Pages

02 February, 2012

Bitcoin May Be The Currency Of The Future

Have you heard of Bitcoin? If you're a fan of the CBS legal drama The Good Wife, then you may have learned of it for the first time there. But if you're like most, you probably didn't know that Bitcoin existed or even what it is. You know of the dollar, the euro and the peso as ways to buy items and get paid for your service, but these fiat currencies as they are called may someday be replaced by a virtual currency that is only in digital form. So, how does it work? (To learn more, see Mobile Payments Could Replace Cash By 2016.)

See: An Introduction To Complementary Currencies

History
The mechanics behind digital currency appear complicated, but the major problem facing it is easy to understand. What would keep you from using it more than once? Assuming your digital currency was placed in your digital wallet, why couldn't you send it out to multiple people at the same time? With traditional currency, there is a physical exchange and unless you have exceptional resources that allow you to counterfeit, you can only use it once until you earn it back.

Because of that, digital currency has to be encrypted and just like with a credit card, there has to be some kind of clearing facility that keeps track of when a currency is used and who owns it. The early digital currencies were based around this idea, but having one central place seemed like a recipe for corruption to the creators. So they made the clearing house a process that happened on computers all over the world instead of just one place.

They also didn't want the value of the currency to be controlled by a central bank, the way traditional currencies are controlled. The bitcoin system releases a set amount on a certain schedule. In order to earn bitcoins, they have to be mined, much like gold but in a digital format. A complicated cryptographic puzzle has to be solved in order to activate the bitcoin, and the first person to solve it was the successful miner of the bitcoin block and now owns it.

Bitcoins started with pennies in value in April of 2010, but quickly rose thereafter. As the value rose, more bitcoin miners set up powerful systems to unlock the new bitcoin codes. As bitcoins gained popularity in 2011 the price rose beyond parity, and after Forbes ran a piece describing bitcoins, the exchange rate hit a peak of $29.57 to purchase one bitcoin. People who had held bitcoins from the beginning were millionaires in less than one year.

The Problems
As bitcoins rose in popularity, problems developed. This was not a mainstream currency with mainstream businesses adopting it. Who would want to accept payment in a currency without a guaranteed value? Next, people without advanced computer skills weren't interested in the hassle of mining or digital wallets, so the system has never reached beyond a relatively small amount of technologically savvy group of people.

Then, a series of online attacks sent the currency plummeting in value. Bitcoins were stolen from exchanges and in one instance, hundreds of thousands of dollars' worth of bitcoins were mistakenly deleted. The current value sits around $6, but with demand faltering and less merchants excited about this 21st century currency, some believe that bitcoins may have a shorter life than previously thought.

One of the ideas behind digital currency is to remove the market effects of traditional currency, but quite the opposite happened. As the popularity rose, currency speculators were able to manipulate the price making this currency even more volatile than commodities like gold and silver, and much more volatile than the dollar. (To learn more, see Volatility's Impact On Market Returns.)

There's also the problem of trustworthiness. Although traditional or fiat currencies may not be based on an underlying asset like gold, they have an implied value due to their universal adoption. Bitcoins aren't backed by a hard asset or a large government, so there is no guarantee that bitcoins will hold any value in the future.

The Bottom Line
Those who try to develop digital currency will face many of the same problems that have plagued paper currencies for generations. Because currency is not only a means to buy and sell but also an investment product, the currency may have to be regulated in some form. Although popular venture capitalist Fred Wilson believes that a digital currency not controlled by governments will make a large scale emergence in his lifetime, he still isn't sure if that's a good thing or not. 

31 January, 2012

Познер: если бы я был латышом...

Будь я латышом, что трудно мне вообразить, то был бы либералом, демократически настроенным гражданином и патриотом своей страны. Несмотря на все исторические сложности, не могу представить, что я был бы русофобом, - заявил в интервью порталу TVNET знаменитый российский телеведущий Владимир Познер. По его мнению, Латвия должна воспитывать не обладателей гражданских паспортов, а именно граждан. Кроме этого, Познер не видит никакой угрозы латышскому языку, но считает, что Латвия остается в зоне интересов России. 

- Недавно Владимир Путин опубликовал очередную предвыборную статью, посвященную на сей раз реформированию российской национальной политики. Многие расценили ее, как имперскую...
- Да, безусловно, есть и такие взгляды. Но на мой взгляд, это можно назвать старым русским словом вздор. Все это именно вздор! Все публикации пишутся Путиным для того, чтобы понравиться сразу и всем. Путину нужны просто голоса, поэтому рассматривать эти статьи, как очень серьезные, я полагаю, не следует. Более того, у меня создается впечатление, что Путин – не мыслитель, а просто прагматичный человек.
Да, он умный, много знающий человек, который быстро соображает, с великолепной памятью, но все равно, не мыслитель. Он прагматик, который смотрит, какие бы свои мысли лучше опубликовать с прицелом на будущие выборы. Поэтому, всерьез относиться к написанному им не следует. Другое дело, что да, в России очень сильны имперские настроения, сожаление по поводу развала СССР, - это же вызывает весьма серьезные националистические чувства. Поэтому сейчас на них играют все.
- Исходя из этого, какой Вам видится из Москвы ситуация в странах Балтии, и Латвии, в частности? Вы ведь брали интервью у нашего уже экс-президента Валдиса Затлерса, значит знакомы с положением дел у нас...
- Честно говоря, я противник того, чтобы высказывать суждения на основании весьма поверхностных наблюдений. Чтобы всерьез говорить об этом, нужно знать проблему довольно глубоко. Но мне кажется – национальная политика в Латвии не самая умная, кстати, и в Эстонии тоже. Я понимаю, что присутствие там русских очень многих раздражает, и я понимаю, почему. Ведь нельзя отрицать пакт Молотова-Риббентропа, поэтому слово «оккупация» не является в случае стран Балтии неприемлемым понятием. Но что теперь поделать, что по вине истории в этих странах оказалось большое количество русских, больше всего, конечно, у вас, в Латвии. Историю не повернешь вспять, значит власти вашей страны могли бы решать все эти вопросы более тонко,
превратив этих людей в своих сторонников, а не делать из них противников.
Мне кажется, что это ошибка. Также, как и является ошибкой поощрение маршей в Риге бывших легионеров СС. Вы сейчас можете говорить все, что угодно, но на Нюренбергском процессе было заявлено однозначно: СС – это преступная организация. Значит, человек, ходивший в форме СС, так или иначе принадлежал к этой организации, - нравится это кому-то у вас или нет. И после всего этого маршировать в марте и получать какие-то государственные льготы – мне кажется, это глупо.
Конечно, это сложный вопрос, но в «сухом остатке», если все взвесить, остается лишь отрицательный осадок.
Что же касается решения экономических вопросов, то, судя по всему, опять же, по моему поверхностному мнению, Эстония оказалась более дальновидной. Латвия на фоне всех стран Балтии находится в крайне неприглядном положении.
- Это было мнение умного профессионала. Но что сейчас думает о странах Балтии обычный россиянин? В СССР нас считали «советской Европой», в годы перестройки страны Балтии считались в СССР «флагманом демократии». Первой из состава Союза вышла Литва, за ней последовали Эстония и Латвия... А как сейчас простой россиянин смотрит на, как говорят в России, Прибалтику?
- Я не видел никаких опросов общественного мнения по этому вопросу, хотя, скорее всего, они существуют. Думаю, что
рядовой россиянин сейчас считает страны Балтии, крайне недружелюбными его государству, враждебно настроенными против России.
Он смотрит на ваши страны как на те, которые, когда могут и когда осмеливаются, всегда скажут в адрес его государства что-то неприятное и просто мелко напакостят.
Что касается людей несколько другого уровня, я имею в виду российскую интеллигенцию, то, конечно, у них совершенно другой взгляд. Вы же знаете, что немалое число россиян покупает дома в Латвии, в частности в Юрмале. Да там же уже образовалась целая российская колония! Причин несколько. Главная – эмоциональная, воспоминания о молодости, некая ностальгия по тем временам. Плюс, получение вида на жительства в Европе. Это значит, - любой богатый россиянин может ездить по Европе без визы. Это является очень притягательным для россиян.
- Владимир Владимирович, как Вам кажется, страны Балтии остаются в зоне интересов России?
- Геополитически, разумеется, да! Ведь они приграничные государства России. Есть экономический интерес, связанный с экспортом нефти и газа. Другое дело, и это, подчеркиваю, опять же на мой взгляд,
российская власть на редкость неумело выстраивает отношения со странами Балтии.
Упорное нежелание России понять и признать свои ошибки – это так неумно. Почему нельзя сказать: да, оккупация была нашей ошибкой и мы об этом сожалеем. Ведь это же меняет отношение. А в России думают, извинились один раз, и хватит.
- С помощью каких инструментов, по-Вашему, Россия может влиять на ситуацию в Балтии?
- Я думаю, что особых рычагов даже нет. Потому что страны Балтии являются жителями европейского дома и в любом случае ощущают это. Кроме того, ваши государства находятся и в сфере интересов США, состоят в НАТО. Ну какие способы воздействия? Опять ужесточение чего-то? Это же абсолютно бессмысленно.
Вообще, для нормализации отношений инициатива должна исходить со стороны России. Хотя бы потому, что она такая большая. Мне кажется, что
именно большой стране следует проявлять больше гибкости в отношениях со своими маленькими соседями.
- Скоро у нас пройдет референдум о присвоении русскому языку, который является родным почти для трети жителей нашей страны, статуса второго государственного. Как Вы думаете, в Латвии должен быть один госязык, то есть латышский, или же два?
- Есть страны, в которых есть две разные национальные группы. Та же Финляндия, в которой есть финны и есть шведы. Шведский язык является вторым государственным языком. Есть Канада, где французов намного меньше, чем англоязычных жителей. Тем не менее, французский язык тоже является вторым официальным.
Мне кажется, что если бы русский язык и в Латвии обрел официальный статус – это снизило бы остроту межнациональных отношений.
Ну пусть у вас это будет, ведь речь идет всего лишь об одной трети. Если взглянуть в будущее, то я думаю, что русскоязычных все равно будет гораздо меньше, а это значит, что вопрос о втором госязыке снимется сам собой. Но конечно, все эти вопросы должны решать только жители Латвии.
- Латыши опасаются, что русский язык нанесет угрозу латышскому...
- Возможно, я не достаточно в курсе этой проблемы, но я не понимаю, как русский может уничтожить латышский. Понятно, что в мире латышский язык не самый уж популярный. Но можно подумать, что очень распространен тот же шведский или финский! Еще раз, я не понимаю, почему две трети носителей латышского языка так боятся одну треть тех, кто говорит по-русски.
- Валерия Новодворская в интервью нашему порталу назвала предстоящий референдум и требование сделать русский язык вторым государственным «хамской, провокационной выходкой». По ее словам, это «является плевком в лицо тем, кто живет в этой стране веками и кто дал ей свое название». Вы согласны с ее мнением?
- Я отношусь к ней с большим уважением. Она - человек редкого мужества и отваги, но я часто с ней не согласен. Мне кажется, что госпожа Новодворская, по сути, экстремист и в определенном смысле слова – большевик. Ведь она не терпит другого мнения. Тех, кто не согласен с ней, она награждает такими эпитетами, что как-то даже неловко. Не думаю, что предполагаемый у вас референдум какой-то там «плевок». Это абсолютно демократическое и нормальное желание большой части населения высказать свое мнение.
- Возвращаясь к интересам России в нашем регионе. Некоторые латышские политики утверждают, что и предстоящий референдум, и победа на парламентских выборах «русской» партии «Центр Согласия», и то, что мэром Риги является лидер этой партии - русский Нил Ушаков — это все «рука Москвы» и ее финансовая помощь. Эти утверждения имеют под собой какую-то основу, как Вы думаете?
- Да не имеют они под собой никакой основы. Послушайте, это же ведь смешно, еcли партия, которая, возможно, симпатизирует России, выигрывает выборы в Латвии, то трудно представить себе, что это московские деньги и эти голоса куплены. Такие суждения характерны для тех, кто проигрывает, поскольку проигравшие ищут причину поражения в ком угодно, только не в себе.
То есть, не я виноват в неудаче, а какой-то выдуманный незримый внешний или внутренний враг. Это характерно для всего мира. Кстати, многие наши российские «молодцы» сейчас заявляют, что российские митинги протеста организованы исключительно Вашингтоном и им профинансированы. Все эти «обиженные» друг друга стоят, и ваши, и наши.
- Из чуть более, чем 2 млн жителей Латвии почти 300 000 — неграждане. Мы часто задаем нашим политикам вопрос, который иногда ставит их в тупик. С одной стороны, за такое большое количество неграждан Латвию критикуют ЕС и Россия. Латвия упростила процедуру получения гражданства. С другой стороны, русскоязычный житель нашей страны, став гражданином, разумеется, получает право голоса. Как, за кого и за что он будет голосовать, предугадать несложно, достаточно посмотреть, сколько граждан поставили подписи за проведение референдума по второму госязыку. Получается, что увеличение числа русских граждан невыгодно и опасно для Латвии, как национального и независимого государства? То есть, призыв властей к негражданам натурализоваться, с этой точки зрения, звучит как «убей меня нежно»...
- Если бы сегодня Российское правительство обратилось ко всем негражаднам Латвии: дорогие соотечественники, приезжайте к нам нам, на Родину. Мы, мол, вас ждем, предоставим вам жилье, работу и все прочие блага. Я готов дать голову на отсечение, что приехало бы ничтожное количество русских.
- Однако, Россия так активно заявляет о своей программе помощи соотечественникам, но уезжают очень мало...
- Так а как Вы думаете, почему? Все очень просто, потому что
в Латвии им жить гораздо лучше, чем в России.
Визы в Европу не нужны, да и уровень жизни в вашей стране, как ни крути, повыше, чем в России.
Теперь второе. Правительство Латвии могло бы больше именно работать с негражданами, превращать их в своих сторонников, именно в граждан и патриотов своей страны, а не просто обладателей гражданских паспортов. Может, если бы их не ставить все время куда-то «в угол» и твердить, что вы «оккупанты» и вообще «сволочи», то тогда проблем было бы гораздо меньше. Если же их все время тыкать мордой в напоминание, что вы, мол, «понаехали тут», то, разумеется, эти люди поневоле станут своеобразной «пятой колонной». Это же очевидная вещь!
И еще. Ведь по-любому, они в меньшинстве. Не бойтесь, русских не будет здесь больше, это не та страна, куда устремится миграция из России.
- А России, как Вы думаете, латвийские неграждане выгодны или нет?
- Конечно, неграждане выгодны! Ведь это вечно недовольная часть населения, которая постоянно смотрит на Россию с некое надеждой, что нас «поддержат и не дадут в обиду». Неграждане Латвии для России являются неким этническим образованием, которым можно, при случае, воспользоваться.
- Примем такое, возможно, наивное, даже банальное допущение, Вы — латыш. Что бы чувствовал латыш Владимир Познер по отношению к представителям других национальностей, живущих в Латвии? Был бы националистом, либералом..?
- Конечно, это вопрос очень сильно теоретический. Наверное, латыш Владимир Познер был бы таким, каким его воспитали его родители. Ведь это очень важно, что латыш Владимир Познер родился в этой стране и как папа с мамой его воспитали в значительной степени определяет, каким он стал. Наверное, я был бы либералом, демократически настроенным гражданином и патриотом своей страны. Несмотря на все исторические сложности, не могу представить, что я был бы русофобом.
- А живущий в Латвии русский Владимир Познер?
- Прежде всего, я бы знал латышский.
Я считаю позором, когда человек живет в какой-то стране и не считает нужным знать ее язык.
Я бы общался не только с русскими, у меня были бы друзья латыши. И я бы все сделал, чтобы стать гражданином!
- Понятно, что прогнозы – дело неблагодарное. Тем не менее, Владимир Владимирович, какими Вам кажутся перспективы Латвии? Ну и, еще раз простите за банальность, - Ваши пожелания нашей стране...
- Ой, да, я не люблю прогнозы... По природе я оптимист, но не могу сказать, что смотрю на развитие Земного шара очень уж позитивно. Слишком часто повторяются одни и те же ошибки, люди «наступают на одни и те же грабли», но эти «грабли» становятся все более опасными. Что-то мне, скажем так, не очень уютно...
Что касается пожеланий... Ну что вообще можно пожелать любым людям... Счастья, здоровья? Глупости все это. Наверное, хотел бы пожелать,
чтобы все люди, в том числе и в Латвии, просто нашли себя.
Чтобы им было хорошо «в собственной шкуре», чтобы то место, которое они для себя нашли, им нравилось!

Андрей Муравьев, Русский TVNET 

 


30 January, 2012

Bitcoin bulleted advantages

By Amir Taaki (genjix)

Whenever discussing bitcoin, I always keep these points in mind. During discussion, I make sure to cover each point and not dwell on any one topic unless the other person is engaged. Belief systems are constructed from many ideas and concepts, so to convey the importance of bitcoin, you need to show that the system does not offer any one incremental advantage, but a veritable smorgasbord of new concepts never encountered before in history.

Decentralised and free from control
No regulations: while the advantages of decentralization might not seem at first apparent, consider that a decentralized structure constitutes an incorruptible medium. This is the first time we have such technology.
Always running
No bank holidays, no weekend breaks. Bitcoin is running. As long as the internet is up somewhere in the world, bitcoin is running.
International
Bitcoin has no borders. It does not discriminate against or classify or limit its users based on location or citizenship.
No/low fees
I can at this very moment send thousands of dollars anywhere in the world at no cost.
New privacy model
Bitcoin provides anonymity with merchant sites. Only when trading platforms (exchanges) are presented with a warrant or the user willingly provides his or her identification can one’s personal information be accessed.
Transparent system
Bitcoin is 100% transparent. While users need not disclose which bitcoin wallet is theirs, every transaction ever made in the system is public record allowing for an open world.
Divisible
A bitcoin is divisible to 8 decimal places and in the future perhaps more. Microtransactions are truly a possibility. In this way bitcoin is not only advancing modern methods but creating potentially new markets which may have drastic impact on society. (media, internet culture, crowd sourcing, donating)
Secure
Playstation being hacked resulted in 77 million compromised accounts, that is more than 1% of the entire planet. Had your credit card details been stolen, a malicious hacker could withdraw money from your account. If you paid in bitcoins, this would be an impossibility. Sure there are services with fraud protection, but these are subsidized by the commercial gains from the client.
Bitcoin uses the latest encryption technology. While underdeveloped merchant sites may not be safe, you would not blame visa or mastercard if you put your card number of an unsafe site. The actual bitcoin protocol is very safe. Before it is compromised, our societal infrastructure would collapse due to it being built on weaker systems.
Fast transfers
Irregardless of geographical distance, you have a payment go through in under an hour. No longer are we at the mercy of week long payments or waiting weeks because of banking inefficiencies. Anybody who has travelled can attest to the nightmare of the finance system across borders.
No chargebacks
Selling digital goods is currently not possible due to friendly fraud. Bitcoin does not have chargebacks and friendly fraud is impossible.
Environmentally friendly / efficient
Market driven infrastructure ensures cost savings as participants are forced to compete through the algorithmic adjustment. People find more efficient ways to process transactions due to financial incentive from the system. This drives power usage right down.

24 January, 2012

WHAT IS BITCOIN?

 

 

Decentralized

Bitcoin is the first digital currency that is completely distributed. The network is made up of users like yourself so no bank or payment processor is required between you and whoever you're trading with. This decentralization is the basis for Bitcoin's security and freedom.

Worldwide

Your Bitcoins can be accessed from anywhere with an Internet connection. Anybody can start mining, buying, selling or accepting Bitcoins regardless of their location.

No small print

If you have Bitcoins, you can send them to anyone else with a Bitcoin address. There are no limits, no special rules to follow or forms to fill out.
More complex types of transactions can be built on top of Bitcoin as well, but sometimes you just want to send money from A to B without worrying about limits and policies.

Very low fees

Currently you can send Bitcoin transactions for free. However, a fee on the order of 1 bitcent will eventually be necessary for your transaction to be processed more quickly. Miners compete on fees, which ensures that they will always stay low in the long run. More on transaction fees (Bitcoin Wiki)

Own your money!

You don't have to be a criminal to wake up one day and find your account has been frozen. Rules vary from place to place, but in most jurisdictions accounts may be frozen by credit card collection agencies, by a spouse filing for divorce, by mistake or for terms of service violations.
In contrast, Bitcoins are like cash - seizing them requires access to your private keys, which could be placed on a USB stick, thereby enjoying the full legal and practical protections of physical property.

Get Bitcoin!

The Original Bitcoin Client is free, open-source software. The current version is 0.5.2, you can download it here:
Windows Logo
Mac Logo
Linux Logo

What then?

Head over to the Getting Started page to find out what to do next!


Physibles on The Pirate Bay

The Pirate Bay has today added a new torrent category: physibles. Physibles are 3D printer plans for duplicating physical objects. This is a fascinating insight and early glimpse into the post-scarcity economy. This is a landmark event marking the transition of post-scarcity from the online world leaking into the physical world.
The RepRap is open source hardware in action. You download the plans for this 3D printer, build it and then are able to print 3D objects including itself. By printing the new components, RepRaps reproduce. One RepRap creates a number of RepRaps, with those children being able to produce more RepRap grandchildren. As more RepRaps are printed, small changes by the people building them creep in. Some of these changes will be beneficial, and lead to a more efficient and better RepRap. RepRaps evolve. The modifications appear online, and other RepRap developers decide to incorporate these new components or modifications in their own designs. This is the open source method at work. Whereas competing 3D printers have release schedules of months or years, the RepRap has new versions in weeks.
The power of consumer level 3D printers, is going to be a revolution as powerful and impactful as the general purpose computer. All these cheap items that are manufactured cheap in China, shipped overseas, wrapped in wasteful packaging then sold in physical stores at huge markup will be produced in people’s homes on personal printers. If you need a cheap item then simply download the plans and print it. Maybe new categories of items will arise for which there is not the sufficient market incentive for those items to exist today. A new revolution is coming, but we stand ankle deep ready to wade deeper.
Middlemen are going to be cut, and the war will not be pretty. Old models will claw and scratch to maintain their standing. We see this in the ongoing total war with the ‘creative’ industries who are threatened by the new arising models on the internet. Like the music industry, the manufacturing industry will feel responsible to be bailed out by this new model.
When international delegations meet, it is with officials from the agriculture industry, the manufacturing industry, the energy industry and the arms industry. Hollywood is not even a footnote on that list. This battle being waged against the media industry is nothing more than a skirmish compared to what is to come. Imagine taking the current threats and attacks by the $92 million per year and 590 lobbyists in Washington from the media industry and multiply it by a million. We are dealing with the training level. Once the ire has been raised of a single of those industries, the force of a thousand suns will rain down upon this generational shift.
The third physible uploaded to The Pirate Bay, is the plans for a tabletop replica for a Warhammer 40k dreadnought that got taken down in December with a DMCA request. With the tools of patents, copyrights and trademarks, this is totally within the realm of possibility- a new wave of attacks against physical replications of commercial physical items.

20 January, 2012

NEPIEDALĪŠOS


Es neiešu uz referendumu un aicinu tāpat rīkoties arī citus.
Šajā referendumā nav svarīgi, cik cilvēku piedalīsies, nav svarīgi, cik balsis būs nodotas pret. Būs svarīgas tikai tās balsis, kas ir nodotas par. Šis nav parastais referendums, kurs nozīmīgs ir kvorums un tā sasniegšanas gadījumā visu nosaka balsu vairākums. Šīs nav pat Saeimas vēlēšanas, kurās nav svarīgi vispār cik cilvēku ierodas, bet atnākušie ievēl parlamentu. Te svarīgi būs tas, cik balsis būs atdotas PAR izmaiņām Satversmē un punkts. Tieši šādā veidā, starp citu, balsis skaitīs Centrālā Vēlēšanu komisija. Tas ir - tehniski saskaitītas tiks arī balsis pret, tehniski būs zināms, cik atnākušo ir nobalsojuši pret. Bet vienīgais aprēķins, kas noteiks referenduma iznākumu būs šāds: cik procentu no KOPĒJĀ balsstiesīgo skaita būs atbalstījuši Satversmes grozījumus. Tātad pēc būtības visi - gan tie, kas atnāca un nobalsoja pret, gan arī tie, kas neatnāca, tiks saskaitīti kopā un nozīmēs tieši to: ka viņi neatbalsta Satversmes grozījumus.
Viens no spēcīgākajiem argumentiem, kas tiek minēti par labu tam, ka jāiet uz referendumu un jābalso pret grozījumiem, ir tas, ka Latvijai naidīgie mediji - sākot ar PBK un beidzot ar Euronews noteikti skatīšoties tikai uz to, cik no tiem, kas atnākuši, ir nobalsojuši par un cik no tiem - pret. Tas nozīmē, ka visi pasaules žurnālisti it kā būšot uzpirkti un tāpēc - neprofesionāli un tāpēc noteikti izvēlēšoties interpretēt rezultātus tā, kā Latvijai sliktāk un nevis atbilstoši Latvijas likumiem, bet kaut kādiem savējiem 'kā parasti' principiem (tā-kā-mēs-Mozambikā-parasti-skaitām-balsis-sapulcēs, vai?). Tāpēc, ja par krievu valodu nobalsotu 200 tūkstoši, bet pret 100, tad visi interpretētu šādi: par bija divas trešdaļas, pret - mazākums, bet tik un tā mazākums uzspiež savu valodu. Tomēr balsis taču tā netiks skaitītas! Par nobalsoja 200 tūkstoši, bet 1300 tūkstošu bija pret, no tiem 100 tūkstoši to pateica vēlēšanu iecirkņos. Tas ir tā, kā to jāskaita saskaņā ar Satversmi. Ja to kāds žurnālists interpretē savādāk, tad jādomā, ka jebkurš rezultāts tiks interpretēts tā, lai Latvija izskatītos slikti. Vai gan mēs neesam to jau pieredzējuši ar visiem stāstiem par Latviju kā fašisma atdzimšanas zemi un tamlīdzīgām no pirksta izzīstām blēņām? Turklāt šīm blēņām nav vajadzīgs nekāds reāls pamats. Tāpēc es negrasos lolot cerības, ka mana aiziešana uz vēlēšanu iecirkni varētu izmainīt kāda uzpirkta žurnālista viedokli. Ja kāds grib to mainīt - lai pārpērk žurnālistu, bet reālā situācija un latviešu "fašistiskā balsotāja" nodotās balsis šim hipotētiskajam žurnālistam ir dziļi vienaldzīga.
Tomēr daudz būtiskāk ir tas, ka šajā situācijā, kurā latviešu valodas aizstāvjiem zaudēt ir neiespējami (ja vien pēkšņi kāds pusmiljons latviešu netiek nozombēti un neaiziet nobalsot par), aicinājumi tomēr iet un balsot, turpina palielināt spriedzi starp latviešiem un krieviem. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju patlaban uzskata, ka nekas īsti šausmīgs nav iespējams, ka neviens jau vardarbīgs nekļūs. Parotaļāsies un diezgan. Tikmēr politiķi cer ievākt sev kaut kādas balsu dividendes un jau sapņo par to, kā par viņiem balsos viens vai otrs. Politiķi cer, ka viņi ar to spriedzi "tā mazliet parotaļāsies, tā drusku to pazelēs". Bet ko mēs visi darīsim, ja izrādīsies krūmos noslēpies kāds provokators, kurš uzrīkos vienu vai divus kautiņus kaut kur Maskačkā un papūtīs pīli, ka krievi/latvieši jau bruņojas uz nākamajiem kautiņiem? Nē, nekas tāds nav iespējams? Latvijā cilvēki nepakļaujas provokācijām un panikai? Nu ja, un Swedbanka nošūpojās, jo tai virsū uzkrita satelīta atlūza… Dienvidslāvijā neviens nedz pirms, nedz pēc konfliktiem neticēja, ka kaut kas tāds ir iespējams. Bet bija. Un pirms tam politiķi tieši tāpat sēdēja un cerēja to spriedzi tikai tā mazliet pazelēt. Cerēja, ka uz viņiem jau tas neattieksies. Tagad šie politiķi ir vai nu miruši vai Hāgā cenšas pierādīt pasaulei, ka ir tikai centušies parādīt mugurkaulu, ka esot tikai cīnījušies par savām dabiskajām tiesībām un tamlīdzīgas blēņas. 20 gadus Latvijas politiķi galvenokārt ir bijuši līdz absurdam bezatbildīgi un šķiet, ka tādi arī turpina būt. 
Tāpēc es negrasos piedalīties. 

http://www.satori.lv/blogs/2420/Klavs_Sedlenieks/7319

19 January, 2012

Seminārs/konference "KRĪZE.PĀRMAIŅAS.JAUNAS IESPĒJAS 2012".


Krīze.Pārmaiņas.Jaunas iespējas 2012 from createris.com on Vimeo.


CREATERIS.COM uzaicina apmeklēt semināru / konferenci "KRĪZE.PĀRMAIŅAS.JAUNAS IESPĒJAS 2012", kas norisināsies 2012 gada 15 martā, Rīgā, MULTIKINO Riga Plaza. Pilna informācija par semin;aru pieejama www.createris.com.

Analītiķis: ir četri galvenie scenāriji, kā pasaules valstis izkļūs no krīzes

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.
Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors. 

L. Aļšanskis norāda, ka finanšu sistēma joprojām ir stabila, jo lielākā daļa aizņēmēju labprātīgi apkalpo parādu, tas ir, maksā procentus. Atbilstoši, sistēma ļauj tiem pagarināt (refinansēt) parādus un pat palielināto to apjomus. Praktiski ātrie parādi šodien daļēji pārvēršas beztermiņa parādos, pārejot no aizņēmuma kapitāla formas uz kvazisubordinētā kapitāla formu.
Lai arī sistēmu periodiski satricina parādu krīzes, kas noslēdzas ar defoltiem (pat ar lieliem, kā Krievijā 1998. gadā, Argentīnā 2001. gadā vai General Motors 2009. gadā), tie sistēmu būtiski neizjauc, viņš norāda, piebilstot, ka trauksmes zvani ieskanējās 2007. gadā, kad «otršķirīgajā amerikāņu hipotēkas sektora krīze pārauga spēcīgā vispasaules finanšu krīzē». «Apturēt 2008. - 2009. gada katastrofu izdevās tikai pateicoties tam, ka iejaucās vadošās pasaules valstis (gan politiski, gan monetāri), iepludinot tirgos triljonus dolāru un eiro,» viņš uzsver.
Viens no blakus efektiem cīņā ar krīzi un tās sekām bija attīstīto valstu deficītu un valsts parādu straujš pieaugums. Lai arī vairums valstu atļāvās dzīvot pāri saviem līdzekļiem arī agrāk, tik strauju valstu aizņēmumu līmeņu pieaugumu pasaule vēl nebija redzējusi. Tādēļ tieši attīstīto valstu parādi, kuri vēl nesen tika uzskatīti par visdrošākajiem aktīviem, šodien ir kļuvuši par galveno destabilizācijas faktoru sistēmā, skaidro eksperts.

«Attīstīto valstu šodien uzkrāto valsts parādu apjoms mērāms desmitos triljonu dolāru, bet dažām valstīm tas jau pārsniedz gada IKP. Turklāt laikā, kad Māstrihtas kritērijos «likumiski» noteiktā sliekšņa - 60% no IKP pārsniegšana tiek uzskatīta par bīstamu ekonomikai,» stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis.
Parādu krīze iestājas tad, kad lielākie parādi saskaras ar augstām procentu izmaksām. Matemātikas doktors to izteicis formulā: Parādu krīze = liels parāds + augstas refinansēšanās likmes tirgū.
Tieši strauji pieaugošo procentu izmaksu apmēru samazināšanai, Grieķijas, Īrijas un Portugāles tirgus refinansēšanās tika aizvietota ar «ne tirgus palīdzību». Bet problēma ir tajā, ka «spēcīgajām» eirozonas valstīm, kuras organizē palīdzību «vājajām» valstīm, nav līdzekļu, jo tās pašas ir iegrimušas parādos. Tas nozīmē, ka palīdzības sniegšanai tās pašas aizņemas naudu tirgū. Nav pārliecības, ka kādā brīdī tirgus nesāk «uzskrūvēt» aizņēmuma līdzekļu cenas arī šīm valstīm, kas ierautu krīzē arvien vairāk un vairāk – skaidro L. Aļšanskis.
Viņš norāda – šodien dzīvībai būtiski ir nepieļaut lielo pasaules valstu ieslīgšanu parādu krīzē. Viņš min arī četrus variantus, lai no esošās ekonomiskās situācijas izkļūtu sveikā bez ieslīgšanas pilna mēroga parādu krīzē.

1. Teorētiski parādu slodze var samazināties, ja ilglaicīgi un ar augstiem rādītājiem pieaugtu reālais IKP. Šādā gadījumā pieaugtu arī nominālais IKP, kas samazinātu attiecināmā parāda apjomu. Bet valstu budžetu ieņēmumu pieaugums var novest pie bezdeficīta, kas ļaus samazināt parāda absolūto apmēru. Tā ir vislabākā izeja emitentiem un valsts parādu turētajiem. Tomēr šodien vadošās attīstītās valstis ir zaudējušas savu pasaules ekonomiskā pieauguma lokomotīvju lomu un ir ārkārtīgi maza iespējamība tam, ka šo valstu IKP stabili pieaugs ar augstiem rādītājiem.
2. Nominālā IKP augsts pieaugums, bet nepieaug reālais IKP – augstas inflācijas dēļ. Šādā situācijā absolūtais parāds nekrīt, bet tā attiecība pret IKP samazinās, atvieglojot parādu slogu. Šī izeja pilnībā apmierinātu emitentus. Bet tā ir ārkārtīgi nevēlama parādu turētājiem, jo tā samazina viņu aktīvu vērtību un tas praktiski ir vienlīdzīgs ar daļēju defoltu. Turklāt augsta inflācija sevī slēpj nopietnus ekonomiskās stabilitātes un nacionālo valūtu riskus. Tādēļ vadošās pasaules centrālās bankas (kuras spēj ietekmēt inflācijas procesus) pagaidām krasi iestājas pret augsta inflācijas līmeņa pieļaušanas.
3. Daļēju un kontrolējamu defoltu veikšana – variants, kurš šobrīd tiek izmēģināts Grieķijā. Atšķirībā no pakāpeniskas aktīvu vērtības samazināšanas inflācijas ietekmē, šis variants piedāvā vienreizēju un strauju aktīvu norakstīšanu. Par līdzīgu pasākumu var uzskatīt strauju tās valūtas devalvāciju, kurā nominēti parādi (bet mūsdienu Jamaikas valūtas sistēmā vadošajām valūtām nav vienreizējas devalvācijas mehānisma). Daļējs defolts pilnībā apmierinātu emitentus. Tomēr tas ir īpaši smags variants aktīvu turētājiem. Turklāt tas ir īpaši bīstams visai finanšu sistēmas stabilitātei, ja tas tik tiešām izraisīs liela mēroga zaudējumus. Lielu parādu emitentu gadījumā, tādu kā Itālija, Amerika vai Japāna, zaudējumi būs kolosāli. Lai gan šeit ir iespējama «radoša» pieeja. Piemēram, norakstīšanu var veikt periodiski nelielās porcijās, pietuvinot rezultātu vērtības zaudēšanai inflācijas ietekmē. Tomēr, diezin vai šim variantam izdosies saņemt parādu turētāju piekrišanu (bez viņiem nav iespējams normāls refinansēšanās process sistēmā).
4. Esošā status quo saglabāšana un nepieļaut ieslīgšanu parādu krīzē, uzturot zemas likmes tirgū. Praktiski tā ir situācija, kurā jau vairākas desmitgades atrodas Japāna. Bet situācijā ar Japānas parādiem ir sava specifika. Praktiski viss japāņu parāds (vairāk kā 95%) atrodas rezidentu rokās, tai skaitā lielu banku un pensiju fondu rokās. Ņemot vērā japāņu sadarbības modeli starp valsti un biznesu, šie vērtspapīru turētāji nesāks «pelnīt» uz ienesīguma palielināšanu tirgū. Pēc būtības, šajā situācijā tiek īstenots nerakstīts līgums starp parāda turētājiem un emitentu. Pirmie nedestabilizē situāciju, bet otrs garantē procentu izmaksu «līdz bezgalībai».

http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/analitikis-ir-cetri-galvenie-scenariji-ka-pasaules-valstis-izklus-no-krizes-251007

16 December, 2011

Lagarde: pasaules ekonomikas perspektīvas ir drūmas un draud Lielās Depresijas atkārtošanās

Pasaules ekonomikai draud aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados pieredzētā Lielā Depresija, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.
Tāpat SVF vadītāja uzsvēra, ka pasaules ekonomikas perspektīvas ir «drūmas» un norādīja, ka neviena valsts nav pasargāta no ekonomiskiem riskiem, tāpēc jāmeklē starptautiskās sabiedrības palīdzība Eiropas parādu krīzes risināšanā.
«Pasaulē nav tādas ekonomikas, vienalga vai nabadzīgās valstis, attīstības valstis, valstis ar vidējiem ienākumiem, vai augsti attīstītas valstis, kas būs pasargātas no krīzes, kura ne tikai vēršas plašumā, bet arī nepārtraukti pieaug,» sacīja K. Lagarde. «Tā nav krīze, kuru var atrisināt viena valstu grupa. Cerams, ka to varēs atrisināt visu valstu un reģionu kopīgie pūliņi».
K. Lagarde arī akcentēja, ka svarīgi ir pieņemt šo realitāti, nevis mēģināt to noliegt un no tās izvairīties. Tomēr SVF vadītāja nekonkretizēja tieši kādas darbības pasaules valstīm būtu jāveic, vēsta AP.
Tāpat SVF vadītāja aicināja pasaules vērtspapīru tirgus dot valstīm laiku, lai nonāktu līdz risinājumam. «Būtu ideāli un jauki, skatoties no tirgus perspektīvas, ja lēmums tiktu pieņemts, parakstīts un ieviests vienas nakts laikā. Diemžēl tiem, kuriem ir paveicies dzīvot demokrātiskās sabiedrībās, šīs lietas nenotiek tādā veidā un prasa laiku,» klāstīja K. Lagarde.
Ceturtdien starptautiskā reitingu aģentūra Fitch samazināja sešu ietekmīgu pasaules banku reitingus. Reitingu samazināšana skāra amerikāņu Bank of America un Goldman Sachs, britu Barclays, franču BNP Paribas, vāciešu Deutsche Bank un šveiciešu Credit Suisse.
Savukārt otra reitingu aģentūra – Standard & Poor’s – samazināja reitingus desmit Spānijas bankām, kā arī brīdināja, ka varētu arī turpināt reitingu samazināšanu.

http://www.db.lv/pasaule/lagarde-pasaules-ekonomikas-perspektivas-ir-drumas-un-draud-lielas-depresijas-atkartosanas-249704

No kurienes Bankām rodās NAUDA?

Te būs īsa pamācība naudas buršanā!

Pirmais nosacījums naudas buršanā ir tā dēvētās minimālās rezerves likumīga eksistence. Bez šāda likuma nevarētu uzsākt naudas buršanas procesu. Tāda minimālā rezerve ES vidēji ir 2% (Latvijā no 0%-5%). Tātad privāto banku naudas būrējam jāievieto centrālajā bankā uz sava konta 2% minimālā rezerve.
Sekojoši bankai ir nepieciešami tikai 2% no tās iegrāmatotās naudas (kredītnaudas), pārējos 98% tā var legāli burt. Piemēram, ja banka grib izsniegt kādam 10 000 eiro kredītā, tai nepieciešams ievietot centrālajā bankā 200 eiro no saviem uzkrājumiem. Ja bankai ir šie 200 eiro liekas naudas, tā mierīgi var pārskaitīt (iegrāmatot imagināri) uz kredītņēmēja konta 10 000 eiro. Tātad tā ir nauda, kura iepriekš neeksistēja un nevienam nepiederēja. Šī nauda tika uzburta tikai kredīta došanas momentā. Tā ir informācija, kura tika ievadīta datu bāzē uz kredītņēmēja bezskaidras naudas norēķinu konta. (Piebilde: tādēļ arī bankas tik dikti baidās no tā dēvētās skriešanas uz banku - bank run, jo patiesībā tām parasti nav vairāk kā tikai šie 2%, ko izdot. No šejienes arī cēlies vārds „bankrots”.)
Otrais triks: lai arī bankai šī nauda iepriekš nebija, tā tomēr ņem legāli par šo (uzburto) naudu, t. i. par izsniegto kredītu procentus un procentus no procentiem.
Trešais triks: loģiski būtu uz kredītu rēķina iegrāmatoto naudu pēc kredītu atdošanas atkal no kontiem izsvītrot (izgrāmatot, jo tā taču bija uzburta iegrāmatošanas procesā), tātad izdzēst. Triks notiek tajā brīdī, kad šī uzburtā nauda netiek izdzēsta.
Pats interesantākais ir tas, ka vairums cilvēku atbalsta šos trikus un neapšauba šo triku legalitāti. Nav grūti uzminēt, kas ir šādas banku sistēmas ieguvējs un tās augļu baudītājs.
Šai sistēmai ir vēl brīnišķīgs blakus efekts. Pateicoties procentiem un procentiem no procentiem, kredītņēmējiem vienmēr jāatdod vairāk, nekā viņi ir saņēmuši. T. i. – jāatdod tas, kas vēl nekad nekur nav eksistējis. Kā to izdarīt? Jāatņem citam. Tātad tiek veicināta konkurence (urā!), kurš kuru apmānīs, izkonkurēs, iznīcinās. Mēs „uz dzīvību un nāvi” konkurējam, lai atdotu bankām „viņu daļu”. Bankām mēs esam parādā to, kas bankām nekad nav piederējis, plus procentus un procentus no procentiem. Dažkārt mēs pat „pašapzinīgi” ieķīlājam savu īpašumu, kuru esam gatavi atdot bankai par to, ka viņa uz mūsu kontu iegrāmatoja to, kas tai nekad nebija piederējis. Ja turpmākajā konkurējošajā ikdienā mums neveicas un mūsu kolēģis vai kaimiņš izradās talantīgāks, mēs pazaudējam arī savu ķīlu. Mūsu īpašums un darba alga pārceļas nu jau konkrēti, ne tikai imagināri, bankas īpašnieku, akcionāru (banku oligarhu) rīcībā. Ekonomikā to pavisam vienkārši un bez emocijām sauc par īpašuma pārdali no lejas uz augšu.
Realitātē bankām bieži nav šo 200 eiro, un tās tos aizņemas no centrālās bankas uz prime rate, bet tālāk nodod saviem klientiem jau uz augstākiem procentiem. Arī šeit, protams, var labi pelnīt.

Aleksandrs Poika: http://www.pietiek.com/raksti/vai_drikstu_iznemt_savu_naudu_no_konta

Man arī bija jāsmejas...


12 December, 2011

Sabiedribas Banka - jauna banka Latvijas sabiedrībai

Vakardienas situācija un ažiotāža ap Swedbank un Jāņa Ošleja raksts man kārtējo rezi lika padomāt, ka Latvijas sabiedrībai ir nepieciešama jaunas formācijas finanšu struktūra. Kā būtu, ja  mēs visi kopā izveidotu Sabiedrības Banku?

Vakardienas rindas pie bankomātiem skaidri norādīja par cilvēku neuzticēšanos patreizējai finanšu situācijai. Cilvēki ir noguruši no bailēm par savu naudu. Situācija Latvijā un pasaulē mainās tik ātri, ka nav iespējams izsekot un izkontrolēt šodienas mainīgo stāvokli. "Visstabilākais stāvoklis ir nestabilais stāvoklis"...tāda sodien ir patreizējā situācija Latvijā un pasaulē.

Esmu jau iepriekš savā blogā ievietojis rakstus un atspoguļojis situāciju par mūsdienu ekonomikas tendencēm, kuras manuprāt visas kā viena ved uz destruktivizāciju - pašiznīcināšanos. Pasaulē ir saģenerēts milzīgs daudzums elektroniskās naudas, kurai nav seguma. Naudas aizdošanas mehānisms ir radījis % apjomu, kurus cilvēkiem, uzņēmumiem un valstīm nav iespējams atmaksāt. Klasiskais mehānisms ir paņemt aizdevumu, lai nomaksātu % par iepriekšējo aizdevumu. Arī Latvijā patreiz ir atliktas problēmas paņemot aizdevumu, kura atdošana pilnīgi ir "miglā tīta". ASV piemērs par budžeta deficīta griestu palielināšanu. Eiropas Savienības finanšu krīze. Šīs un vēl daudzas citas lietas vēl tikai nāksies atrisināt.

Un te uzdodam sev jautājumu - "Kam šīs un vēl citas problēmas būs jāatrisina?" Protams, ka mēs jau varam izlikties, ka kāds cits tās visas mūsu vietā atrisinās. Bet tā ir sevis maldināšana. Mums katram ir jāapzinās, ka tikai mēs katrs, pieliekot savu enerģiju un spēku, varēsim izveidot pagrieziena punktu.

Pēc ažiotāžas ap Swedbank daudziem cilvēkiem vēl aktuālāka kļuvusi problēma - "kur glabāt manu naudu"? 

Jau kādu laiku pēc Latvijas Krājbankas kraha man radās doma - "tagad ir īstais laiks veidot kaut ko jaunu", jo acīmedzami esošā situācija parāda, ka finanšu tirgū un sabiedrībā ir radusies vieta un nepieciešamība pēc jaunas finanšu formācijas vai struktūras. 

Manuprāt, ka ir vieta un laiks jaunas paaudzes bankas izveidei. Tāda varētu būt Sabiedrības Banka. Kā būtu, ja pieturētos pie šadiem punktiem?:
- bankas darbības pilnīga pārredzamība un skaidra pārraudzība;
- bankas akcionāram drīkst īpašumā būt tikai konkrēts skaits akciju, lai nekoncentrētu akcijas viena vai vairāku cilvēku rokās;
- bankas darbību šauri specializēt - tieši finansēt projektus un procesus, kuri rada pievienoto vērtību - ražošana, inovācija, informāciju tehnoloģijas;
- uzņemties attīstības bankas lomu - liela valsts mēroga projektu finansēšanas mehānismu nodrošināšana un šauri specializētu projektu realizēšana;

Vai jūs vēlaties kļūt par akcionāru šādai Sabiedrības Bankai?

Rakstiet, zvaniet un runājiet!

Gints Dzelme

Ošlejs situāciju Latvijā salīdzina ar Vāciju pēc Otrā pasaules kara

Pašreizējā situācija Latvijā līdzinās tai, kāda bija Vācijā pēc Otrā pasaules kara, žurnālam "Kapitāls" norāda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs. 

Viņš akcentē, ka patlaban, kad daudzu klientu maksātspēja ir šaubīga, var novērot ārkārtīgi strauju banku kopējā kredītportfeļa samazinājumu.
Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, pirms krīzes kopējā kredītu summa sasniedza 16,7 miljardus latu. Patlaban kopējais izsniegto kredītu apjoms ir 13,5 miljardi latu. No šī rādītāja vēl jāatņem 1,5 miljardus latu, kurus mūsu bankas aizdevušas pašu meitasuzņēmumiem, lai izpirktu klientu nekustamos īpašumus.
"Tātad kopš 2008.gada beigām no ekonomikas izņemti apmēram 4,7 miljardi latu privāto kredītu, un šis process turpinās vēl šodien - šogad kredīti sarukuši par 850 miljoniem latu. Tāpēc nav brīnums, ka Latvijā vērojama krīze," skaidro uzņēmējs.
Kā skaidro Ošlejs, ikviena komercbanka zina, ka krīzes laikā kredītus izsniegt nedrīkst, lai neapdraudētu savu maksātspēju. Tas ir pareizi, tomēr, visām bankām reizē samazinot kreditēšanas apjomus, cieš ekonomika. Tas savukārt spiež samazināt kredītu apmēru, un tā veidojas spirāle uz leju.
Līdz ar to ir skaidrs, ka nevar paļauties tikai uz privātām komercbankām kā stabilu avotu finanšu plūsmai arī turpmāk. Lai nākotnē novērstu krīzi, kuru atkal var izraisīt kredītu pēkšņa ieplūde un tikpat pēkšņa aizplūde, jāizveido stabilāka naudas sistēma.
Tāpat Latvijā jāatrod veids, kā atjaunot ražošanu, ņemot vērā, ka uzņēmējiem nav savas naudas un aktīvu, tādējādi nav pieejams komercbanku kredīts.
Kā piemēru Ošlejs min pēckara Vāciju. Arī toreiz vācu uzņēmējiem nebija ne naudas, ne ķīlas, turklāt maz bija palicis vīriešu darbspējīgā vecumā, bet rūpniecība ražoja tikai trešdaļu no 1938.gada līmeņa. Vācija šo situāciju atrisināja, nodibinot valstij un pašvaldībām piederošas bankas. Šo banku uzdevums bija izsniegt kredītus rūpniecībai, lai izveidotu darbavietas, kas savukārt radītu bagātības pieaugumu.
"Vācu sistēma izrādījās ārkārtīgi sekmīga un nodrošināja pēckara ekonomikas brīnumu, turklāt vēl patlaban Vācija ir sekmīgākā eirozonas valsts.
Vācijas valsts banku sistēmu veido centrālā attīstības banka "Kreditanstalt fuer Viederaufbau", 11 reģionālās bankas jeb "Landesbanken", kuras pieder federālajām zemēm, un tūkstošiem pašvaldībām piederošu banku. Tādām komercbankām kā "Deutsche Bank" vai "Dresdner Bank" atliek 20% no kopējā kredītu tirgus - vislabākie, drošākie klienti ar stabilām ķīlām un finanšu spekulanti.
Valsts bankas veido pusi no kredītu tirgus, tostarp lauvas tiesu no tiem kredītiem, ko piešķir uzņēmumiem ar vāju un viduvēju finanšu stāvokli, skaidro Ošlejs.

Viņš atgādina, ka arī Latvijas uzņēmumiem ir vāja un viduvēja finanšu situācija. Nav brīnums, ka komercbanku kredīts tiem nav pieejams - gluži kā Vācijā. Tikai atšķirībā no Vācijas mums nav attīstības banku, kas nodrošinātu kredītu ne tik ideālajiem klientiem.
Kā skaidro ekonomists, Latvijas attīstībai vajadzīgi vairāku veidu kredīti. Pirmkārt, nepieciešams kreditēt liela apjoma centralizēti īstenotus valsts mēroga projektus - jaunas spēkstacijas, ostas, lielas rūpnīcas, lielizmēra infrastruktūru.
Attīstības banka ir jāizveido uz bankas "Citadele" bāzes. Lai iegūtu līdzekļus bankas kapitalizācijai, Valsts kases, kā arī valsts uzņēmumu līdzekļi jāizvieto "Citadelē". Depozītu un tekošā konta apjoms radītu iespēju izsniegt kredītus un tādējādi izveidotu bāzi attīstības kreditēšanai. Attīstības bankas uzdevums būtu kreditēt valstiski svarīgu rūpniecības projektu attīstību.

Otrkārt, mazākus, lokālus projektus jāfinansē pašvaldību zemes bankām. Neliela vietējā rūpnīca Limbažos, informācijas tehnoloģiju uzņēmums Balvos, infrastruktūra rūpniecības rajonam Talsos - vietējo apstākļu laba pārzināšana ļautu zemes bankām sekmīgi izsniegt kredītus vietējām vajadzībām, rosina Ošlejs.
Otrā līmeņa bankas ir jāizveido, pašvaldībām izlaižot ilgtermiņa nedzēšamas obligācijas pret tām piederošo zemes vai komunālās saimniecības īpašumu un ieguldot iegūtos līdzekļus zemes banku pamatkapitālā. Vienlaikus pašvaldības turētu savus līdzekļus savā zemes bankā, tā nodrošinot papildu depozītu bāzi.
Pašvaldību obligāciju iegāde ir jāatļauj Latvijas pensiju fondiem, kuri iegūtu drošu līdzekļu izvietošanas veidu, kas pilnībā garantēts ar zemi un pašvaldības īpašumu. Tā tiktu novērsta absurdā situācija, ka Latvijas pensiju fondi ārvalstu biržās investē naudu ārvalstu uzņēmumos. Tādējādi Latvijas pensiju kapitāls tiktu izvietots droši, vienlaikus nodrošinot pamatu kreditēšanas attīstībai.
Kā norāda ekonomists, zemes banku uzdevums būtu attīstīt neliela izmēra rūpniecību savas pašvaldības teritorijā. Ar zemes banku izveidi katra pašvaldība iegūtu līdzekļus un iespējas darbavietu radīšanai savā pašvaldībā. Jo sekmīgāk pašvaldība attīstītu rūpniecību, jo lielāks būtu pieprasījums pēc tās parādzīmēm, jo lielāku tā spētu izveidot savu zemes banku.
Zemes bankas būtu nelielas kredītiestādes. Tāpēc tām būtu nepieciešama centrālā zemes banka, kas izlīdzinātu likviditāti un nodrošinātu vajadzīgo apmācību. Par šādu centrālu zemes banku varētu būt "Latvijas Hipotēku un zemes banka", kura patlaban darbojas līdzīgā lomā ar krājaizdevu sabiedrībām.
Pēc Ošleja domām, finansējumu jauniem, inovatīviem un tāpēc riskantiem uzņēmumiem jānodrošina ar valsts riska kapitāla fondiem. Tiem jādarbojas saskaņoti ar valsts pasūtījumu jauno tehnoloģiju izstrādē, īpašu uzsvaru liekot uz videi nekaitīgām tehnoloģijām.
Noteikti jāspēcina arī Latvijas Garantiju aģentūra, īpaši attiecībā uz eksportējošiem uzņēmumiem.
Ja Latvija mēģinātu atveidot vācu banku sistēmu, sākotnēji vajadzētu banku pamatkapitālu apmēram 350 miljonu latu apmērā.
Ošlejs norāda, ka šāda rīcība prasītu izlēmību no valdības un uzticību no tautas - pilsoņiem jābūt pārliecinātiem, ka nauda netiks izsaimniekota. Tāpēc pozitīvi vērtējams, ka patlaban mazinās bažas par oligarhiem un arvien uzlabojas tiesiskums.
"Ja banku pārvaldībā nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un skaidru pārraudzību, esmu pārliecināts, ka izdotos veiksmīgi uzbūvēt daudz jaunu uzņēmumu. (..) Uzņēmumi, kuriem nauda būs aizdota rūpniecības attīstībai, dažkārt bankrotēs, tomēr radīsies darbavietas un augs latviešu prasmes rūpniecībā. Nekļūdīgi aizdot bija iespējams tikai sociālismā. Kapitālismā kļūdas ir vienmēr, tāpēc pareizais jautājums ir nevis tas, kā neaizdot kļūdaini, bet kā ātri pārtraukt kļūdainus aizdevumus. Nekā nedarīšana nav alternatīva. Baidoties kļūdīties, mēs viennozīmīgi liedzam sev iespēju attīstībai. Tas nav pieņemami, jo apdraud visu Latviju un neļaus atgriezt latviešus no emigrācijas," rezumē Ošlejs.


05 December, 2011

....CASH IS THE POWER

Because of the today's situation with banks and financial institution, my suggestion is to find out the way HOW TO TURN BACK TO THE REAL CASH....


The Cash is the Power....

Rimšēvičs: neņemiet kredītus; krīzes otrais vilnis ir klāt

Es domāju, ka otrais krīzes vilnis ir sācies, tas šobrīd ir redzams ar neapbruņotu aci. Ja mēs paraugāmies uz gada sākuma prognozēm par to, kā attīstīsies pasaules ekonomika, mēs skaidri redzam lejupslīdi, vadošo valstu ražošanas apjomi, indeksi iet uz leju. Arī nākamā gada prognozes ir ļoti piesardzīgas un pesimistiskas, tā laikrakstam "Diena" izteicies Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

Kredītus tagad ņemt nevajadzētu
Vai uzņemties kredītsaistības situācijā, ja šodien kādam cilvēkam ir nodoms aizņemties, piemēram, dzīvokļa iegādei, un cilvēks ir sarēķinājis, ka šo kredītu var atdot ar to ienākumu līmeni, kāds patlaban viņam ir, rēķinoties, ka viņa ienākumi saglabāsies? Sestdien laikrakstā "Diena" publicētā intervijā Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs šobrīd iesaka kredītu neņemt.
"Mana rekomendācija - šobrīd šo kredītu neņemt!" intervijā laikrakstam norādījis LB  vadītājs. Viņš ir pārliecināts, ka otrais krīzes vilnis ir sācies.

Ir sācies otrais vilnis
Atbildot uz jautājumu, kāpēc neizdevās izbēgt no otrā krīzes viļņa, viņš laikrakstam norāda: "Valstu valdības pagājušajos 10 gados ir dzīvojušas pāri saviem līdzekļiem. (..) Visa pasaule nedzīvo pāri saviem līdzekļiem. Puse pasaules dzīvo pāri saviem līdzekļiem, puse pasaules ir tā, kas aizdod un uztur šo dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem.

Rietumi dzīvo uz Austrumu rēķina
Kā galvenos aizdevējus LB vadītājs min ķīniešus, japāņus, taivāniešus un indonēziešus un, viņaprāt, Rietumu civilizācija pašlaik dzīvo uz Austrumu un Latīņamerikas valstu rēķina.
Rimšēvičs intervijā laikrakstam pauž viedokli, ka šobrīd Eiropa sadalījusies divās daļās un lielākās problēmas nav saistītas ar pašu eiro, bet gan ar "atsevišķu valstu spēju apkalpot savus parādus".
LB vadītājs tāpat norāda, ka, viņaprāt, eirozona izdzīvos. "Nav, protams, izslēgts, ka beigu beigās kāda no valstīm izstāsies vai eleganti, ar kādu juridisku konstrukciju, kas šobrīd tiek intensīvi meklēta (..), tiks eleganti izvadīta no eirozonas. Kas attiecas par baumām, ka nākotnē eirozona varētu būt citā sastāvā, es domāju, tas jāuztver pietiekami nopietni. Vairāki Eiropas vadošie ekonomisti un politiķi ir sapratuši, ka nepieciešama nopietna pāreksaminācija, jo vairāku valstu valdības nav gatavas pārredzamā nākotnē sakārtot savu fiskālo situāciju. Tas mums būtu jāpatur prātā - tajā brīdī, kad notiek dalīšanās, kurā vietā ir Latvija. Vai ārpus tā visa, vai Latvija ir iekšā un paliek tajā stiprajā daļā," viņš sacījis.

Uz jautājumu, ar ko valdībai jāsilda ekonomika, viņš atbildējis, ka "galvenie stimulētāji un attīstītāji ir komercbankas". "Ir tirgus, kuram ir līdzekļi. Šobrīd Eiropā naudas pietiek, bet bankas sēž uz naudas, tās to tur vai nu Eiropas Centrālajā bankā, vai citās komercbankās un vienkārši to neaizdod," teicis Rimšēvičs.

TVNET/Diena
 

Eksperts: Otrais krīzes vilnis uzņem augstumu

Otrais krīzes vilnis, kas ir sācies Eiropā, patlaban uzņem augstumu, un jautājums ir - cik lielus gruvešus tas aiz sevis atstās, stāstīja "Citadele Asset Management" valdes loceklis Zigurds Vaikulis.

Gads nebūs viegls
Eksperts prognozēja, ka nākamais gads pasaulē nebūs viegls, kā arī Eiropa ar savām problēmām var "paraut līdzi" pārējo pasauli. "Tas pats notika 2008.gadā, kad bija ASV mājokļu tirgus krīzīte, bet tā pārauga haosā," sacīja ekonomists.

Problēmas būs visiem
Arī pārāk lielie valstu parādi ne par ko labu neliecina. Pēc Vaikuļa domām, problēmas nākamgad būs visiem, turklāt diezgan pamatīgas. Arī cilvēkiem, kas nodarbojas ar akciju pirkšanu un pārdošanu, ir jābūt uzmanīgiem.

"Skaidrā nauda arī nav slikta ideja. Ja 3-4 mēnešu laikā tirgū nobrūk cenas, skaidrā nauda sniegs iespēju nopirkt kaut ko lēti," uzsvēra Vaikulis.

"Citadele Asset Management" valdes loceklis Zigurds Vaikulis

24 November, 2011

#OCCUPYXMAS kicks off Nov 25/26

Hey dreamers, occupiers, rabble-rousers,
You’ve been sleeping on the streets for two months pleading peacefully for a new spirit in economics. And just as your camps are raided, your eyes pepper sprayed and your head’s knocked in, another group of people are preparing to camp-out. Only these people aren’t here to support occupy Wall Street, they’re here to secure their spot in line for a Black Friday bargain at Super Target and Macy’s.
Occupy gave the world a new way of thinking about the fat cats and financial pirates on Wall Street. Now lets give them a new way of thinking about the holidays, about our own consumption habits. Lets’ use the coming 20th annual Buy Nothing Day to launch an all-out offensive to unseat the corporate kings on the holiday throne.
This year’s Black Friday will be the first campaign of the holiday season where we set the tone for a new type of holiday culminating with #OCCUPYXMAS. As the global protests of the 99% against corporate greed and casino capitalism continues, lets take the opportunity to hit the empire where it really hurts…the wallet.
On Nov 25/26th we escape the mayhem and unease of the biggest shopping day in North America and put the breaks on rabid consumerism for 24 hours. Flash mobs, consumer fasts, mall sit-ins, community events, credit card-ups, whirly-marts and jams, jams, jams! We don’t camp on the sidewalk for a reduced price tag on a flat screen TV or psycho-killer video game. Instead, we occupy the very paradigm that is fueling our eco, social and political decline.
Historically, Buy Nothing Day has been about fasting from hyper consumerism – a break from the cash register and reflecting on how dependent we really are on conspicuous consumption. On this 20th anniversary of Buy Nothing Day, we take it to the next level, marrying it with the message of #occupy…

We #OCCUPYXMAS.

Shenanigans begin November 25!
for the wild,

Culture Jammers HQ by http://www.adbusters.org

16 October, 2011

How to Buy Happiness with Money

In their fascinating paper, “If money doesn’t make you happy, then you probably aren’t spending it right“, researchers Elizabeth W. Dunn, Daniel T. Gilbert and Timothy D. Wilson culled current research to investigate the relationship between how we spend and our happiness. They distilled their findings into eight suggestions about how to spend in ways that actually increase our happiness.
1.  “Buy experiences instead of things”
According to the authors, research has shown that people derive more pleasure from spending on experiences that they do on objects. The reasons for this are several.
First, we adapt quickly to possessions, and consequently the pleasure of acquisition is short-lived.
Second, studies show that we are most happy when focused on what we are doing at the moment, and experiences provide just that focus. Think, for example, about riding a roller coaster; your mind is locked into the thrill (and perhaps terror).
Third, the memory of the experience allows you to derive additional pleasure. Think back on the greatest joys in your life to date; were they objects or experiences?
In fact, the authors explain that experiences help us define who we are, and wouldn’t you rather define yourself as the person who climbed Everest than the person who owns a riding mower?
2. “Help others instead of yourself”
The authors point out that research has shown that, as social animals, our happiness is closely tied to the amount of our social interactions. Spending on others, whether as gifts or charity, tends to strengthen social ties, and well as enhancing our self-image.
3. “Buy many small pleasures instead of few big ones”

Again, our ability to adapt even to the greatest possessions means that the pleasure we derive from that new Corvette or front-loading washer diminishes quickly. Given this, one might find a great deal more pleasure in buying new outfits frequently that splurging the same amount of money on a one-time purchase of a Mercedes.
Also, pleasure doesn’t necessarily increase in lockstep with the amount spent. While a Mercedes may cost 500 times more than a new pair of Manolo Blahniks, it probably doesn’t provide 500 times the pleasure.
4. “Buy less insurance”
Why do we buy extended warranties and other types of insurance? Because we anticipate that a loss is going to make us quite unhappy. However, according to the authors, humans have a great wellspring of emotional protection; that is, we have the capacity to handle loss much better than we anticipate we will.  One way we commonly do this is by transferring blame.
Warranties and generous return policies can actually serve to increase our discontent, the authors state, because if we know we’re stuck with an item we find a way to appreciate it; if we know we can take it back, this appreciation never takes place.
5. “Pay now and consume later”

Anticipation of a purchase is often better than owning the purchase. Most of us have experienced this phenomena when dating, when the promise of the evening was much better than the reality of that evening. The authors put it this way; “anticipation is the Batman to the Robin of reminiscence.”
Buying on credit, buying on impulse, robs us of this delicious anticipation.
There is another effect at work here, too. When we buy on impulse, the authors state, we tend to buy to suit our vices, while when we plan and anticipate a purchase, we tend to buy for our virtues, which are more likely to be more long-term satisfying.
6. “Think about what you’re not thinking about”
When we envision something that will make our lives better, a new house perhaps, we think about the big picture, perhaps the family gathered around the fireplace at Christmas. However, as the authors point out, our happiness is likely to be more determined by the many small things that happen to us day to day; work troubles, car problems, teenager problems, our weight, the weather, our backswing. Money spent to improve those small things could have a greater impact on our happiness.
7. “Beware of comparison shopping”

When you go car shopping, perhaps you’re one of those that compares potential purchases detail by detail, or only buys items at the top of the Consumer Reports ratings. This could be a threat to your happiness. Why?
Because the attributes that will affect your happiness may not be included in those numbers. Perhaps the esthetics of the car mean more to you that its horsepower or number of cup holders. Perhaps Consumer Reports doesn’t rate an Apple MacBook Air as a best buy, but if it’s what you really want, buying something else just won’t bring you as much pleasure.
8. “Follow the herd instead of your head”
Most of us like to feel that we are independent enough to make our own best decisions about what to buy based on our own tastes. Wrong.  According to the authors, “Research suggests that the best way to predict how much we will enjoy an experience is to see how much someone else enjoyed it.”
This is a good defense for sites such as Yelp and Amazon, that allow you to use the experience of others as a barometer for how much you might enjoy a restaurant, a nightclub, a movie or a book.
Despite the bromide to the contrary, many of us still believe that money can bring happiness. The authors of this study show that how and what we purchase can have a large impact on our happiness. This blueprint helps show us the way to get the most out of our money.

22 September, 2011

5 Things People Will Pay The Most Money For

Things are changing. Well, actually, it changed a while ago. Did you notice?

Selling information online isn’t as easy as it used to be. Why is that? It is because there is SO much information out there already for free. So, you have a couple of things happening… (1) People figure they’ll just find it for free elsewhere, OR…. (2) They’re so overwhelmed already, they just don’t give a crap about buying any more.

Perhaps this is sounding familiar to you. ;)

So, if you’re in the position of trying to do info marketing online, what do you do? Should you sink weeks of work into that next ebook offer?

The Importance of Understanding Your Prospect Psychology
A successful marketer doesn’t just sell knowledge. They sell what is most valuable to the prospect. The knowledge is a means to an end, but you SELL the end.

Not only that, but you have to realize what they REALLY want. They don’t care about a massive brain dump. When you try to sell that ebook, they don’t care about how big the ebook is and how much is in it. Usually, newbie marketers who go down that road end up on a race to the bottom…. they’ll try to sell on the “get all this for a really low price” approach. Hmmm….

That approach can still work in some markets, but it is working less and less. I’ve used it (even recently) in the tech niche. But, it has limited workability.

So, while it might be a good idea to have some low-end offers out there which you can market in that way, the best way to make a LOT of money is to go for higher-end products with higher price tags. To do that, you need to think about what it is people are willing to pay the most for.

Here are 5 of them…

#1 – Speed + Convenience
People want an outcome of some kind. And they want it NOW. They don’t want to have to spin their wheels for too long. They want the runway to be shortened.

So, how can you provide them an outcome in a fast way and make it convenient? How can you prove that?

#2 – “Done For You”
Things need to get done. They know it. They don’t want to do it themselves.

So, how can you structure an offer with a “done for you” component?

I’ve seen blogger courses offered where part of the deal is they’ll set up the blog for you. That is a nice “done for you” offer, and it removes a common pain-point for bloggers (the technical stuff).

Unless you can automate this stuff with software, the “done for you” easily gets into offering services. Do you want to do that? Perhaps not and there’s nothing wrong with that. But, you can also explore more creative options. For example, in the above blog setup offer, you could hire somebody overseas to do the blog setups (it is pretty repetitive stuff anyway).

#3 – An AWESOME Experience + Status
Around the world, you have some pretty well-off businesspeople paying large sums of money to be added to a waiting list to be a space tourist. They want to be one of the first civilians to go into space once it has been commercialized. Why do they want to do that? Because they can, yes. But also…. because they want the experience and they also want the STATUS of having been a part of it.

People love to be able to participate in something that others cannot. How can you incorporate that into your offers?

It doesn’t even necessarily have to be just for paid things. In IM circles, you see this being done in product launches all the time among affiliates. Ever seen a “JV Leaderboard”? It is the ongoing “top 10″ affiliates for a launch. It is a matter of STATUS to be on that list. And sometimes, the seller will couple together an experience with being in the top 10. For example, as this post goes live, I am in Las Vegas with Ryan Lee because I was one of his top 10 affiliates for one of his recent launches.

#4 – Leading Edge, Trendsetter
To get out ahead of the pack, to get in on something before others are able to. People LOVE to feel as if they’re “on the inside” and getting in on something before it takes off into some huge thing.

People will pay for a competitive advantage.

#5 – Access
This is a biggie. In this world of information overwhelm, it is ironic that what people value most is good ol-fashioned human interaction. You can cut through the noise and get it from the horse’s mouth, so to speak.

Why can Obama or another political figure charge multi-thousands per plate for a fundraiser dinner? Because those people want access to the President.

Why do people pay extra for back-stage passes? So they can meet the artist.

You don’t have to be a celebrity to do this, either. How can you provide and offer access to you? Perhaps 1-on-1 phone consultation? Direct email access?
Brainstorm This Stuff

You should take whatever it is you are offering and see what you can do to make the offer much more valuable and charge a higher price for it.

If you’re just offering another ebook, you’re in the crowd with everybody else.

Find out what your target prospect REALLY wants, what their ideal outcome is, and then brainstorm these 5 points to come up with an AWESOME customer experience that will just WOW them. Then, you’ve got a customer for life.

Posted In Marketing by David