- NEDĒĻA@STARTUPS - J.ROZENBLATS, A.BERNOVSKIS, MAILIGEN.COM, Co-Founders

- NEDĒĻA@STARTUPS - J.ROZENBLATS, A.BERNOVSKIS, MAILIGEN.COM, Co-Founders from NEDĒĻA@ on Vimeo.

EPIZODE NR.6. Raidījuma NEDĒĻA@STARTUPS viesi - JĀNIS ROZENBLATS un ARTŪTRS BERNOVSKIS, kompānijas MAILIGEN.COM līdzdibinātaji dalās ar savu veiksmes stāstu veidojot globālu IT projektu. MAILIGEN.COM ir globāla mēroga uzņēmums, kurš saviem klientiem piedāvā epasta mārketinga platformu un integrētos mārketinga risinājumus. NEDĒĻA@STARTUPS raidījuma vadītājs un moderators GINTS DZELME sarunā ar uzņēmuma MAILIGEN.COM līdzdibinātājiem runā par to, kas nepieciešams, lai ideju pārvērstu par reālu pakalpojumu. Noskaidrojam, kā un kas nepieciešams, lai piesasitītu investoru savam projektam. Par NEDĒĻA@: NEDĒĻA@ ir interneta televīzijas kanāls. Kanāla moderators Gints Dzelme kopā ar ekspertiem un uzaicinātajiem viesiem piedāvā jums vairāk uzzināt un iepazīties ar interesantām Latvijas, Eiropas un Pasaules www kompānijām, kuras savu uzņēmējdarbību veido internetā. Piedāvājam jums no iekšpuses uzzināt un iepazīties ar notiekošo interneta tehnoloģiju nozarē. NEDĒĻA@ interneta televīzijas kanāla un mūsu veidoto raidījumu mērķis ir būt par pakāpienu vai platformu, ar kuras palīdzību jauni interneta uzņēmumi, projekti un idejas var pastāstīt par sevi un paziņot par savu esamību plašajai pasaulei. NEDĒĻA@ aicina atsaukties un peteikties startapus vai uzņēmumus, kuri ir izveidojuši jaunus produktus un kuri vēlas par tiem pastāstīt citiem. Saviem skatītājiem interneta televīzijas kanāls NEDĒĻA@ vēlās būs par avotu jaunām iedvesmām un idejām. Tādēļ arī savius skatītājus aicinam dalīties ar saviem iespaidiem par ieraudzīto un uzzināto. Vēlaties pierādīt sevi biznesā? Jums ir nepieciešama stratēģija? Jūs vēlaties papildus motivāciju sev un savai komandai? Vai vienkārši vēlaties būt informēts par notiekošo nozarē? NEDĒĻA@ ir jūsu rīcībā! Lai nevienu nemulsinātu un nerastos pārpratumi, tad vēlamies informēt, ka aicināto viesu dalība mūsu raidījumos ir BEZ MAKSAS. Protams, ka novērtēsim, ja atbalstīsiet finansiāli mūsu web televīzijas kanālu, par ko pateiksimies izvietojot jūsu reklāmu web televīzijas kanāla NEDĒĻA@ raidījumos. Par reklāmas izvietošanu un raidījumu finansiālo atbalstu lūdzam zvanīt: +371 29425870, +371 26536548 vai rakstīt gints.dzelme[at]createris.com Abonējiet NEDĒĻA@ raidījumus un sekojiet jaunumiem - nedelaat.com/?p=581

Culture in Decline | Episode #5 "Baby Go Boom!" by Peter Joseph

Culture in Decline | Episode #5 "Baby Go Boom!" by Peter Joseph - May 1st 2013 Subtitle Project: http://dotsub.com/view/0837813d-5220-... In this installment of Peter Joseph's public access parody,the subject of Security and True Safety will be investigated. The evil terrorists are revealed to be at it again with a new airline scare; our Guy In A Tie reminds us of who is in control and a special award show finds a very special recipient in the Gun Control Debate.. Special guest appearances by Chad Fisher (Alex Jones) & Rick Overton. www.chadfishercomedy.com www.rickoverton.net Please Subscribe to this Channel for future Episodes: http://www.youtube.com/user/CultureIn... About: "Culture in Decline" is a satirical yet serious expression that challenges various cultural phenomena existing today which most of society seems to take for granted. Nothing is considered sacred in this Series except for a detached benchmark of fundamental logic and reason - forcing the viewer to step out of the box of "Normality" and to consider our societal practices without traditional baggage and biases. Common themes include Politics, Economics, Education, Security, Religion, Vanity, Governance, Media, Labor, Technology and other issues centric to our daily lives.

Who is Peter Joseph?

Who is Peter Joseph? from charles robinson on Vimeo.

Who is Peter Joseph? A Mini-Doc by Charles Robinson. In late 2009 I was able to interview Peter Joseph, the creator of "Zeitgeist, The Movie" and "Zeitgeist- Addendum"; Founder of The Zeitgeist Movement, in his home. He described himself and his life in details in what is likely a rare interview. He was kind enough to provide me with previously unreleased media and video and I in turn did my best to create a documentary (albeit kinda poor in quality compared to his work!) that would help express who this person is. whoispeterjoseph.com

ZUARGUSS KZ un NEDĒĻA@SOCIETY par radikālu pārmaiņu nepieciešamību sabiedrībā.

- NEDĒĻA@SOCIETY - ZUARGUSS KZ, SKAISTANAKOTNE.LV līdzdibinātājs from NEDĒĻA@ on Vimeo.

"Latvijā nepieciešams experiments, kas radikāli pārmainītu sabiedrībā noteikošo procesu gaitu - no DESTRUKCIJAS uz PROGRESU!". EPIZODE NR.5. Interneta televīzijas kanāls NEDĒĻA@ piedāvā jums raidījumu NEDĒĻA@SOCIETY. Šajā raidījumā mēs runāsim par tēmām, kas saistītas ar indivīdu, sabiedrību, un, protams, interneta lomu šodienas sabiedrībā. Šajā raidījumā NEDĒĻA@SOCIETY raidījuma vadītājs un moderators Gints DZELME un Latvijas sabiedrībā pazīstamais ZUARGUSS KZ runā par pārmaiņu nepieciešamību Latvijas sabiedrībā. Noteikti jāizceļ sarunas daļa, kurā runājam par ZUARGUSA pieredzi sastībā ar Latvijas politiskajiem prosesiem - 4VARA.LV un SKAISTANAKOTNE.LV. Kā nozīmīgs ieguldījums bērnu un jauniešu izglītības rīku izstrādē ir ZUARGUSA komandas instrādātās izglitojošās spēles/aplikācijas - OSMARTGAMES.COM.

Nekas pārdabisks - "Sapņu piepildījumam vidējam latvietim mēnesī nepieciešami 1 473 lati".

Uz jautājumu, cik lieliem cilvēkam ienākumiem jābūt, lai varētu normāli dzīvot, vidējā iedzīvotāju nosauktā summa ir aptuveni 665 lati mēnesī, kas ir par 72 latiem vairāk nekā pagājušā gada jūlijā, liecina jaunākā DNBLatvijas barometra pētījuma dati. Tikmēr sapņu piepildījumam vidējam latvietim nepieciešami 1 472 lati mēnesī. 
Tiesa gan, pētnieki norāda, ka vasarā iedzīvotāji šai ziņā ir nedaudz pieticīgāki, jo apkures sezonas problēmas nav aktuālas. Tostarp gandrīz puse jeb 47% aptaujāto norādījuši, ka viņiem pietiktu ar summu līdz 500 latiem, bet tikai nedaudz mazāk – 43% - saukuši naudas summas robežās no 501 līdz 1000 latiem. To, ka normālai dzīvei vajadzētu saņemt algu, kas lielāka par 1000 latiem, minējuši vien 9% aptaujāto. Savukārt, norādot, cik lieli ienākumi respondentiem būtu nepieciešami, lai varētu īstenot visus savus sapņus, gandrīz puse jeb 49% aptaujāto minējuši summu līdz 1000 latiem mēnesī, 27% šim nolūkam būtu nepieciešami ienākumi 1001-2000 latu robežās, bet vairāk nekā 2000 latu sapņu piepildījumam nepieciešams 19% aptaujāto. Tikai 14% respondentu teikuši, ka tam pietiktu arī ar ienākumiem līdz 500 latiem mēnesī. Jāpiebilst, ka vidējā respondentu norādītā summa šajā jautājumā vairāk nekā divkārt pārsniedz normāla dzīves līmeņa prasības – sapņu piepildījumam vidējam Latvijas iedzīvotājam nepieciešami 1473 lati mēnesī. Pētījumā vaicāts arī, kādiem ieņēmumiem būtu jābūt ģimenē ar trim bērniem, lai varētu pienācīgi iztikt, un vidējā aptaujāto nosauktā summa ir 1362 lati. Jāpiebilst, ka iedzīvotāju atbildes šai jautājumā būtiski neatšķiras atkarībā no tā, vai viņiem ir bērni vai nav. To, ka šādas ģimenes ienākumiem vajadzētu būt līdz 1000 latiem, norādīja 46% aptaujāto, tostarp 21% aptaujāto atzīmēja tieši 1000 latu. Savukārt 40% respondentu pauduši viedokli, ka ģimenei ar trim bērniem nepieciešams no 1001 līdz 2000 latiem, bet 11% aptaujāto uzskata, ka pienācīgi iztikt šādā gadījumā nav iespējams bez 2000 latiem mēnesī. 

http://www.db.lv/finanses/sapnu-piepildijumam-videjam-latvietim-menesi-nepieciesami-1-473-lati-390968

- NEDĒĻA@STARTUPS - A.BĒRZIŅŠ, TECHHUB RIGA

- NEDĒĻA@STARTUPS - A.BĒRZIŅŠ, TECHHUB RIGA from NEDĒĻA@ on Vimeo.

EPIZODE NR.2. - NEDĒĻA@STARTUPS ciemos pie TECHHUB RIGA. Apmeklējām TechHUB Riga organizēto pasākumu Monthly Meetup (riga.techhub.com/events/techhub-riga-monthly-meetup), kurā startup uzņēmumi dalās ar savu pieredzi. Uz sarunu pastāstīt par TECHHUB RIGA esam aicinājuši TECHHUB RIGA līdzdibinātāju Andri BĒRZIŅU.

- NEDĒĻA@STARTUPS - M.DREIMANIS, ONFREX.LV

- NEDĒĻA@STARTUPS - M.DREIMANIS, ONFREX.LV from NEDĒĻA@ on Vimeo.

NEDĒĻA@STARTUPS EPIZODE NR.1. Studijā ir aicināts dalīties ar savu pieredzi Māris DREIMANIS - transporta un kravu apmaiņas portāla ONFREX.LV vadītājs. Eksperta lomā jautājumus uzdeva Arnis LELĪTIS . Šoreiz runājam par transporta un kravu apmaiņas pakalpojumu, ko piedāvā izmantot portāls ONFREX.LV. Sarunā runājam un diskutējam par transporta pakalpojuma piedāvājumu web vidē.

MORAL MACHINES

In the near future, a girl is sent to one of the robot cities to find the last human there. A Short Film by Yun Shen, University of Edinburgh

How to Discover Your Life’s Purpose in the Next 10 Minutes

This article will show you how to discover your life’s purpose in the next 10 minutes, but let me begin by convincing you that you have a purpose.

It was Mike Murdock who said, “Everything created solves a problem.”  Your eyes see; your ears hear; your nose smells.

Everything Created Solves a Problem

Your watch solves a problem, it tells you the time.  Your shirt solves a problem, your shoes solve a problem, the carpet solves a problem, the windows solve a problem.  “Everything created, solves a problem.”

It has been my observation that everyone created solves a problem; doctors solve medical problems, accountants solve financial problems, lawyers solve legal problems, psychologists solve mental problems.

There’s a specific problem that you were created to solve, and you will only succeed if you discover that problem and solve it.  Finding this problem is discovering your purpose, solving this problem is accomplishing your purpose.

According to a recent survey, 75 percent of the population is unaware of the problem they were created to solve.  This is quite tragic because you can only become truly happy and successful, doing what you were created to do.

How do you discover the problem you were created to solve?

I’m glad you asked; I would like to show you!

First, I want you to get out a pen and a piece of paper.  Did you get the pen and paper?

Secondly, I want you to answer the questions below, on the paper you just took out.  (You may not be able to completely answer to all of the questions below, but answer them to the best of your knowledge.) These questions are “sign post” on the path to discovering your purpose today.

Answer these questions below:

1. What do you love to do? I’ve noticed that people who are successful, do things they love to do. Tiger Woods loves to play golf, Donald Trump loves real estate, Tony Robbins loves to motivate.

Your purpose is related to what you love to do.  Write down the activities that you love.  Maybe you love to write, maybe you love to talk, maybe you love reading, maybe you love exercising, maybe you love listening to others, maybe you love playing sports, maybe you love selling things.

Whatever you love, write it down.  Write down as many things as you love.  You can begin by saying, “I love to…”

2. What do you notice? A hairdresser notices someone’s hair is out of place, a designer notices a problem with your outfit, a mechanic hears something wrong with the car, a singer notices when someone’s voice is out of pitch, a speaker notices a boring speech.  What do you notice?  What grabs your attention when it’s not functioning properly?  Is it relationships, cars, people?  Whatever it is, write it down.

3. What would you do for free? What do you love to learn about?  What do you love to talk about?  What would you regret never trying? Is it cooking, sports, teaching…write down the answers to these questions.

4. If I was able to look in your library, what would I find? If I found 200 books on “real estate,” then maybe that’s your passion, if I found 300 car magazines, then you should probably be doing something related to cars.  If I see 150 novels, that means, you just want to escape reality (and that’s a whole ‘nother issue).

…if you have a library, write down the types of books we would find in your library, or the kinds of books that you wish were in your library.

5. What sparks your creativity?  What do you find easy?  What are you good at? What makes you happy? Is it painting, designing, building, speaking, writing; think about it, then write it down.

Take a moment and review the answers to the questions you’ve just answered.  What are some commonalities?

Think about some ways that individuals with these specific talents and passions could be successful….

Now, take the next two to five minutes and write down as many career, job or business opportunities that someone with your passions would pursue, if they knew they could not fail!

When you’re done with the list, take a moment to review it.

Finally, the moment we’ve all been waiting for, circle the item on the list that you feel the most passionate about, the one that seems the most enticing to you, the one that you could see yourself doing forever, the one that deep down inside you believe you can do, the one that you would regret never trying.  Circle it now.

Congratulations, you’ve just discovered your purpose!

Note: You may feel equally passionate about one or two items, and that’s ok.

- http://www.mrselfdevelopment.com/2009/06/how-to-discover-your-life%E2%80%99s-purpose-in-the-next-10-minutes/

Lekcija "Es.Krīze.Pārmaiņas. Jaunas iespējas."

Lekcija "Es.Krīze.Pārmaiņas.Jaunas iespējas 2012". from createris.com on Vimeo.

Piektdien 10.02.2012 viesnīcas "Baltvilla" konferenču zālē, ar vieslekciju "KIC Biznesa Meistarklases" ievaros lasīju lekciju "Es.Krīze.Pārmaiņas. Jaunas iespējas 2012".

Lekcijā apskatīju krīzes situācijas un pārmaiņu ieviešanas mehānismus no ne tik pierastās puses - izmantoju "realitātes psiholoģijas" procesu un darbību interpretāciju. Lekcija "Krīze.Pārmaiņas. Jaunas iespējas 2012" sniedz atbildes uz jautājumiem:

-       Kas ir krīze?
-     Personīgās izaugsmes un krīzes situāciju pārvaldības pamatnostādnes - informācijas apjoms, materiālā bāze, sociālizēšanās, komforta līmeņi, progress, galarezultāts.
-       Kā vadīt uzņēmumu krīzes vai pārmaiņu apstākļos?
-       Kāda rīcība ir visefektīvākā krīzes situāciju pārvarēšanā un pārmaiņu ieviešanā?
-       Kā man rīkoties, lai pārvarētu krizes situāciju?
-       Kā man pārvērst krīzes situāciju par ieguvumu?
-       Kā savlaicīgi prognozēt krīzes situāciju?
-       Kā man ieraudzīt jaunas iespējas krīzes laikā?
-       Kā krīzes situāciju pārvērst par resursu veismīga galarezultāta saniegšanai?

Pateicos "Biznesa Meistarklase" dalībniekiem un Ervīnam Butkevičam par iespēju uzstāties.

Priecīgus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno 2012 Gadu!

Sabiedribas Banka - jauna banka Latvijas sabiedrībai

Vakardienas situācija un ažiotāža ap Swedbank un Jāņa Ošleja raksts man kārtējo rezi lika padomāt, ka Latvijas sabiedrībai ir nepieciešama jaunas formācijas finanšu struktūra. Kā būtu, ja  mēs visi kopā izveidotu Sabiedrības Banku?

Vakardienas rindas pie bankomātiem skaidri norādīja par cilvēku neuzticēšanos patreizējai finanšu situācijai. Cilvēki ir noguruši no bailēm par savu naudu. Situācija Latvijā un pasaulē mainās tik ātri, ka nav iespējams izsekot un izkontrolēt šodienas mainīgo stāvokli. "Visstabilākais stāvoklis ir nestabilais stāvoklis"...tāda sodien ir patreizējā situācija Latvijā un pasaulē.

Esmu jau iepriekš savā blogā ievietojis rakstus un atspoguļojis situāciju par mūsdienu ekonomikas tendencēm, kuras manuprāt visas kā viena ved uz destruktivizāciju - pašiznīcināšanos. Pasaulē ir saģenerēts milzīgs daudzums elektroniskās naudas, kurai nav seguma. Naudas aizdošanas mehānisms ir radījis % apjomu, kurus cilvēkiem, uzņēmumiem un valstīm nav iespējams atmaksāt. Klasiskais mehānisms ir paņemt aizdevumu, lai nomaksātu % par iepriekšējo aizdevumu. Arī Latvijā patreiz ir atliktas problēmas paņemot aizdevumu, kura atdošana pilnīgi ir "miglā tīta". ASV piemērs par budžeta deficīta griestu palielināšanu. Eiropas Savienības finanšu krīze. Šīs un vēl daudzas citas lietas vēl tikai nāksies atrisināt.

Un te uzdodam sev jautājumu - "Kam šīs un vēl citas problēmas būs jāatrisina?" Protams, ka mēs jau varam izlikties, ka kāds cits tās visas mūsu vietā atrisinās. Bet tā ir sevis maldināšana. Mums katram ir jāapzinās, ka tikai mēs katrs, pieliekot savu enerģiju un spēku, varēsim izveidot pagrieziena punktu.

Pēc ažiotāžas ap Swedbank daudziem cilvēkiem vēl aktuālāka kļuvusi problēma - "kur glabāt manu naudu"? 

Jau kādu laiku pēc Latvijas Krājbankas kraha man radās doma - "tagad ir īstais laiks veidot kaut ko jaunu", jo acīmedzami esošā situācija parāda, ka finanšu tirgū un sabiedrībā ir radusies vieta un nepieciešamība pēc jaunas finanšu formācijas vai struktūras. 

Manuprāt, ka ir vieta un laiks jaunas paaudzes bankas izveidei. Tāda varētu būt Sabiedrības Banka. Kā būtu, ja pieturētos pie šadiem punktiem?:

- bankas darbības pilnīga pārredzamība un skaidra pārraudzība;

- bankas akcionāram drīkst īpašumā būt tikai konkrēts skaits akciju, lai nekoncentrētu akcijas viena vai vairāku cilvēku rokās;

- bankas darbību šauri specializēt - tieši finansēt projektus un procesus, kuri rada pievienoto vērtību - ražošana, inovācija, informāciju tehnoloģijas;

- uzņemties attīstības bankas lomu - liela valsts mēroga projektu finansēšanas mehānismu nodrošināšana un šauri specializētu projektu realizēšana;

Vai jūs vēlaties kļūt par akcionāru šādai Sabiedrības Bankai?

Rakstiet, zvaniet un runājiet!

Gints Dzelme

Ošlejs situāciju Latvijā salīdzina ar Vāciju pēc Otrā pasaules kara

Pašreizējā situācija Latvijā līdzinās tai, kāda bija Vācijā pēc Otrā pasaules kara, žurnālam "Kapitāls" norāda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs. 

Viņš akcentē, ka patlaban, kad daudzu klientu maksātspēja ir šaubīga, var novērot ārkārtīgi strauju banku kopējā kredītportfeļa samazinājumu.

Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, pirms krīzes kopējā kredītu summa sasniedza 16,7 miljardus latu. Patlaban kopējais izsniegto kredītu apjoms ir 13,5 miljardi latu. No šī rādītāja vēl jāatņem 1,5 miljardus latu, kurus mūsu bankas aizdevušas pašu meitasuzņēmumiem, lai izpirktu klientu nekustamos īpašumus.

"Tātad kopš 2008.gada beigām no ekonomikas izņemti apmēram 4,7 miljardi latu privāto kredītu, un šis process turpinās vēl šodien - šogad kredīti sarukuši par 850 miljoniem latu. Tāpēc nav brīnums, ka Latvijā vērojama krīze," skaidro uzņēmējs.

Kā skaidro Ošlejs, ikviena komercbanka zina, ka krīzes laikā kredītus izsniegt nedrīkst, lai neapdraudētu savu maksātspēju. Tas ir pareizi, tomēr, visām bankām reizē samazinot kreditēšanas apjomus, cieš ekonomika. Tas savukārt spiež samazināt kredītu apmēru, un tā veidojas spirāle uz leju.

Līdz ar to ir skaidrs, ka nevar paļauties tikai uz privātām komercbankām kā stabilu avotu finanšu plūsmai arī turpmāk. Lai nākotnē novērstu krīzi, kuru atkal var izraisīt kredītu pēkšņa ieplūde un tikpat pēkšņa aizplūde, jāizveido stabilāka naudas sistēma.

Tāpat Latvijā jāatrod veids, kā atjaunot ražošanu, ņemot vērā, ka uzņēmējiem nav savas naudas un aktīvu, tādējādi nav pieejams komercbanku kredīts.

Kā piemēru Ošlejs min pēckara Vāciju. Arī toreiz vācu uzņēmējiem nebija ne naudas, ne ķīlas, turklāt maz bija palicis vīriešu darbspējīgā vecumā, bet rūpniecība ražoja tikai trešdaļu no 1938.gada līmeņa. Vācija šo situāciju atrisināja, nodibinot valstij un pašvaldībām piederošas bankas. Šo banku uzdevums bija izsniegt kredītus rūpniecībai, lai izveidotu darbavietas, kas savukārt radītu bagātības pieaugumu.

"Vācu sistēma izrādījās ārkārtīgi sekmīga un nodrošināja pēckara ekonomikas brīnumu, turklāt vēl patlaban Vācija ir sekmīgākā eirozonas valsts.

Vācijas valsts banku sistēmu veido centrālā attīstības banka "Kreditanstalt fuer Viederaufbau", 11 reģionālās bankas jeb "Landesbanken", kuras pieder federālajām zemēm, un tūkstošiem pašvaldībām piederošu banku. Tādām komercbankām kā "Deutsche Bank" vai "Dresdner Bank" atliek 20% no kopējā kredītu tirgus - vislabākie, drošākie klienti ar stabilām ķīlām un finanšu spekulanti.

Valsts bankas veido pusi no kredītu tirgus, tostarp lauvas tiesu no tiem kredītiem, ko piešķir uzņēmumiem ar vāju un viduvēju finanšu stāvokli, skaidro Ošlejs.

Viņš atgādina, ka arī Latvijas uzņēmumiem ir vāja un viduvēja finanšu situācija. Nav brīnums, ka komercbanku kredīts tiem nav pieejams - gluži kā Vācijā. Tikai atšķirībā no Vācijas mums nav attīstības banku, kas nodrošinātu kredītu ne tik ideālajiem klientiem.

Kā skaidro ekonomists, Latvijas attīstībai vajadzīgi vairāku veidu kredīti. Pirmkārt, nepieciešams kreditēt liela apjoma centralizēti īstenotus valsts mēroga projektus - jaunas spēkstacijas, ostas, lielas rūpnīcas, lielizmēra infrastruktūru.

Attīstības banka ir jāizveido uz bankas "Citadele" bāzes. Lai iegūtu līdzekļus bankas kapitalizācijai, Valsts kases, kā arī valsts uzņēmumu līdzekļi jāizvieto "Citadelē". Depozītu un tekošā konta apjoms radītu iespēju izsniegt kredītus un tādējādi izveidotu bāzi attīstības kreditēšanai. Attīstības bankas uzdevums būtu kreditēt valstiski svarīgu rūpniecības projektu attīstību.

Otrkārt, mazākus, lokālus projektus jāfinansē pašvaldību zemes bankām. Neliela vietējā rūpnīca Limbažos, informācijas tehnoloģiju uzņēmums Balvos, infrastruktūra rūpniecības rajonam Talsos - vietējo apstākļu laba pārzināšana ļautu zemes bankām sekmīgi izsniegt kredītus vietējām vajadzībām, rosina Ošlejs.

Otrā līmeņa bankas ir jāizveido, pašvaldībām izlaižot ilgtermiņa nedzēšamas obligācijas pret tām piederošo zemes vai komunālās saimniecības īpašumu un ieguldot iegūtos līdzekļus zemes banku pamatkapitālā. Vienlaikus pašvaldības turētu savus līdzekļus savā zemes bankā, tā nodrošinot papildu depozītu bāzi.

Pašvaldību obligāciju iegāde ir jāatļauj Latvijas pensiju fondiem, kuri iegūtu drošu līdzekļu izvietošanas veidu, kas pilnībā garantēts ar zemi un pašvaldības īpašumu. Tā tiktu novērsta absurdā situācija, ka Latvijas pensiju fondi ārvalstu biržās investē naudu ārvalstu uzņēmumos. Tādējādi Latvijas pensiju kapitāls tiktu izvietots droši, vienlaikus nodrošinot pamatu kreditēšanas attīstībai.

Kā norāda ekonomists, zemes banku uzdevums būtu attīstīt neliela izmēra rūpniecību savas pašvaldības teritorijā. Ar zemes banku izveidi katra pašvaldība iegūtu līdzekļus un iespējas darbavietu radīšanai savā pašvaldībā. Jo sekmīgāk pašvaldība attīstītu rūpniecību, jo lielāks būtu pieprasījums pēc tās parādzīmēm, jo lielāku tā spētu izveidot savu zemes banku.

Zemes bankas būtu nelielas kredītiestādes. Tāpēc tām būtu nepieciešama centrālā zemes banka, kas izlīdzinātu likviditāti un nodrošinātu vajadzīgo apmācību. Par šādu centrālu zemes banku varētu būt "Latvijas Hipotēku un zemes banka", kura patlaban darbojas līdzīgā lomā ar krājaizdevu sabiedrībām.

Pēc Ošleja domām, finansējumu jauniem, inovatīviem un tāpēc riskantiem uzņēmumiem jānodrošina ar valsts riska kapitāla fondiem. Tiem jādarbojas saskaņoti ar valsts pasūtījumu jauno tehnoloģiju izstrādē, īpašu uzsvaru liekot uz videi nekaitīgām tehnoloģijām.

Noteikti jāspēcina arī Latvijas Garantiju aģentūra, īpaši attiecībā uz eksportējošiem uzņēmumiem.

Ja Latvija mēģinātu atveidot vācu banku sistēmu, sākotnēji vajadzētu banku pamatkapitālu apmēram 350 miljonu latu apmērā.

Ošlejs norāda, ka šāda rīcība prasītu izlēmību no valdības un uzticību no tautas - pilsoņiem jābūt pārliecinātiem, ka nauda netiks izsaimniekota. Tāpēc pozitīvi vērtējams, ka patlaban mazinās bažas par oligarhiem un arvien uzlabojas tiesiskums.

"Ja banku pārvaldībā nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un skaidru pārraudzību, esmu pārliecināts, ka izdotos veiksmīgi uzbūvēt daudz jaunu uzņēmumu. (..) Uzņēmumi, kuriem nauda būs aizdota rūpniecības attīstībai, dažkārt bankrotēs, tomēr radīsies darbavietas un augs latviešu prasmes rūpniecībā. Nekļūdīgi aizdot bija iespējams tikai sociālismā. Kapitālismā kļūdas ir vienmēr, tāpēc pareizais jautājums ir nevis tas, kā neaizdot kļūdaini, bet kā ātri pārtraukt kļūdainus aizdevumus. Nekā nedarīšana nav alternatīva. Baidoties kļūdīties, mēs viennozīmīgi liedzam sev iespēju attīstībai. Tas nav pieņemami, jo apdraud visu Latviju un neļaus atgriezt latviešus no emigrācijas," rezumē Ošlejs.