisiju un konkrēti – Eiropas Komisijas Prezidentu Barroso, Viceprezidentu Rehn, Komisārus Barnier un Reding nepieļaut jaunizgudrotu likumu ieviešanu ar atpakaļejošu spēku kā Grieķijas parādu krīzes risinājuma sastāvdaļu.
Jāteic, ka uz savām 16. un 17. janvāra, 18. februāra vēstulēm minētiem adresātiem beidzot, tas ir, 9. martā saņēmu interesantām atklāsmēm pilnu vēstuli no kāda Patrick Steimer, Vienības Vadītāja (?). Minētais Steimer man paskaidro, ka „es Jūs varu informēt, ka izteikt paziņojumus attiecībā uz ziņām, ka Grieķijas valdība ievieš kolektīvā lēmuma punktus ar atpakaļejošu spēku savās valdības parādzīmēs, nav Eiropas Komisijas pienākums”.
Patiešām, regulāri lasot Barroso un Rehn plašos vēstījumus un vērtējumus medijos par Grieķijas parādzīmju krīzi, tās iespējamiem risinājumiem un panākto progresu, kā arī „brīvprātīgo darījumu”, man bija radies iespaids, ka Eiropas Komisijai šajā procesā ir kāda, nebūt ne mazsvarīga loma. Tomēr izrādās, ka kungi attiecībā uz Grieķijas darījumu izteikušies nebūt ne savu pienākumu ietvaros, bet kādā citā kapacitātē, kas man nav ne zināma, ne saprotama. Veltīgi bija izrādījušies mani centieni jēgpilni sazināties ar augstajiem prinčiem - Eiropas simboliskiem vadītājiem: pat pēc pamatīgas kurnēšanas mani ar atbildi bija pagodinājis vien kāds sīks gariņš, skopās rindās liekot saprast, ka labāk būtu bijis likties mierā.
Tomēr Eiropas Komisijas augsto prinču atmestā necilā vēstulīte ir tīrais iepriecinājums manai bēdu sagrauztajai ieguldītājas dvēselei, salīdzinot ar Eiropas Centrālās Bankas augsto priesteru majestātisko klusēšanu. Kā man paskaidroja tas pats minētais Steimer, „Eiropas Komisija nav tādā pozīcijā, lai komentētu Eiropas Centrālās Bankas obligāciju portfeļu pārvaldību, jo Eiropas Centrālās Bankas neatkarība ir iesvētīta ar Līgumu”.
Svētnīca (lasi – Eiropas Centrālā Banka) neatbild uz manām 16. janvāra un 17. februāra vēstulēm, kurās lūdzu paskaidrot, vai viņiem gadījumā nepiederēja tādas pašas sērijas parādzīmes kā man un vai viņi gadījumā kaut kad 17. februārī, klusībā vienojoties ar grieķiem, tās neiemainīja pret jaunām? Vai gadījumā tas nenotika aiz muguras citiem parādzīmju ieguldītājiem, kas ir pretrunā ar attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu? Vai Eiropas Centrālā Banka piedalīsies „brīvprātīgajā darījumā”, vai gluži pretēji – izglābs savus ieguldījumus plus vēl gūs ievērojamu peļņu?
Es ceru, ka Eiropas Centrālās Bankas nevēlmei komunicēt ar parastiem ļautiņiem ir kāds dibināts iemesls – varbūt svētnīcas augstie priesteri vada laiku, sazinoties ar mistiskiem gariem un pielūdzot kādus augstākus spēkus? Varbūt pārdabiskās būtnes patiešām svētīs šo iestādi, un ar augstāku spēku palīdzību eiro eksperiments (daudzas valstis = viena valūta) kļūs par veiksmes stāstu?
Pēc šo rindu pabeigšanas izgāju dārzā atvilt elpu – kazi, varbūt man par prieku tur būs izaudzis kāds sulīgs banāns? Tomēr nekā – zarā karājas vien pērnējais savītis Latvijas ābolītis…Pārdabiskie spēki šoreiz nav manā pusē.

http://www.pietiek.com/raksti/eirozona__ka_bananu_republika

Rimšēvičs: neņemiet kredītus; krīzes otrais vilnis ir klāt

Es domāju, ka otrais krīzes vilnis ir sācies, tas šobrīd ir redzams ar neapbruņotu aci. Ja mēs paraugāmies uz gada sākuma prognozēm par to, kā attīstīsies pasaules ekonomika, mēs skaidri redzam lejupslīdi, vadošo valstu ražošanas apjomi, indeksi iet uz leju. Arī nākamā gada prognozes ir ļoti piesardzīgas un pesimistiskas, tā laikrakstam "Diena" izteicies Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

Kredītus tagad ņemt nevajadzētu

Vai uzņemties kredītsaistības situācijā, ja šodien kādam cilvēkam ir nodoms aizņemties, piemēram, dzīvokļa iegādei, un cilvēks ir sarēķinājis, ka šo kredītu var atdot ar to ienākumu līmeni, kāds patlaban viņam ir, rēķinoties, ka viņa ienākumi saglabāsies? Sestdien laikrakstā "Diena" publicētā intervijā Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs šobrīd iesaka kredītu neņemt.

"Mana rekomendācija - šobrīd šo kredītu neņemt!" intervijā laikrakstam norādījis LB  vadītājs. Viņš ir pārliecināts, ka otrais krīzes vilnis ir sācies.

Ir sācies otrais vilnis

Atbildot uz jautājumu, kāpēc neizdevās izbēgt no otrā krīzes viļņa, viņš laikrakstam norāda: "Valstu valdības pagājušajos 10 gados ir dzīvojušas pāri saviem līdzekļiem. (..) Visa pasaule nedzīvo pāri saviem līdzekļiem. Puse pasaules dzīvo pāri saviem līdzekļiem, puse pasaules ir tā, kas aizdod un uztur šo dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem.

Rietumi dzīvo uz Austrumu rēķina

Kā galvenos aizdevējus LB vadītājs min ķīniešus, japāņus, taivāniešus un indonēziešus un, viņaprāt, Rietumu civilizācija pašlaik dzīvo uz Austrumu un Latīņamerikas valstu rēķina.

Rimšēvičs intervijā laikrakstam pauž viedokli, ka šobrīd Eiropa sadalījusies divās daļās un lielākās problēmas nav saistītas ar pašu eiro, bet gan ar "atsevišķu valstu spēju apkalpot savus parādus".

LB vadītājs tāpat norāda, ka, viņaprāt, eirozona izdzīvos. "Nav, protams, izslēgts, ka beigu beigās kāda no valstīm izstāsies vai eleganti, ar kādu juridisku konstrukciju, kas šobrīd tiek intensīvi meklēta (..), tiks eleganti izvadīta no eirozonas. Kas attiecas par baumām, ka nākotnē eirozona varētu būt citā sastāvā, es domāju, tas jāuztver pietiekami nopietni. Vairāki Eiropas vadošie ekonomisti un politiķi ir sapratuši, ka nepieciešama nopietna pāreksaminācija, jo vairāku valstu valdības nav gatavas pārredzamā nākotnē sakārtot savu fiskālo situāciju. Tas mums būtu jāpatur prātā - tajā brīdī, kad notiek dalīšanās, kurā vietā ir Latvija. Vai ārpus tā visa, vai Latvija ir iekšā un paliek tajā stiprajā daļā," viņš sacījis.

Uz jautājumu, ar ko valdībai jāsilda ekonomika, viņš atbildējis, ka "galvenie stimulētāji un attīstītāji ir komercbankas". "Ir tirgus, kuram ir līdzekļi. Šobrīd Eiropā naudas pietiek, bet bankas sēž uz naudas, tās to tur vai nu Eiropas Centrālajā bankā, vai citās komercbankās un vienkārši to neaizdod," teicis Rimšēvičs.

TVNET/Diena

 

Eksperts: Otrais krīzes vilnis uzņem augstumu

Otrais krīzes vilnis, kas ir sācies Eiropā, patlaban uzņem augstumu, un jautājums ir - cik lielus gruvešus tas aiz sevis atstās, stāstīja "Citadele Asset Management" valdes loceklis Zigurds Vaikulis.

Gads nebūs viegls
Eksperts prognozēja, ka nākamais gads pasaulē nebūs viegls, kā arī Eiropa ar savām problēmām var "paraut līdzi" pārējo pasauli. "Tas pats notika 2008.gadā, kad bija ASV mājokļu tirgus krīzīte, bet tā pārauga haosā," sacīja ekonomists.

Problēmas būs visiem
Arī pārāk lielie valstu parādi ne par ko labu neliecina. Pēc Vaikuļa domām, problēmas nākamgad būs visiem, turklāt diezgan pamatīgas. Arī cilvēkiem, kas nodarbojas ar akciju pirkšanu un pārdošanu, ir jābūt uzmanīgiem.

"Skaidrā nauda arī nav slikta ideja. Ja 3-4 mēnešu laikā tirgū nobrūk cenas, skaidrā nauda sniegs iespēju nopirkt kaut ko lēti," uzsvēra Vaikulis.

"Citadele Asset Management" valdes loceklis Zigurds Vaikulis

Ošlejs: izdevumu samazināšana krīzes laikā nav pieņemama

Valsts budžeta izdevumu samazināšana krīzes laikā nav pieņemama politika, jo tā bremzē ekonomikas izaugsmi un saglabā augstu bezdarba līmeni, šodien Latvijas Bankas konferencē norādīja ekonomists un SIA "Primekss" valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs.

"Samazinot budžeta deficītu turpmākajos gados par nepieciešamajiem 5%, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ik gadu samazināsies par 2,5%. Man tas neliekas optimāls risinājums, ņemot vērā situāciju ekonomikā un darba tirgū," teica Ošlejs, kurš krīzes laikā kļuvis par vienu no tiem ekonomistiem, kas bieži paudis opozicionāru viedokli oficiālajai valsts politikai.

Viņa skatījumā, mazinot budžeta izdevumus, samazināsies arī uzņēmumu apgrozījums un peļņa, kas savukārt nedos iespēju radīt jaunas darbavietas, tāpēc Ošlejs neredz jēgu šādai politikai.

"Uzskatu, ka Latvija ir pelnījusi ekonomiku ar izaugsmi 7% gadā. Kāpēc ne? Samierināties ar politiku, kas nes nelielu ekonomikas izaugsmi un bezdarbu, ir nepareizi," uzsvēra ekonomists.

Vienlaikus viņš atzina, ka nemazināt budžeta izdevumus nav iespējams, jo to prasa starptautiskie aizdevēji. Taču, viņa skatījumā, vienīgā iespēja šādā situācijā ir mazināt lata valūtas kursa attiecību pret eiro, līdzīgi kā to savulaik izdarīja Zviedrija ar savu nacionālo valūtu.

Tā kā Latvijā ievērojama daļa kredītu ir izsniegti eiro, bankām būtu jāpārved pirmskrīzes laikā eiro izsniegtie kredīti latos, bet valstij būtu jākompensē bankām radītie zaudējumi.

Pusi no šiem zaudējumiem varētu segt no starptautisko aizdevēju aizdotās naudas finanšu sektora stabilizācijai, bet 25% būtu jādod tām uzraudzības iestādēm (Latvijas un Zviedrijas), kas nepietiekami ir uzraudzījušas banku sektoru un savu banku darbību.

"Stendera" Bērziņš: Latvijas biznesa vide joprojām mācās, kā jāstrādā tirgus ekonomikā

Latvijas biznesa vide joprojām mācās, kā jāstrādā tirgus ekonomikā, un lielākā problēma ir uzņēmēju attieksme pret klientiem, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" teica Latvijas ziepju un vannas kosmētikas tirgotājas un ražotājas "Stendera ziepju fabrikas" direktors Jānis Bērziņš.

"Manuprāt, galvenā problēma ir tā, ka mēs joprojām neprotam strādāt. Latvijā tā ir vispārīga problēma, ka pret darbu, pret klientu ir, maigi sakot, dīvaina attieksme. Ļoti daudzi vispār necīnās par klientu, nepietur klientu, neinteresējas par viņu," teica Bērziņš.

Viņš klāstīja, ka joprojām Latvijā nav iespējams dabūt labus celtniekus. "Personīgi saskaroties ar sadzīviskām problēmām, piemēram, celtniekiem, kuri mums remontē jaunās telpas, jāatzīst, ka mēs nevaram dabūt labus celtniekus. Mums jau ir divas brigādes. Viena nokavēja termiņus par pusotru mēnesi, otra - par nedēļu. Man ir jānobetonē laukums, un es to nevaru izdarīt, jo par darbu tiek prasītas, manuprāt, fantastiskas summas. Man vajadzēja dārznieka pakalpojumus, joprojām nevaru atrast tādu, kas varētu laikā izdarīt to darbu, kas nepieciešams," sacīja Bērziņš.

Kompānijas direktors piebilda, ka nesaprotama ir uzņēmumu attieksme pret klientiem. "Apzvanīju 15 betonētāju, bet neviens neuzskatīja par vajadzīgu atzvanīt un pajautāt - kas mani neapmierina, kāpēc es tomēr viņus neizvēlējos, varbūt var, piemēram, aizbraukt un apskatīt to laukumu, kas būtu jānobetonē, un varbūt var arī tad vienoties jau par citu cenu. Es nedomāju, ka visiem šiem betonētājiem ir tik daudz darba, ka viņi nevar atkauties no klientiem, vai arī ir tik pieklājīgi, ka nevēlas paši zvanīt, ja klients vairs nepārzvana," norādīja Bērziņš.

"Tieši šīs attieksmes dēļ, kas joprojām raksturīga lielai daļai Latvijas uzņēmēju un strādnieku, mēs esam tieši tur, kur esam. Diemžēl manis minētie piemēri nav individuāli gadījumi. To ir ļoti daudz. Arī "Stenders" ir no tā cietis. Piemēram, mēs pasūtām noteikta veida iepakojumu, noslēdzam līgumu par konkrētu summu, tad pēkšņi izpildītājs var pateikt, ka nē - par šādu cenu viņš to nevar izdarīt. Bet līgums taču ir noslēgts. Tās kastes gaida mūsu klienti, jo mēs jau esam franšīzes tipa uzņēmums un esam paziņojuši sadarbības partneriem, ka būs pieejams šāds iepakojums par noteiktu summu," paskaidroja "Stendera ziepju fabrikas" direktors.

Viņaprāt, šādas problēmas Latvijā ir tādēļ, ka biznesa vide joprojām mācās, kā funkcionē tirgus ekonomika.

"Stendera ziepju fabrika" ir 2001.gadā dibināts uzņēmums, kas ražo vannas un ķermeņa kosmētiku. Uzņēmums attīstījis franšīzes tīklu ar 180 veikaliem vairāk nekā 14 pasaules valstīs.

Soross: Mēs tikko esam iegājuši krīzes otrajā cēlienā...

Miljardieris investors Džordžs Soross norādījis, ka mēs tikko esam iegājuši krīzes otrajā cēlienā, jo Eiropas fiskālās nedienas pasliktinās un valdības ir spiestas samazināt budžeta deficītus, kas var iegrūst globālo ekonomiku atpakaļ lejupslīdē, ziņo Bloomberg.

«Finanšu sistēmas sabrukums, kā mēs zinām, tas ir reāli, un krīze ir tālu no beigām,» viņš sacījis konferencē Vīnē, piebilstot: «Patiešām, mēs tikko esam iegājuši drāmas otrajā cēlienā.»

79 gadus vecais Dž. Soross uzskata, ka pašreizējā situācija pasaules ekonomikā ir biedējoši atgādinoša par pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Viņš norādījis, ka valdības ir spiestas samazināt savus budžeta deficītus laikā, kad ekonomiskā atlabšana ir vāja.

«Kad finanšu tirgi sāka zaudēt uzticību valsts parādam, Grieķija un eiro nokļuva uz centrālās skatuves, bet ietekme varētu būt jūtama visā pasaulē,» sacījis miljardieris.

Bloomberg atgādina, ka Dž. Sorosa veiksmes pamatā ir tieši viņa prognozes. Viņa firma Soros Fund Management LLC pārvalda aptuveni 25 miljardus ASV dolāru.

Kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumi, kuru mērķis ir aizsargāt obligāciju turētājus pret defolta risku, ir bīstami un «licence nogalināt», sacījis Dž. Soross.