Raubini: tirgus šogad sagaida šoks, bet Eiropu «Itālijas cunami»

Eirozona patlaban pārdzīvo nopietnu sociālpolitisku fragmentāciju, kas var novest pie tālākas monetārās savienības nestabilitātes. Lielāko «cunami risku» patlaban sagādā Itālijas politiskā paralīzi, pavēstījis pazīstamais ekonomists, par doktoru Pastardienu sauktais Noriels Raubini.

Runājot Itālijā, N. Raubini norādīja, ka valsts iekšpolitiskā situācija atspoguļo lielākas problēmas, ar kurām patlaban saskaras Eiropas monetārā savienība. «Itālijā briest vētra. Itālijas vēlēšanu rezultāts ir signāls, kas liecina par to, ka lielākā daļa cilvēku ir noskaņoti pret taupības režīmu. Par to liecina ne tikai notikumi Itālijā – Lisabonā ielās protestēt devās pusmiljons cilvēku, Grieķijā bezdarbs ir 25%, Spānijā puse valsts jauniešu ir bez darba. Tas viss rada nemieru,» N. Raubini sacīto citē CNBC.

Ekonomists arī norādīja, ka ticamākais scenārijs, kādā atrisināsies politiskais saspīlējums Itālijā, ir jaunas vēlēšanas nākamo sešu mēnešu laikā. Tomēr tas radīšot visai drūmus apstākļus. «Politiskā neskaidrība tikai vairos ekonomisko nestabilitāti – mazāk investīciju, zema darba tirgus aktivitāte, samazināts iekšējais patēriņš. Ir liela iespēja, ka jaunie [politiskie spēki, kas uzvarēs atkārtotās vēlēšanās] būs daudz naidīgāk noskaņoti pret taupības režīmu. Tas radīs sadursmi Vācijas, Itālijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) starpā,» sacīja N. Raubini.
N. Raubini arī skaidroja, ka Itālijas gadījumā, visticamāk, neatkārtsies Grieķijas scenārijs, jo Romai eirozonā ir daudz lielāka ietekme. «Itālija nav Grieķija un var apdraudēt Vācijas pozīcijas, sakot, ka, ja Berlīne nepiekāpsies, lietas var palikt nekontrolējamas,» pieļāva pazīstamais ekonomists.
Kopumā, neskatoties uz atsevišķākām pozitīvām pazīmēm, vairāki citi neatrisināti jautājumi nozīmē, ka vēl šogad tirgos gaidāms pamatīs šoks. N. Raubini pauda uzskatu, ka nodokļu sloga palielināšana bagātajiem amerikāņiem ietekmēs ASV ekonomisko izaugsmi jau šogad un sagraus atdzīvošanos valsts mājokļu un enerģētikas tirgū. «Nodokļi bagātniekiem bijuši izgāšanās, jo ir samazinājuši ienākumus. Jau patlaban ir zīmes, kas liecina, ka samazinās patēriņš. Savukārt budžeta izdevumu samazināšana «izdzēsīs» 1,5% no iekšzemes kopprodukta, kas ekonomikai, kura pērn augusi tikai nedaudz, ir iznīcinoši,» klāstīja N. Raubini.

http://www.db.lv/pasaule/raubini-tirgus-sogad-sagaida-soks-bet-eiropu-italijas-cunami-389560

Nesenās finanšu krīzes pareģis Raubini: pasaules ekonomika ir brīvajā kritienā

Jaunas recesijas risks ne tikai ASV, bet arī eirozonas perifērijā, kā arī Liebritānijā un Japānā sasniedzis jau 50%, sarunā ar ASV telekanālu CNN uzsvēris slavenais profesors un ekonomists, kurš paredzēja iepriekšējo finanšu krīzi, Nouriels Raubini.

Pirmās recesijas laikā bija pārāk daudz parādu privātajā sektorā, taču tagad to ir pārāk daudz valsts sektorā. «Ja jūs samazināt finanšu izdevumus, lai ietaupītu, jūs panākat lēnu ekonomikas izaugsmi. Pašlaik tā ir pārāk lēna – tas ir apmēram tā pat kā ar lidmašīnu, kas zaudē augstumu – jums ir divas iespējas – vai nu palielināt ātrumu, lai izrautos no augstuma zaudēšanas, vai arī turpināt krist,» klāsta ekonomists.

«Es baidos, ka pašlaik mēs jau esam brīvajā kritienā – tāpēc, ka iepriekšējos gados, kad vien bija kādas ekonomiskas nedienas, mēs esam izmantojuši jau visus pieejamos līdzekļus to risināšanai,» skaidro N. Raubini, akcentējot, ka pasaules līderu rīcībā nav palicis nekādu instrumentu, lai novērstu recesiju.
«Amerikas ekonomikas pēdējie dati ir bijuši nožēlojami – zems darba vietu skaita pieaugums, vāja ekonomikas izaugsme, zems patēriņš un rūpniecības produkcija. Mājokļu tirgus saglabājas depresīvs. Patērētāju, uzņēmēju un investoru uzticība krīt un turpinās krist,» N. Roubini raksta izdevumā Financial Times.
Attiecībā par notikumu tālāku attīstību N. Raubini ir skeptisks - «Šī gada pirmā puse uzrādīja ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos tikpat kā visās attīstītajās valstīs. Optimisti uzskata, ka tas ir īslaicīgi. Tagad šis maldīgais priekšstats ir sagrauts. Pat pirms aizvadītās nedēļas tirgus panikas, ASV un citas attīstītās valstis tuvojās otram recesijas vilnim.»
Savukārt eirozonas perifērija pašlaik piedzīvo finanšu konvulsijas – saglabājas ļoti augsta iespēja, ka Spānija un Itālija, ļoti iespējams, ka pat abas divas, zaudēs aizņemšanās iespēju. Atšķirībā no Grieķijas, Portugāles un Īrijas – šo valstu ekonomikas ir pārāk lielas, lai būtu glābjamas.
Lai atrisinātu šo situāciju N. Raubini iesaka valstīm veikt īstermiņa fiskālās stimulēšanas pasākumus, nevis nodarboties ar taupīšanas pasākumiem. Taču pēc tam būtu jāievēro finanšu askētisms. Tāpat N. Raubini iesaka turpmākus kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumus un aicina Eiropas Centrālo banku (ECB) samazināt procentu likmes līdz pat nullei.
«Otra recesija, iespējams, nav novēršama, taču var novērst otru depresiju. Lai to izdarītu nepieciešams rīkoties pārliecinoši un ātri,» pārliecināts N. Raubini.
Turcijas izcelmes ekonomists N. Raubini ieguva pasaules slavu, kad pareizi paredzēja ASV mājokļu tirgus sabrukumu 2007. gadā. Ekonomists parasti ir izcēlies ar pesimistisku vērtējumu par notiekošo finanšu jomā.
Tā, piemēram, neskatoties uz ekonomikas un fondu tirgu atveseļošanos 2010. gadā, N. Raubini uzsvēra, ka finanšu krīze vēl nav beigusies - «Mēs esam nonākuši tikai nākošajā krīzes līmenī. Tas ir brīdis, kad mēs pārejam no problēmām ar privātajiem parādiem uz problēmām ar valsts parādiem.»
Aizvadītā gada maijā, kad Grieķiju pārņēma pirmā parādu krīze, N. Raubini norādīja, ka ir nepieciešams sākt uztraukties par valstu maksātnespēju. «Tas, kas notiek Grieķijā ir tikai pieaugošā eirozonas, Lielbritānijas, Japānas un ASV parādu parādu aisberga virsotne. Šis arī būs galvenais nākošās pasaules finanšu krīzes galvenais aspekts,» stāstīja N. Raubini.
Jānis Rancāns, 2011. gada 10. augusts