Vai cilvēka dzīves mērķis ir maksāt nodokļus? Vai valsts neesam mēs paši? Vai tā nav mūsu pašu izvēle - maksāt vai nemaksāt? Vai nebūtu jārēķinās ar šādu sabiedrības viedokli veidojot attiecības ar sabiedrību?
Droši vien ir vēl daudzi jautājumi, kurus uzdodot, tā īsti viennozīmīgi atbildēt nevarēsim. Bet laiks iet uz priekšu un tas prasa atbildēt uz šiem jautājumiem.
Šodien, lasot periodiskos izdevumus, valsts veido kaut ko līdzīgu nodokļu maratonam, kur nepārtraukti tur sabiedrību zināmā spriedzē un informē par savu veiksmīgi realizēto nodokļu iekasēšanas un administrēšanas politiku. Tikko izlasīju, ka nodokļi atkal ir iekasēti par vairāk kā 110% no plānotā apjoma. Šī informācija manī izraisa divējādas emocijas - varbūt tiešām viss iet uz augšu un viss ir kārtībā, bet no otras puses man jāsmejas, jo apkārtējā atmosfēra nabūt neliecina par apmierinātiem pilsoņiem, kuri dāsni iemaksā naudiņu valsts kasē. Un vai tikai šie skaitļi, ar ko operē plašzaziņas līdzekļi, nav stipri virtuāli, jo zinu daudzus uzņēmumus, kuriem kontos ir milzīgas summas, tikai tās ir ar mīnus zīmi.
Uzrakstīt par pārdomas par nodokļiem mani mudināja raksts, kurā kāds sabiedrība zināma persona mudināja pielāgot vēl lielākus sodusun vēl lielākas represijas, tiem, kuri nemaksā nodokļus. Tas man atsauca atmiņā iepriekš lasīto par to, kas tad īsti ir nodokļi un vai mums tiem būtu nepieciešams upurēties.
Vena no paskām par to kā nodokļi radās......Kādreiz senos laikos, kā arī raksta vēsures grāmatās, cilvēku suga bija divās sadalijusies divās nometnēs - klejotāji un tie, kuri bija izveidojuši apmetnes. Apmetnes pārvērtās ciemos, ciemi - apdzīvotās vietās, apdzīvotās vietas - pilsētās. Savukārt klejotāji klejoja no vienas vietas uz otru nopostot un aplaupot. Laikam ejot, radās situācija, ka klejotājiem/aupītājiem nebija, ko laupīt, jo nāca citi laupītāji, kuri neļāva atkopties ciematu un pilsētu iedzīvotājiem. Tad nāca periods, kas laupītāji nobāzējās pilsētā, tā solot aizsargāt tās iedzīvotājis, bet pretī prasot maksāt nodokļus. Šo sabiedrības modeli varētu saukt par vienu no pirmajiem valsts struktūras izveides un nodokļu maksāšanas pirmsākumiem.
Vai šī formula kaut ko neatgādina, ja to salīdzinam ar mūsdienām? Nemaksāsi nodokļus - tiksi cietumā. Tā patreiz tiek popularizēta nodokļu maksāšanas politika. Bet pēc būtības būtu jābūt otrādāk - nodokļi, ja tādi vispār jāmaksā - būtu jāmaksā labprātīgi un apjomos, kādus pats uzskati par pieņemamiem?
Uzskatu, ka nodokļi ir tikai aizbrga augšējā daļa. Pati aizberga lielākā daļa sastāv no daudz nopietnākiem jautājumiem, kuri jārisina pirmām kārtām:
- Kas ir valsts un kas ir valdība? Vai valsts un valdība sabiedrībai ir nepieciešama? Kas jāmaina valdības struktūrā vai organizācijā, lai visi sabiedrības locekļi būtu apmierināti?
- Ja valdība nepieciešama, tad kādas funkcijas tai jāveic - kontrolēt? dalīt un pārdalīt? organizēt? ko organizēt?
- Kas ir nauda? vai tā ir vispār ir nepieciešama? Vai varat iedomāties kādas iespējas mums pavērtos, ja nebūtu naudas?
- Un pats galvanais - kas ir sabiedrības, un tās sastāvdaļas - personas, mērķis? Dzīvot? Mācīties? Izzināt? Radīt?
Tā es te kaut ko sagrābstīju nedaudz par šo, nedaudz par to. Bet tomēr galvenais jautājums ir - UZ KURIENI EJAM UN KO GRIBAM? Lai katrs uz šo jautājumu atbild pats.
Lai Jums Veicas!
No comments:
Post a Comment