Vai Eiropa vēl ilgi finansēs Latvijas ekonomikas izaugsmes veiksmes stāstu?

Nejauši uzdūros rakstam Dienas Biznesā - http://www.db.lv/foto-video/video/valsts-kanceleja-popularize-latvijas-taupibas-rezima-veiksmes-stastu-ar-video-palidzibu-383492 , kas popularizē Latvijas taupības režīmu. Nenoturējos un uzrakstīju savus komentārus.

Reklāmas rakstā vārdi un teksts "Latvija piedzīvo strauju izaugsmi" neatbilst īstenībai. Veidojas loģisks jautājums - uz kā rēķina iz izveidojies pieaugums?
VIRTUĀLĀ EKONOMISKĀ IZAUGSME un nodokļu apjoma ĪSTERMIŅA pieaugums ir iegūts ar drastiskām nodokļu piedziņas metodēm, kā arī mainot un spēlējoties ar matemātiskajām darbībām kā tiek aprēķināti un kurās atskaišu ailītēs tiek attēlota pozitīvā nodokļu iemaksa - piemēram izpildot valsts vai pašvaldību pasūtijumus, kur dominē EIROPAS NAUDA - pakalpojumiem netiek piemērots PVN nodoklis, kas savukārt neļauj aizķerties nodokļos paredzētājām naudas summām pie uzņēmumiem. Vai nodokļu parādu summas jau tiek uzskatītas par reāliem ieņēmumiem? Un atkal šeit parādās klasiskie šodienas ekonomikas pamatprincipi - virtuālais parāds ģenerē %, un šis % tiek uzskatīts par ekonomikas izaugsmi ;-)
Šodienas ekonomiskās izaugsmes formula izskatās šādi = Jo vairāk apgūstam Eiropas finansējumus, jo lielāka ir Latvijas ekonomiskā izaugsme. Vai Eiropa vēl ilgi varēs atļauties finansēt Latvijas ekonomikas izaugsmes veiksmes stāstu?
Manuprāt patiesais Latvijas ekonomikas izaugsmes stāsts izskatītos šāds = Latvijā dzīvo un strādā cilvēki, kuriem neviens nav parādā un viņi nevienam nav parādā. IZAUGSME UN PROGRESS ir pašsaprotams un pašregulējošs process - cilvēki ir radoši un vēlas radoši izpausties. Varbūt izklausās diezgan utopiski, bet laikam savādāk nesanāks. Ar ko būtu jāsāk? Atbilde = sāksim paši ar sevi ar  pakāpenisku pāreju no naudas-preču ekonomiskās sistemas uz RESOURCE BASED (resursu sadales) ekonomiku.

Vēlreiz paskatieties uz sevi no malas:

Soross: Mēs tikko esam iegājuši krīzes otrajā cēlienā...

Miljardieris investors Džordžs Soross norādījis, ka mēs tikko esam iegājuši krīzes otrajā cēlienā, jo Eiropas fiskālās nedienas pasliktinās un valdības ir spiestas samazināt budžeta deficītus, kas var iegrūst globālo ekonomiku atpakaļ lejupslīdē, ziņo Bloomberg.

«Finanšu sistēmas sabrukums, kā mēs zinām, tas ir reāli, un krīze ir tālu no beigām,» viņš sacījis konferencē Vīnē, piebilstot: «Patiešām, mēs tikko esam iegājuši drāmas otrajā cēlienā.»

79 gadus vecais Dž. Soross uzskata, ka pašreizējā situācija pasaules ekonomikā ir biedējoši atgādinoša par pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Viņš norādījis, ka valdības ir spiestas samazināt savus budžeta deficītus laikā, kad ekonomiskā atlabšana ir vāja.

«Kad finanšu tirgi sāka zaudēt uzticību valsts parādam, Grieķija un eiro nokļuva uz centrālās skatuves, bet ietekme varētu būt jūtama visā pasaulē,» sacījis miljardieris.

Bloomberg atgādina, ka Dž. Sorosa veiksmes pamatā ir tieši viņa prognozes. Viņa firma Soros Fund Management LLC pārvalda aptuveni 25 miljardus ASV dolāru.

Kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumi, kuru mērķis ir aizsargāt obligāciju turētājus pret defolta risku, ir bīstami un «licence nogalināt», sacījis Dž. Soross.