Pages

Showing posts with label latvija. Show all posts
Showing posts with label latvija. Show all posts

18 December, 2012

Latvijas Valsts un pašvaldību parāds novembra beigās - 5,512 miljardi latu


Valsts un pašvaldību parāds novembra beigās bija 5,512 miljardi latu, liecina Valsts kases apkopotā informācija. Mēneša laikā parāds sarucis - oktobra beigās valsts un pašvaldību parāds bija 5,514 miljardi latu.
Janvāra beigās valsts un pašvaldību parāds bija 5,335 miljardi latu, februāra beigās - 5,806 miljardi latu, marta beigās - 5,748 miljardi latu, aprīļa beigās - 5,738 miljardi latu, maija beigās - 5,825 miljardi latu, jūnija beigās - 5,756 miljardi latu, jūlija beigās - 5,769 miljardi latu, augusta beigās - 5,732 miljardi latu, septembra beigās - 5,506 miljardi latu.
Valsts parāds novembra beigās bija 5,378 miljardi latu, un kopš gada sākuma tas audzis par 170,889 miljoniem latu. Savukārt pašvaldību parāds novembra beigās bija 569,167 miljoni latu, un kopš gada sākuma tas samazinājies par 6,444 miljoniem latu.
Latvijas iekšējais parāds novembra beigās bija 731,658 miljoni latu, bet ārējais parāds - 4,78 miljardi latu.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Valsts kases apkopoto informāciju valsts un pašvaldību parāds pērn decembra beigās bija 5,348 miljardi latu un, salīdzinot ar gada sākumu, Latvijas parāds 2011.gadā palielinājās par 267,88 miljoniem latu.
Centrālās statistikas pārvaldes oktobrī publiskotie dati rāda, ka 2011.gadā vispārējās valdības sektora parāds bija 6,028 miljardi latu jeb 42,2% no iekšzemes kopprodukta.
Eiro ieviešanai izpildāmais Māstrihtas kritērijs paredz, ka valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta.
Kā ziņots, Latvija decembrī vienojās ar Starptautisko Valūtas fondu, ka mūsu valsts pirms termiņa atmaksās atlikušo starptautiskajā aizdevumu programmā saņemto aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda - 503,54 miljonus latu. Pārējā starptautiskā aizņēmuma pirmstermiņa atmaksa netiek plānota.

http://www.diena.lv/latvija/zinas/valsts-un-pasvaldibu-parads-novembra-beigas-5-512-miljardi-latu-13984175

 

12 December, 2012

Par atpalicību, vērtībām un vienoto Eiropu, jeb vīzija Nr.4


Ex-seržants (literārs pseidonīms)
08.12.2012.


Kāpēc mēs esam tur, kur mēs esam? Kāpēc 20 gadus pēc padomju murga beigām mūsu dzīves līmenis pat tuvu nav attīstīto Rietumvalstu līmenim, neskatoties uz to, ka situācija ekonomikas jomā pēc padomju režīma kraha bija nesalīdzināmi labāka par to, kāda tā bija pēckara Eiropā ar visu Māršala palīdzības plānu? Kāpēc, neskatoties uz intelektuālo potenciālu un latviešiem raksturīgo darba mīlestību, arvien jāiet ar izstieptu roku pie citiem? Kāpēc vārdos tiek runāts par demokrātisku un pilsonisku sabiedrību, bet visai sabiedrībai svarīgi lēmumi tiek pieņemti slepenībā un šaurā lokā?
Kādi tam ir cēloņi - gadsimtu laikā veidotas demokrātiskas tradīcijas Rietumeiropā un Ziemeļamerikā ar atbilstoši izveidojušos vērtību skalu un domāšanas stilu - process, kas mums aizgāja secen, vai varbūt pie vainas ir mentalitāte, reliģija un klimats? Un ko darīt, lai mainītu lietu kartību?
Ja arī Tevi uztrauc šie jautājumi, tad izlasi rakstu līdz galam, uztverot to nevis kā mēģinājumu “ārstēt” vai mācīt dzīvot, bet vienkārši kā nelielas pārdomas pēc izdzertas šņabja glāzes. Un, kad būsi izlasījis, tad noskaties šo - http://www.youtube.com/watch?v=v906rJzNBKs. Runa tur būs par šīm pašām lietām tikai daudz dziļāk un kompetentāk, un nav svarīgi, ka Krievijas kontekstā, jo, patīk tas kādam vai nepatīk, bet problēmas ir līdzīgas kā jebkurai valstij no bijušās postpadomju telpas.

Par atpalicību
Nu nesanāk tā nesāpīgi un veikli pārlekt no „attīstīta” sociālisma uz attīstītu demokrātiju un tirgus ekonomiku. Un noteicošais tam nav tik daudz materiālā puse, bet gan tas, kas galvā. It kā jau formāli tirgus likumi darbojas. Un tomēr cik labi, ka ir tādi uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu un monopolstāvokli kādā nozarē, kur sev un radiem-draugiem izkārtot bezbēdu dzīvi valdēs.
Un tad vēl „universālie” ministri un viņu tikpat „universālie” galmi. Un pareizi, jo ministram nav jābūt nozares profam, bet jāīsteno politiskā vadība uzņemoties politisko atbildību (kā patīk šis vārdu salikums), kas izpaužas kā iepriekšējā galma nomaiņa un „grandiozas” reformas, lai visiem parādītu, cik iepriekšējie ir bijuši nekompetenti. Pēc gada vai diviem nāk citi, un sākas viss no gala (izglītības sistēmas reformas tiešām ir nepieciešamas, un laiks rādīs Ķīļa darbošanās jēgu).
Tad vēl valsts un pašvaldību iepirkumi ar Dienvidu tiltiem un ūdensvadiem, kas izbūvēti ar kosmisko tehnoloģiju palīdzību ( ja nebūtu ES uzspiesta likumdošana iepirkumu sfērā, tad var tikai iedomāties, kāds bezpreģels tur valdītu)... Par „tirgus ekonomiku” un ‘’demokrātisku” pārvaldi tādās vietās kā Ventspils sarakstīts jau pietiekoši, tādēļ neatkārtošos. Sliktākais ir tas, ka piemērs rada vēlmi atkārtot „veiksmes” stāstu. Par banku lietām būs atsevišķs stāsts.

Par vērtībām un mentalitāti
Šogad jau sesto reizi žurnāls Forbes savā pasaules ietekmīgāko sieviešu saraksta pirmajā vietā ir ierindojis Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Dzīvo kundze ar vīru daudzdzīvokļu mājā Berlīnes centrā, atpūsties brauc uz Itālijas Vidusjūras piekrasti, kur dzīvo četrzvaigžņu viesnīcā, turklāt vīrs brauc ar atsevišķu avio reisu, tā kā kanclerei pēc statusa pienākas bundesvēra lidmašīna, par ko viņas vīram būtu jāmaksā krietni lielāka summa nekā par low cost easy Jet.
Ierodoties uz Vāgnera operas festivālu, kundze satrieca visus ar savu tērpu - un nevis tā dārdzības dēļ, bet gan ar to, ka minētais tērps bija viņai mugurā šajā pašā pasākumā 4 gadus atpakaļ. Kā savu dienesta auto kanclere lieto šo- http://www.abw.by/news/143613/. Otrs izcilākais Eiropas politiķis V.Zatlers lieto kaut ko līdzīgu- http://www.db.lv/auto/zatlers-ticis-pie-sava-ekskluziva-limuzina-370230. Laikam gan nedaudz krutāks, ņemot vērā iekšējo apdari.
Ja jau aizskārām jautājumu par politiķu pārvietošanos, tad gribētu piebilst, ka Norvēģijas premjers Jens Stoltenbergs paradis uz darbu iet ar kājām un turklāt bez bākugunīm, neskatoties uz Breivika sarīkoto sprādzienu pie parlamenta ēkas.

Par integrāciju Eiropā un pilsonisku sabiedrību
Lai nu cik neideāla ES būtu ar visām savām problēmām, tomēr grūti noliegt, ka ES dibināšanas līgums un no tā izrietošās direktīvas un regulas, kas jāievēro visiem dalībniekiem, ir vairāk vai mazāk balstītas uz demokrātiskiem principiem un veselo saprātu, kas pabaudīts desmitu gadu garumā. Un tas, manuprāt, ir primārs, salīdzinot ar materiālo pusi. Ja runā par materiālo, tad jāpiezīmē, ka LV saņem vairāk nekā iemaksā. Par 2011.gadu diagramma ir šeit (klikšķini uz bildi): http://www.ir.lv/2012/11/21/maksataju-dumpis.
Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka, ja nebūtu ES KF un ERAF līdzfinansējuma infrastruktūrai, tad, sākoties krīzei, būvniecības nozare LV iznīktu.
 Kas ir tie, kas pret? Pirmā grupa - vietējie "bezpreģeļščiki" un viņu pakalpiņi, tādi kā A. Lembergs, kas būtībā iedibinājis totalitāru režīmu vienas pilsētas teritorijā ar kontroli visās jomās, sākot no medijiem un beidzot ar biznesu. No šejienes arī visi šie epiteti par "sorosītu sazvērestību".
Ja nebūtu ES prasības, tad nebūtu ne KNAB (pie tā, ka kantoris ir izrādījies mazspējīgs, protams, arī ir vainīga Brisele), ne sakārtota likumdošana valsts un pašvaldību iepirkumu sfērā, ne daudz kas cits.
Otrā grupa - postsovjeti, kuri siekalodamies skatās uz Austrumiem un sapņo par atgriešanos impērijas paspārnē. Uz šīs iedzīvotāju grupas rēķina taisa sev politisko kapitālu Urbanovičs, Ušakovs, Elksniņš un viss tas pārējais bars, turklāt ļoti labi saprotot, ka "cieša sadarbība visās jomās" (citāts no SC programmas) ar totalitāriem režīmiem ne pie kā laba nenovedīs, atskaitot dividendes personīgi sev.
Trešā grupa - līdz izmisumam novestie (lielā mērā pateicoties tieši pirmās grupas darboņiem), kas bezspēcīgā protestā atbalsta savus izģērbējus, necenšoties apjēgt to, ka visās savās nelaimēs pirmkārt jāvaino pašam sevi, jo padevīgi ļāvuši sevi izģērbt. Ārējā ienaidnieka meklēšana (skandināvu bankas, sorosīti, žīdu pārvaldītā Rietumu pasaule, kas tā vien tīko atņemt nabaga latvietim pēdējo) atbrīvo no nepatīkamas nepieciešamības meklēt savu neveiksmju cēloni pašiem sevī.
Pēdējā laikā ir uzvirmojušas kaislības ap eiro ieviešanu, un saprotams, jo palicis gads līdz valdības plānotajam termiņam. Tomēr izrādās, ka iedzīvotāju vairākums nav sajūsmā par plānoto pasākumu. Paceļas jautājums par referendumu. Finanšu ministrs A. Vilks intervijā Latvijas Radio saka: „Par eiro ieviešanu referendumā nav jālemj, šādu jautājumu izlemšana ir jāuztic ekspertiem… iedzīvotājiem šādos jautājumos ir grūti izvērtēt visas nianses, tāpēc jāuzticas speciālistiem un lēmumu jāļauj pieņemt valdībai un parlamentam… Tad referendumu vajadzēja arī par starptautiskā aizdevuma programmu".
 Jā, Vilka kungs, vajadzēja referendumu arī par aizdevumu. Bet tauta ir muļķe un neko nesapratīs, izglīto vai neizglīto. Jāpiezīmē, ka ministrs mēģināja šo izglītošanu veikt 21.11.2012 - http://www.ltv.lv/video/sastregumstunda/18376/sastregumstunda-21.11.2012/. Tikai izglītošana izskatījās pēc nevarīgas vāvuļošanas - kaut ko mēģināja stāstīt par priekšrocībām aizņemoties naudu no ECB bez konkrētiem cipariem un piemēriem. Uz šī fona ministra oponente - Lemberga runas sieva Dana Reizniece, pēc profesijas tulks un terminoloģijas speciāliste (ja var ticēt Vikipēdijai, tad arī šahiste un politiķe), izskatījās daudz pārliecinošāka.
Dombrovskis paziņo, ka referendumam nav atlicis laika. Tad jājautā, kas liedza veikt izglītošanu un referendumu savlaicīgi?
Lūk, šeit arī parādās valdošas elites liekulība - tiek pļāpāts par pilsonisku sabiedrību un iedzīvotāju iesaistīšanu valsts pārvaldē, tanī pat laikā jautājumos, kas skar ikvienu, tiek liegta iespēja procesu iespaidot.
S. Āboltiņa piedaloties ES valstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē Varšavā 20.04.2012, skaisti runāja: „„Tieši caur līdzdalību, nevis pārstāvību sabiedrībai tiek radītas daudz lielākas iespējas piedalīties parlamentārajā lēmumu pieņemšanas procesā, un būtiski paplašinās cilvēku loks, kam ir pieeja šādām iespējām,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa aicināja arī ES parlamentu priekšsēdētāju tikšanās formātā stiprināt līdzdalības saikni ar sabiedrību, medijiem un sociālajiem partneriem.”
Dombrovskis nule kā notikušajā Vienotības kongresā saka: „ES nākusi klajā ar iniciatīvām ekonomiskā pārvaldības uzlabošanai un fiskālās disciplīnas nostiprināšanai. To mērķis – līdzšinējās neefektīvās sistēmas vietā izveidot Eiropā reāli funkcionējošu fiskālās disciplīnas uzraudzības sistēmu ar kontroles un sankciju mehānismiem. Šie soļi ir pārliecinājuši arī „neatkarīgo arbitru” – starptautiskos finanšu tirgus. Tas apliecina, ka šie soļi tiek sperti pareizajā virzienā.” (http://valdisdombrovskis.lv/valda-dombrovska-runa-vienotibas-kongresa/)
Dažas dienas vēlāk medijos paradās informācija par to, ka ES valstu finanšu ministriem otrdien, 04.12.2012 sanāksmē Briselē neizdevās panākt vienošanos par tā dēvēto banku savienību jeb vienotas banku uzraudzības sistēmas izveidošanu blokā, jo starp savienības valstīm šajā jautājumā bija dziļas domstarpības: http://financenet.tvnet.lv/zinas/445624-es_finansu_ministri_nevienojas_par_banku_savienibu_bloka
Tālāk Dombrovskis saka: „Ja aplūkojam scenāriju: kas notiktu, ja 2008. gadā, kad pasauli satricināja globālā finanšu krīze, Latvija būtu bijusi eirozonā? Parex bankas glābšanai mums būtu bijuši pieejami Eiropas Centrālās Bankas kredītresursi, un Latvijai nebūtu bijusi nepieciešama tik skaudra konsolidācijas programma un tik apjomīgs starptautiskais aizdevums”.
Ai, ai, Dombrovska kungs, nebija prāta darbs pieminēt Parex. Bet, ja jau esat pateikuši „A”, tad jāpasaka arī „B” par to, kā notika bankas pārņemšana - atklāti un, ņemot vērā sabiedrības viedokli, kā jau pilsoniskā sabiedrībā pieņemts. Ak atmiņa pievīlusi? Nu tad atgādināšu.
2008.g. 4. novembrī risinās galvenie notikumi — valdības sēdē slēgtajā daļā spriež par līgumu ar Karginu un Krasovicki. To uzdod sagatavot Finanšu ministrijai. Valdība izvirza 10 nosacījumus Parex bankas īpašniekiem.
Nedēļas beigās līgums ir gatavs, un 8. novembrī par to lemj Ministru kabinets. Vēlu vakarā valdība paziņo, ka valsts pārņem Parex. Valsts bankā ieguldīs 200 miljonus latu. Jau šajā sēde FKTK lūdz uzlikt ierobežojumus finanšu darbībām Parex. Valdība tos neuzliek.
Nākamajā dienā sākas lielākā naudas aizplūšana no Parex bankas. No 8. līdz 22. novembrim aizplūst 457 miljoni latu. FKTK atkal lūdz uzlikt ierobežojumus, bet Ministru kabinets to atkārtoti nedara. Visbeidzot 1. decembrī pēc jau trešā aicinājuma valdība ierobežo darījumus Parex bankā — līdz tam brīdim no bankas, pēc VK aprēķiniem, aizplūdis nedaudz vairāk par miljardu latu (1 003 483 810 latu).
Kā norāda VK, 8. novembra sēdē apstiprinātais ieguldījuma līgums starp valsti un Parex akcionāriem atšķiras no 4. novembra sēdē lemtā. No līguma pazuduši Karginam un Krasovickim nelabvēlīgi punkti — līgums vairs neprasa Karginam un Krasovckim visus savus depozītus ieguldīt bankas pamatkapitālā. Abi bijušie īpašnieki iegulda tikai pa 14 miljoniem latu katrs. Līgums vairs neuzstāj, ka bankā būtu jāiegulda arī cita manta, kas abiem īpašniekiem pieder tieši vai netieši. Līgums neatceļ īpaši labvēlīgos depozītu noguldījuma procentus, kas noslēgti ar akcionāriem un viņu ģimenes locekļiem. Vēl 4. novembrī tāda prasība līguma projektā bija.
Tas nav Ex-seržanta delīrija murgojums, bet gan Valsts kontroles atzinums par to, ka bankas pārņemšanas lielākie ieguvēji ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts, un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts. Un kā tur bija ar Krājbanku, kur piķis pa kluso ticis pārskaitīts 2 nedēļas pēc darbības apturēšanas?
Kaut arī personīgi esmu par tālāku integrāciju ES, tomēr līdz šim neesmu dzirdējis nevienu argumentu no valdošās elites puses, kas dotu man pārliecību par pievienošanos eirozonai lietderību no valdības noteiktajā termiņā. Lūdzu, pārlieciniet mani, ierindas pilsoni, runājot skaidrā un visiem saprotamā valodā.
Ja runā par Rietumu demokrātiju panākumiem, tad pilnīgi iespējams, ka viens no iemesliem tam ir šo valstu pilsoņu atbildības sajūta savas valsts priekšā, kas pastiprināta ar apziņu, ka katram ir iespējas ietekmēt procesus, izmantojot demokrātiskus institūtus, - tas, kā tik ļoti trūkst LV.
Mēģināju atbildēt uz raksta sākumā izvirzītajiem jautājumiem. Kā sanāca - tā sanāca.

http://www.pietiek.com/raksti/par_atpalicibu,_vertibam_un_vienoto_eiropu,_jeb_vizija_nr4

03 December, 2012

Vai mums vajag eiro? Nē


Filmā Viedokļi un Argumenti, kādēļ Eiro ieviešana Latvijai nav vajadzīga. Latvijas Bankas argumentācija, ka tādēl maksāsim mazāk procentus ir nepatiesība: eirozonas valstis tagad maksā vairāk (6.15%) nekā eiropas savienības NE-eirozonas valstis (4.82%). Bagātas valsts pamats NAV ārvalstu investīcijas, bet gan vietējās investīcijas (tas no prakses - veiksmīgi ir 90% vietējās investīcijas, 10% ārvalstu). Vai mums NOTEIKTI jāuzkāpj uz grimstoša eiro-titānika, tādēļ ka tas ir visdrošākais, modernākais un nenogremdejamākais valūtu kuģis? Fakti un skaitļi. Alternatīvais viedoklis oficiālai valdības nostājai. Nepaļauties uz Eiropas savienības mūžīgo sponsorēšanu, bet pašiem atīstīt valsts resursus. Viedokļus pauž: Ingūna Sudraba (Valsts kontroliere) Jānis Ošlejs (uzņēmējs, pret-eiro viedokļa līderis) Uldis Pīlēns (uzņēmējs) Jurģis Liepnieks Džozefs Stiglics (Nobela prēmijas laureāts ekonomikā) Džemma Godfreja (Ekonomiste) Pols Krugmans (Nobela prēmijas laureāts ekonomikā) Kristīne Lagarde (SVF vadītāja) Džefrijs Sommers (ekonomists) Viedoklis " Ir plāns .. Latviju pārcelt uz Igauniju un teritoriju izīrēt. Izīrējam valsti ar skatu uz jūru. Parkings un priežu meži, šprotes." . Drīkst brīvi izplatīt un padot tālāk (CC licenze).

01 December, 2012

Vai Eiropa vēl ilgi finansēs Latvijas ekonomikas izaugsmes veiksmes stāstu?

Nejauši uzdūros rakstam Dienas Biznesā - http://www.db.lv/foto-video/video/valsts-kanceleja-popularize-latvijas-taupibas-rezima-veiksmes-stastu-ar-video-palidzibu-383492 , kas popularizē Latvijas taupības režīmu. Nenoturējos un uzrakstīju savus komentārus.

Reklāmas rakstā vārdi un teksts "Latvija piedzīvo strauju izaugsmi" neatbilst īstenībai. Veidojas loģisks jautājums - uz kā rēķina iz izveidojies pieaugums?
VIRTUĀLĀ EKONOMISKĀ IZAUGSME un nodokļu apjoma ĪSTERMIŅA pieaugums ir iegūts ar drastiskām nodokļu piedziņas metodēm, kā arī mainot un spēlējoties ar matemātiskajām darbībām kā tiek aprēķināti un kurās atskaišu ailītēs tiek attēlota pozitīvā nodokļu iemaksa - piemēram izpildot valsts vai pašvaldību pasūtijumus, kur dominē EIROPAS NAUDA - pakalpojumiem netiek piemērots PVN nodoklis, kas savukārt neļauj aizķerties nodokļos paredzētājām naudas summām pie uzņēmumiem. Vai nodokļu parādu summas jau tiek uzskatītas par reāliem ieņēmumiem? Un atkal šeit parādās klasiskie šodienas ekonomikas pamatprincipi - virtuālais parāds ģenerē %, un šis % tiek uzskatīts par ekonomikas izaugsmi ;-)
Šodienas ekonomiskās izaugsmes formula izskatās šādi = Jo vairāk apgūstam Eiropas finansējumus, jo lielāka ir Latvijas ekonomiskā izaugsme. Vai Eiropa vēl ilgi varēs atļauties finansēt Latvijas ekonomikas izaugsmes veiksmes stāstu?
Manuprāt patiesais Latvijas ekonomikas izaugsmes stāsts izskatītos šāds = Latvijā dzīvo un strādā cilvēki, kuriem neviens nav parādā un viņi nevienam nav parādā. IZAUGSME UN PROGRESS ir pašsaprotams un pašregulējošs process - cilvēki ir radoši un vēlas radoši izpausties. Varbūt izklausās diezgan utopiski, bet laikam savādāk nesanāks. Ar ko būtu jāsāk? Atbilde = sāksim paši ar sevi ar  pakāpenisku pāreju no naudas-preču ekonomiskās sistemas uz RESOURCE BASED (resursu sadales) ekonomiku.

Vēlreiz paskatieties uz sevi no malas:

06 February, 2012

Igaunija pēc divdesmit gadiem būs bagātāka par Somiju

Igaunija līdz 2030. gadam kļūs bagātāka par Somiju, uzskata investīciju baņķieris Joakims Heleniuss.

«Ja nedaudz paveiksies, tad jau divdesmito gadu otrajā pusē Igaunija var apsteigt Somiju,» sarunā ar laikrakstu Äripäev sacīja J. Heleniuss. Investīciju baņķieris norādīja, ka Igaunija apsteigs Somiju, ja valdība turpinās īstenot savu pašreizējo pamatpolitiku.

J. Heleniuss arī uzsvēra, ka Igaunija var lepoties ar daudz elastīgāku un nobriedušāku ekonomiku nekā Somija. «Somijai pašlaik ir augstāks valsts parāda līmenis. Tas nozīmē, ka somu valdība nevarēs samazināt nodokļus un ir iespējams, ka tie palielināsies,» klāstīja J. Heleniuss.
Tāpat investīciju baņķieris uzskata, ka Igaunija var viegli pievilināt ārvalstu investorus – valstī ir zemi nodokļi un «saprātīgas» dzīves izmaksas.
Db.lv jau vēstīja, ka J. Heleniuss paudis uzskatu, ka Igaunijā vajadzētu ieviest angļu valodu kā otru valsts valodu. Šāds solis attīstītu Igaunijas ekonomiku.
J. Heleniuss Igauniju salīdzināja ar Singapūru, kurai sešdesmitajos gados, iegūstot neatkarību, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju bija mazāks nekā Āfrikas valstij Ganai. Singapūras panākumus J. Heleniuss skaidroja ar valsts lēmumu piešķirt oficiālas valodas statusu angļu valodai.
Vēstīts arī, ka pērnā gada trešajā ceturksnī Igaunijas valsts parāds veidoja 6% no iekšzemes kopprodukta, kas bijis mazākais īpatsvars Eiropas Savienības valstu vidū.

, 2012. gada 6. februāris 17:26

31 January, 2012

Познер: если бы я был латышом...

Будь я латышом, что трудно мне вообразить, то был бы либералом, демократически настроенным гражданином и патриотом своей страны. Несмотря на все исторические сложности, не могу представить, что я был бы русофобом, - заявил в интервью порталу TVNET знаменитый российский телеведущий Владимир Познер. По его мнению, Латвия должна воспитывать не обладателей гражданских паспортов, а именно граждан. Кроме этого, Познер не видит никакой угрозы латышскому языку, но считает, что Латвия остается в зоне интересов России. 

- Недавно Владимир Путин опубликовал очередную предвыборную статью, посвященную на сей раз реформированию российской национальной политики. Многие расценили ее, как имперскую...
- Да, безусловно, есть и такие взгляды. Но на мой взгляд, это можно назвать старым русским словом вздор. Все это именно вздор! Все публикации пишутся Путиным для того, чтобы понравиться сразу и всем. Путину нужны просто голоса, поэтому рассматривать эти статьи, как очень серьезные, я полагаю, не следует. Более того, у меня создается впечатление, что Путин – не мыслитель, а просто прагматичный человек.
Да, он умный, много знающий человек, который быстро соображает, с великолепной памятью, но все равно, не мыслитель. Он прагматик, который смотрит, какие бы свои мысли лучше опубликовать с прицелом на будущие выборы. Поэтому, всерьез относиться к написанному им не следует. Другое дело, что да, в России очень сильны имперские настроения, сожаление по поводу развала СССР, - это же вызывает весьма серьезные националистические чувства. Поэтому сейчас на них играют все.
- Исходя из этого, какой Вам видится из Москвы ситуация в странах Балтии, и Латвии, в частности? Вы ведь брали интервью у нашего уже экс-президента Валдиса Затлерса, значит знакомы с положением дел у нас...
- Честно говоря, я противник того, чтобы высказывать суждения на основании весьма поверхностных наблюдений. Чтобы всерьез говорить об этом, нужно знать проблему довольно глубоко. Но мне кажется – национальная политика в Латвии не самая умная, кстати, и в Эстонии тоже. Я понимаю, что присутствие там русских очень многих раздражает, и я понимаю, почему. Ведь нельзя отрицать пакт Молотова-Риббентропа, поэтому слово «оккупация» не является в случае стран Балтии неприемлемым понятием. Но что теперь поделать, что по вине истории в этих странах оказалось большое количество русских, больше всего, конечно, у вас, в Латвии. Историю не повернешь вспять, значит власти вашей страны могли бы решать все эти вопросы более тонко,
превратив этих людей в своих сторонников, а не делать из них противников.
Мне кажется, что это ошибка. Также, как и является ошибкой поощрение маршей в Риге бывших легионеров СС. Вы сейчас можете говорить все, что угодно, но на Нюренбергском процессе было заявлено однозначно: СС – это преступная организация. Значит, человек, ходивший в форме СС, так или иначе принадлежал к этой организации, - нравится это кому-то у вас или нет. И после всего этого маршировать в марте и получать какие-то государственные льготы – мне кажется, это глупо.
Конечно, это сложный вопрос, но в «сухом остатке», если все взвесить, остается лишь отрицательный осадок.
Что же касается решения экономических вопросов, то, судя по всему, опять же, по моему поверхностному мнению, Эстония оказалась более дальновидной. Латвия на фоне всех стран Балтии находится в крайне неприглядном положении.
- Это было мнение умного профессионала. Но что сейчас думает о странах Балтии обычный россиянин? В СССР нас считали «советской Европой», в годы перестройки страны Балтии считались в СССР «флагманом демократии». Первой из состава Союза вышла Литва, за ней последовали Эстония и Латвия... А как сейчас простой россиянин смотрит на, как говорят в России, Прибалтику?
- Я не видел никаких опросов общественного мнения по этому вопросу, хотя, скорее всего, они существуют. Думаю, что
рядовой россиянин сейчас считает страны Балтии, крайне недружелюбными его государству, враждебно настроенными против России.
Он смотрит на ваши страны как на те, которые, когда могут и когда осмеливаются, всегда скажут в адрес его государства что-то неприятное и просто мелко напакостят.
Что касается людей несколько другого уровня, я имею в виду российскую интеллигенцию, то, конечно, у них совершенно другой взгляд. Вы же знаете, что немалое число россиян покупает дома в Латвии, в частности в Юрмале. Да там же уже образовалась целая российская колония! Причин несколько. Главная – эмоциональная, воспоминания о молодости, некая ностальгия по тем временам. Плюс, получение вида на жительства в Европе. Это значит, - любой богатый россиянин может ездить по Европе без визы. Это является очень притягательным для россиян.
- Владимир Владимирович, как Вам кажется, страны Балтии остаются в зоне интересов России?
- Геополитически, разумеется, да! Ведь они приграничные государства России. Есть экономический интерес, связанный с экспортом нефти и газа. Другое дело, и это, подчеркиваю, опять же на мой взгляд,
российская власть на редкость неумело выстраивает отношения со странами Балтии.
Упорное нежелание России понять и признать свои ошибки – это так неумно. Почему нельзя сказать: да, оккупация была нашей ошибкой и мы об этом сожалеем. Ведь это же меняет отношение. А в России думают, извинились один раз, и хватит.
- С помощью каких инструментов, по-Вашему, Россия может влиять на ситуацию в Балтии?
- Я думаю, что особых рычагов даже нет. Потому что страны Балтии являются жителями европейского дома и в любом случае ощущают это. Кроме того, ваши государства находятся и в сфере интересов США, состоят в НАТО. Ну какие способы воздействия? Опять ужесточение чего-то? Это же абсолютно бессмысленно.
Вообще, для нормализации отношений инициатива должна исходить со стороны России. Хотя бы потому, что она такая большая. Мне кажется, что
именно большой стране следует проявлять больше гибкости в отношениях со своими маленькими соседями.
- Скоро у нас пройдет референдум о присвоении русскому языку, который является родным почти для трети жителей нашей страны, статуса второго государственного. Как Вы думаете, в Латвии должен быть один госязык, то есть латышский, или же два?
- Есть страны, в которых есть две разные национальные группы. Та же Финляндия, в которой есть финны и есть шведы. Шведский язык является вторым государственным языком. Есть Канада, где французов намного меньше, чем англоязычных жителей. Тем не менее, французский язык тоже является вторым официальным.
Мне кажется, что если бы русский язык и в Латвии обрел официальный статус – это снизило бы остроту межнациональных отношений.
Ну пусть у вас это будет, ведь речь идет всего лишь об одной трети. Если взглянуть в будущее, то я думаю, что русскоязычных все равно будет гораздо меньше, а это значит, что вопрос о втором госязыке снимется сам собой. Но конечно, все эти вопросы должны решать только жители Латвии.
- Латыши опасаются, что русский язык нанесет угрозу латышскому...
- Возможно, я не достаточно в курсе этой проблемы, но я не понимаю, как русский может уничтожить латышский. Понятно, что в мире латышский язык не самый уж популярный. Но можно подумать, что очень распространен тот же шведский или финский! Еще раз, я не понимаю, почему две трети носителей латышского языка так боятся одну треть тех, кто говорит по-русски.
- Валерия Новодворская в интервью нашему порталу назвала предстоящий референдум и требование сделать русский язык вторым государственным «хамской, провокационной выходкой». По ее словам, это «является плевком в лицо тем, кто живет в этой стране веками и кто дал ей свое название». Вы согласны с ее мнением?
- Я отношусь к ней с большим уважением. Она - человек редкого мужества и отваги, но я часто с ней не согласен. Мне кажется, что госпожа Новодворская, по сути, экстремист и в определенном смысле слова – большевик. Ведь она не терпит другого мнения. Тех, кто не согласен с ней, она награждает такими эпитетами, что как-то даже неловко. Не думаю, что предполагаемый у вас референдум какой-то там «плевок». Это абсолютно демократическое и нормальное желание большой части населения высказать свое мнение.
- Возвращаясь к интересам России в нашем регионе. Некоторые латышские политики утверждают, что и предстоящий референдум, и победа на парламентских выборах «русской» партии «Центр Согласия», и то, что мэром Риги является лидер этой партии - русский Нил Ушаков — это все «рука Москвы» и ее финансовая помощь. Эти утверждения имеют под собой какую-то основу, как Вы думаете?
- Да не имеют они под собой никакой основы. Послушайте, это же ведь смешно, еcли партия, которая, возможно, симпатизирует России, выигрывает выборы в Латвии, то трудно представить себе, что это московские деньги и эти голоса куплены. Такие суждения характерны для тех, кто проигрывает, поскольку проигравшие ищут причину поражения в ком угодно, только не в себе.
То есть, не я виноват в неудаче, а какой-то выдуманный незримый внешний или внутренний враг. Это характерно для всего мира. Кстати, многие наши российские «молодцы» сейчас заявляют, что российские митинги протеста организованы исключительно Вашингтоном и им профинансированы. Все эти «обиженные» друг друга стоят, и ваши, и наши.
- Из чуть более, чем 2 млн жителей Латвии почти 300 000 — неграждане. Мы часто задаем нашим политикам вопрос, который иногда ставит их в тупик. С одной стороны, за такое большое количество неграждан Латвию критикуют ЕС и Россия. Латвия упростила процедуру получения гражданства. С другой стороны, русскоязычный житель нашей страны, став гражданином, разумеется, получает право голоса. Как, за кого и за что он будет голосовать, предугадать несложно, достаточно посмотреть, сколько граждан поставили подписи за проведение референдума по второму госязыку. Получается, что увеличение числа русских граждан невыгодно и опасно для Латвии, как национального и независимого государства? То есть, призыв властей к негражданам натурализоваться, с этой точки зрения, звучит как «убей меня нежно»...
- Если бы сегодня Российское правительство обратилось ко всем негражаднам Латвии: дорогие соотечественники, приезжайте к нам нам, на Родину. Мы, мол, вас ждем, предоставим вам жилье, работу и все прочие блага. Я готов дать голову на отсечение, что приехало бы ничтожное количество русских.
- Однако, Россия так активно заявляет о своей программе помощи соотечественникам, но уезжают очень мало...
- Так а как Вы думаете, почему? Все очень просто, потому что
в Латвии им жить гораздо лучше, чем в России.
Визы в Европу не нужны, да и уровень жизни в вашей стране, как ни крути, повыше, чем в России.
Теперь второе. Правительство Латвии могло бы больше именно работать с негражданами, превращать их в своих сторонников, именно в граждан и патриотов своей страны, а не просто обладателей гражданских паспортов. Может, если бы их не ставить все время куда-то «в угол» и твердить, что вы «оккупанты» и вообще «сволочи», то тогда проблем было бы гораздо меньше. Если же их все время тыкать мордой в напоминание, что вы, мол, «понаехали тут», то, разумеется, эти люди поневоле станут своеобразной «пятой колонной». Это же очевидная вещь!
И еще. Ведь по-любому, они в меньшинстве. Не бойтесь, русских не будет здесь больше, это не та страна, куда устремится миграция из России.
- А России, как Вы думаете, латвийские неграждане выгодны или нет?
- Конечно, неграждане выгодны! Ведь это вечно недовольная часть населения, которая постоянно смотрит на Россию с некое надеждой, что нас «поддержат и не дадут в обиду». Неграждане Латвии для России являются неким этническим образованием, которым можно, при случае, воспользоваться.
- Примем такое, возможно, наивное, даже банальное допущение, Вы — латыш. Что бы чувствовал латыш Владимир Познер по отношению к представителям других национальностей, живущих в Латвии? Был бы националистом, либералом..?
- Конечно, это вопрос очень сильно теоретический. Наверное, латыш Владимир Познер был бы таким, каким его воспитали его родители. Ведь это очень важно, что латыш Владимир Познер родился в этой стране и как папа с мамой его воспитали в значительной степени определяет, каким он стал. Наверное, я был бы либералом, демократически настроенным гражданином и патриотом своей страны. Несмотря на все исторические сложности, не могу представить, что я был бы русофобом.
- А живущий в Латвии русский Владимир Познер?
- Прежде всего, я бы знал латышский.
Я считаю позором, когда человек живет в какой-то стране и не считает нужным знать ее язык.
Я бы общался не только с русскими, у меня были бы друзья латыши. И я бы все сделал, чтобы стать гражданином!
- Понятно, что прогнозы – дело неблагодарное. Тем не менее, Владимир Владимирович, какими Вам кажутся перспективы Латвии? Ну и, еще раз простите за банальность, - Ваши пожелания нашей стране...
- Ой, да, я не люблю прогнозы... По природе я оптимист, но не могу сказать, что смотрю на развитие Земного шара очень уж позитивно. Слишком часто повторяются одни и те же ошибки, люди «наступают на одни и те же грабли», но эти «грабли» становятся все более опасными. Что-то мне, скажем так, не очень уютно...
Что касается пожеланий... Ну что вообще можно пожелать любым людям... Счастья, здоровья? Глупости все это. Наверное, хотел бы пожелать,
чтобы все люди, в том числе и в Латвии, просто нашли себя.
Чтобы им было хорошо «в собственной шкуре», чтобы то место, которое они для себя нашли, им нравилось!

Андрей Муравьев, Русский TVNET 

 


05 December, 2011

Eksperts: Otrais krīzes vilnis uzņem augstumu

Otrais krīzes vilnis, kas ir sācies Eiropā, patlaban uzņem augstumu, un jautājums ir - cik lielus gruvešus tas aiz sevis atstās, stāstīja "Citadele Asset Management" valdes loceklis Zigurds Vaikulis.

Gads nebūs viegls
Eksperts prognozēja, ka nākamais gads pasaulē nebūs viegls, kā arī Eiropa ar savām problēmām var "paraut līdzi" pārējo pasauli. "Tas pats notika 2008.gadā, kad bija ASV mājokļu tirgus krīzīte, bet tā pārauga haosā," sacīja ekonomists.

Problēmas būs visiem
Arī pārāk lielie valstu parādi ne par ko labu neliecina. Pēc Vaikuļa domām, problēmas nākamgad būs visiem, turklāt diezgan pamatīgas. Arī cilvēkiem, kas nodarbojas ar akciju pirkšanu un pārdošanu, ir jābūt uzmanīgiem.

"Skaidrā nauda arī nav slikta ideja. Ja 3-4 mēnešu laikā tirgū nobrūk cenas, skaidrā nauda sniegs iespēju nopirkt kaut ko lēti," uzsvēra Vaikulis.

"Citadele Asset Management" valdes loceklis Zigurds Vaikulis

21 March, 2011

Kas jāmaina Latvijā?


Izlasiiju rakstu http://www.financenet.lv/viedokli/370468-latvijai_esot_unikala_iespeja_attistibai_no_nulles


Par to nulli it kā daudz nekas nebija minēts. Bet kopumā mans komentārs par šo rakstu ir vosnotaļ pozitīvs. Galvenais ir tas, ka tēma virza uz to, ka ir kaut kas jāmaina. Tikai vēlos piebilst, ka uz esošās sistēmas bāzes neko jaunu uzcelt nevarēsim.

Steidzami ir jāveic daudzas darbības, kas manuprāt varētu izveidot pamatu turpmākās situācijas uzlabošanai. Pamatos jāvirzās uz sabiedrības izveidi, kas orientēta uz progresu – radīt, izveidot, atklāt/izzināt, attīstīties. Zemķ manas pāris atziņas par to uz kurieni ir jādodas:

1. Pats pamats ir izveidot darba grupu vai grupas no x skaita profesionāļiem, lai reorganizētu valsti un tajā notiekošos procesus. Saucam to par sabiedriski lietderīgo darbu.

2. Valsts un pašvaldību pārvaldes reorganizācija - Nodefinējam valsts pamatdarbību (ar ko valstij ir jānodarbojas) - nodokļu un resursu administrēšana.

Tālāk jau ir vienkārši - sākam sakarīgi visu likt pa plauktiem...gandrīz kā - visus atlaižam un atkal pieņemt darbā pēc būtības - tik cik nepieciešams, lai efektīvi veiktu resursu un nodokļu administrēšanu.

3. Ieviešam tiešās valsts pārstāvniecības principu - atsakamies no deputātiem.

4. Likumi un lēmumi - to atstājam profesionāļiem. Max iespējami visu balstam uz ekonomiskās efektivitātes principiem.

5. Ekonomika – ja padomā, kas cilvēkam ir nepieciešams, tad viss kļūst skaidrs – “barība” ķermenim un “barība” prātam – uz to arī jāfokusē darbs sociālajā vidē – izzināšana (izglītība), tehnoloģijas, veselīga sabiedrība (sports, vide), ekoloģiska lauksaimniecība un ražošana.

6. Finanšu sistēma - apturam jebkurus ārējos maksājumus; samazinam pvn līdz 10%; iekšējā tirgū aizliedzam banku % no izsniegtajiem kredītiem, izveidojam principu - peļņa no investīcijām vai gala produkta; popularizējam un, ja nepieciešams valsts pati veido krājaizdevu sabiedrības.

7. Sociālā sfēra - veidojam principiālu vidi, kurā pilsoņiem ir pieejami produkti un pakalpojumi saskaņā ar vajadzībām.

8. u.t.t.t.t.t.t.t.t.t.....te jau ir jāveic smags darbs, lai šo visu ieviestu dzīvē.


Vai jūs tam esat gatavi – noformulēt savu un sabiedrības dzīves jēgu, kā arī mainīt dzīves uztveri?

20 October, 2010

Ošlejs: izdevumu samazināšana krīzes laikā nav pieņemama

Valsts budžeta izdevumu samazināšana krīzes laikā nav pieņemama politika, jo tā bremzē ekonomikas izaugsmi un saglabā augstu bezdarba līmeni, šodien Latvijas Bankas konferencē norādīja ekonomists un SIA "Primekss" valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs.

"Samazinot budžeta deficītu turpmākajos gados par nepieciešamajiem 5%, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ik gadu samazināsies par 2,5%. Man tas neliekas optimāls risinājums, ņemot vērā situāciju ekonomikā un darba tirgū," teica Ošlejs, kurš krīzes laikā kļuvis par vienu no tiem ekonomistiem, kas bieži paudis opozicionāru viedokli oficiālajai valsts politikai.

Viņa skatījumā, mazinot budžeta izdevumus, samazināsies arī uzņēmumu apgrozījums un peļņa, kas savukārt nedos iespēju radīt jaunas darbavietas, tāpēc Ošlejs neredz jēgu šādai politikai.

"Uzskatu, ka Latvija ir pelnījusi ekonomiku ar izaugsmi 7% gadā. Kāpēc ne? Samierināties ar politiku, kas nes nelielu ekonomikas izaugsmi un bezdarbu, ir nepareizi," uzsvēra ekonomists.

Vienlaikus viņš atzina, ka nemazināt budžeta izdevumus nav iespējams, jo to prasa starptautiskie aizdevēji. Taču, viņa skatījumā, vienīgā iespēja šādā situācijā ir mazināt lata valūtas kursa attiecību pret eiro, līdzīgi kā to savulaik izdarīja Zviedrija ar savu nacionālo valūtu.

Tā kā Latvijā ievērojama daļa kredītu ir izsniegti eiro, bankām būtu jāpārved pirmskrīzes laikā eiro izsniegtie kredīti latos, bet valstij būtu jākompensē bankām radītie zaudējumi.

Pusi no šiem zaudējumiem varētu segt no starptautisko aizdevēju aizdotās naudas finanšu sektora stabilizācijai, bet 25% būtu jādod tām uzraudzības iestādēm (Latvijas un Zviedrijas), kas nepietiekami ir uzraudzījušas banku sektoru un savu banku darbību.

15 August, 2010

"Stendera" Bērziņš: Latvijas biznesa vide joprojām mācās, kā jāstrādā tirgus ekonomikā

Latvijas biznesa vide joprojām mācās, kā jāstrādā tirgus ekonomikā, un lielākā problēma ir uzņēmēju attieksme pret klientiem, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" teica Latvijas ziepju un vannas kosmētikas tirgotājas un ražotājas "Stendera ziepju fabrikas" direktors Jānis Bērziņš.

"Manuprāt, galvenā problēma ir tā, ka mēs joprojām neprotam strādāt. Latvijā tā ir vispārīga problēma, ka pret darbu, pret klientu ir, maigi sakot, dīvaina attieksme. Ļoti daudzi vispār necīnās par klientu, nepietur klientu, neinteresējas par viņu," teica Bērziņš.

Viņš klāstīja, ka joprojām Latvijā nav iespējams dabūt labus celtniekus. "Personīgi saskaroties ar sadzīviskām problēmām, piemēram, celtniekiem, kuri mums remontē jaunās telpas, jāatzīst, ka mēs nevaram dabūt labus celtniekus. Mums jau ir divas brigādes. Viena nokavēja termiņus par pusotru mēnesi, otra - par nedēļu. Man ir jānobetonē laukums, un es to nevaru izdarīt, jo par darbu tiek prasītas, manuprāt, fantastiskas summas. Man vajadzēja dārznieka pakalpojumus, joprojām nevaru atrast tādu, kas varētu laikā izdarīt to darbu, kas nepieciešams," sacīja Bērziņš.

Kompānijas direktors piebilda, ka nesaprotama ir uzņēmumu attieksme pret klientiem. "Apzvanīju 15 betonētāju, bet neviens neuzskatīja par vajadzīgu atzvanīt un pajautāt - kas mani neapmierina, kāpēc es tomēr viņus neizvēlējos, varbūt var, piemēram, aizbraukt un apskatīt to laukumu, kas būtu jānobetonē, un varbūt var arī tad vienoties jau par citu cenu. Es nedomāju, ka visiem šiem betonētājiem ir tik daudz darba, ka viņi nevar atkauties no klientiem, vai arī ir tik pieklājīgi, ka nevēlas paši zvanīt, ja klients vairs nepārzvana," norādīja Bērziņš.

"Tieši šīs attieksmes dēļ, kas joprojām raksturīga lielai daļai Latvijas uzņēmēju un strādnieku, mēs esam tieši tur, kur esam. Diemžēl manis minētie piemēri nav individuāli gadījumi. To ir ļoti daudz. Arī "Stenders" ir no tā cietis. Piemēram, mēs pasūtām noteikta veida iepakojumu, noslēdzam līgumu par konkrētu summu, tad pēkšņi izpildītājs var pateikt, ka nē - par šādu cenu viņš to nevar izdarīt. Bet līgums taču ir noslēgts. Tās kastes gaida mūsu klienti, jo mēs jau esam franšīzes tipa uzņēmums un esam paziņojuši sadarbības partneriem, ka būs pieejams šāds iepakojums par noteiktu summu," paskaidroja "Stendera ziepju fabrikas" direktors.

Viņaprāt, šādas problēmas Latvijā ir tādēļ, ka biznesa vide joprojām mācās, kā funkcionē tirgus ekonomika.

"Stendera ziepju fabrika" ir 2001.gadā dibināts uzņēmums, kas ražo vannas un ķermeņa kosmētiku. Uzņēmums attīstījis franšīzes tīklu ar 180 veikaliem vairāk nekā 14 pasaules valstīs.

02 May, 2010

Latvija atbalsta finanšu piramīdas principus.

No starptautiskā aizdevuma Latvija visvairāk tērējusi valsts parāda atmaksai. Tas ir augstākā mērā muļķīgi - aizņemties, lai samaksātu procentus un aizdevumu. Klasisks piramīdas princips. Valsts maksā % uz %. Tam nav nākotnes. Būs viens brīdis, kad nevarēs aizņemties un maksāt procentu procentu procentus. Ekonomikas pieaugums nenodrošina tik ātru pieaugumu kā pieug & maksājumi. Maksājot % netiek attīstīta valsts ekonomika. Aicinu apturēt jebkurus ārējos maksājumus un parādus - vizmaz % maksājumus un investēt šos līdzekļus ekonomikā. Es kā LR pilsonis šodien tieku konkrēti apzagts.
Procentu procentu procentu u.t.t. maksājumi. Tā ir ilūzija, ka tuvākā laikā gaidāma ekonomiskās situācijas uzlabošanās. Kamēr Valsts maksās ārējos un citus parādus, tikmēr visi esošie naudas līdzekļi un vēl neesošie (nākotnes) ieņēmumi tiks novirzīti parādu un % maksājumiem.