Latvijas Valsts un pašvaldību parāds novembra beigās - 5,512 miljardi latu

Valsts un pašvaldību parāds novembra beigās bija 5,512 miljardi latu, liecina Valsts kases apkopotā informācija. Mēneša laikā parāds sarucis - oktobra beigās valsts un pašvaldību parāds bija 5,514 miljardi latu.

Janvāra beigās valsts un pašvaldību parāds bija 5,335 miljardi latu, februāra beigās - 5,806 miljardi latu, marta beigās - 5,748 miljardi latu, aprīļa beigās - 5,738 miljardi latu, maija beigās - 5,825 miljardi latu, jūnija beigās - 5,756 miljardi latu, jūlija beigās - 5,769 miljardi latu, augusta beigās - 5,732 miljardi latu, septembra beigās - 5,506 miljardi latu.

Valsts parāds novembra beigās bija 5,378 miljardi latu, un kopš gada sākuma tas audzis par 170,889 miljoniem latu. Savukārt pašvaldību parāds novembra beigās bija 569,167 miljoni latu, un kopš gada sākuma tas samazinājies par 6,444 miljoniem latu.
Latvijas iekšējais parāds novembra beigās bija 731,658 miljoni latu, bet ārējais parāds - 4,78 miljardi latu.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Valsts kases apkopoto informāciju valsts un pašvaldību parāds pērn decembra beigās bija 5,348 miljardi latu un, salīdzinot ar gada sākumu, Latvijas parāds 2011.gadā palielinājās par 267,88 miljoniem latu.
Centrālās statistikas pārvaldes oktobrī publiskotie dati rāda, ka 2011.gadā vispārējās valdības sektora parāds bija 6,028 miljardi latu jeb 42,2% no iekšzemes kopprodukta.

Eiro ieviešanai izpildāmais Māstrihtas kritērijs paredz, ka valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta.
Kā ziņots, Latvija decembrī vienojās ar Starptautisko Valūtas fondu, ka mūsu valsts pirms termiņa atmaksās atlikušo starptautiskajā aizdevumu programmā saņemto aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda - 503,54 miljonus latu. Pārējā starptautiskā aizņēmuma pirmstermiņa atmaksa netiek plānota.

http://www.diena.lv/latvija/zinas/valsts-un-pasvaldibu-parads-novembra-beigas-5-512-miljardi-latu-13984175

 

Valsts stabilitātes garants nav nauda, bet cilvēki

Pateicoties starptautisko aizdevēju miljardiem, Valsts kasē ir "vēsturiski lielākais naudas apjoms". Tā intervijā Latvijas Radio šonedēļ sacīja Valsts kases pārstāve. Līdz ar to esot izslēgtas jebkādas šaubas, ka Latvijai var būt problēmas ar maksātspēju un samazinājušās procentu likmes aizdevumiem. Tā sakot, Latvijai būs mīksts spilvens, kur piesēst, un bundulis aizkrāsnē, lai pagrābtu riekšaviņu zelta, ja kaut ko nolaidīsim greizi.

Der likt aiz auss, ka vēsturiski lielākais naudas apjoms nav mūsu nopelnītā nauda, bet gan aizņēmums, par kuru jāmaksā procenti un beigās vēl liela daļa vai pat visi miljardi būs jāatdod. Diez vai Valsts kases pārstāve aizdomājās, ka tieši šāda šaubu izgaisināšana par Latvijas stabilitāti drīzāk liek kļūt tramīgiem, jo par minēto miljardu izlietošanu tāpat lemj tās pašas personālijas, kas laikus neveica ekonomisko ciklu līdzsvarojošus pasākumus, ļaujot valsts ekonomikai sabrukt.

Tādēļ pavisam aplami ir uzskatīt, ka nauda vai tās daudzums Valsts kasē ir valsts stabilitātes garants.

Mēs bieži piemirstam, kas ir jebkuras valsts lielākā vērtība un tās svarīgākais resurss. Kā uzskatāms piemērs jautājuma formā - kas ir mainījies pusotra gada laikā, kopš mēs operējam ar citu miljardiem? Vai aizdevēju miljardi tiek ieguldīti pēc kādas precīzi izstrādātas sistēmas, priekšroku dodot konkrētām nozarēm, piemēram, izglītībai, lai baudītu augļus ilgtermiņā?

Ne gluži, kaut vai apskatot skaitļus*, kas parāda, ka esam veikuši tikai daļu no darāmā - apmierinājuši tekošās ārvalstu kreditoru prasības, uzturam mūsu pensionārus pie dzīvības, subsidējam Parex banku, esam vairumam samazinājuši atalgojumu utt. Esam sapratuši, ka ar to vien nepietiek, bet nezinām, ko darīt tālāk. Vēl arvien dzīvojam vienai dienai un nezinām vai izliekamies neredzam to, kas ir mūsu acu priekšā.

Eksporta veicināšanā vai mikro un mazo uzņēmumu radīšanā/attīstībā ieguldītās naudas apjoms ir salīdzinoši niecīgs, tāpat arī izglītības nozarē veiktās izmaiņas ir kosmētiskas, augstskolu reorganizācija nav notikusi, to daudzums nav mazinājies, kvalitāte - labākajā gadījumā līdzšinējā līmenī...

Kuras ir tās nozares, kas ir uzskatāmas par prioritātēm - kurās ir vērts ieguldīt naudu šodien, lai tuvākajā nākotnē radītu kvalificētu darbaspēku un veidotos jaunas darba vietas?

Toms Ostrovskis, TVNET, 2010. g. 22. jūlijā, 05:03

Latvija atbalsta finanšu piramīdas principus.

No starptautiskā aizdevuma Latvija visvairāk tērējusi valsts parāda atmaksai. Tas ir augstākā mērā muļķīgi - aizņemties, lai samaksātu procentus un aizdevumu. Klasisks piramīdas princips. Valsts maksā % uz %. Tam nav nākotnes. Būs viens brīdis, kad nevarēs aizņemties un maksāt procentu procentu procentus. Ekonomikas pieaugums nenodrošina tik ātru pieaugumu kā pieug & maksājumi. Maksājot % netiek attīstīta valsts ekonomika. Aicinu apturēt jebkurus ārējos maksājumus un parādus - vizmaz % maksājumus un investēt šos līdzekļus ekonomikā. Es kā LR pilsonis šodien tieku konkrēti apzagts.
Procentu procentu procentu u.t.t. maksājumi. Tā ir ilūzija, ka tuvākā laikā gaidāma ekonomiskās situācijas uzlabošanās. Kamēr Valsts maksās ārējos un citus parādus, tikmēr visi esošie naudas līdzekļi un vēl neesošie (nākotnes) ieņēmumi tiks novirzīti parādu un % maksājumiem.