«Mana pieredze Norvēģijā ir tāda: ja dzīvo sistēmā, kas labi
funkcionē, tas ir tik ērti, ka sistēmu krāpt negribi. Dzīve ir tik
sakārtota, ka labprāt maksā nodokļus un zini - kad vajadzēs, tev būs
ārsts un viss cits, kas nepieciešams,» intervijā izdevumam Ir sacījusi Norvēģijā dzīvojošā arhitekte un Vesterdāla Komunikācijas skolas profesore Vēsma Kontere McQuillan.
Izlasot rakstu un palasot komentārus, Takeši komentārs likās pārpublicēšanas vērts.....
Parasti šādi "novērotāji" un "padomu" devēji spriež sekli, mājsaimnieces līmenī, tāpēc nekautrējos bliezt tādā pašā līmenī. Visa tā lieta, ko sauc par augstu dzīves līmeni sastāv no daudziem ķieģelīšiem, bieži vien, iztrūkstot vienam, pārējie sabrūk. Runājot par Skandināvijas valstīm, parasti tiek uzsvērta viņu disciplinētība nodokļu lietās. Tomēr jāņem vērā, ka cilvēks baidās riskēt tikai tad, ja tiešām ir ko zaudēt. Ja norvēģu terapeits šmauksies, tad zaudēs iespēju no katra pacienta noslaukt 90 Ls. Un tā visās dzīves sfērās. Starp citu, ja norges ir droši, ka 100 procentu nevar pieķert, tad, divreiz nedomājot, lietas nokārto skaidrā naudā. Parasti "ģimenes" lokā tā arī dara. Tātad maksa par pakalpojumiem (dzīvokļa īre, komunālie) pie mums ir salīdzinoši zema, tāpēc arī kopējais eksistences līmenis nav augsts. Polijā ir vēl trakāk, bet tas jau cits stāsts.
Otra lieta ir naudas masa ekonomikā. Mūsu vadoņi lepojas ar to, ka izņēmuši no apgrozības simtiem miljonu latu (lasi: nolaiduši ekonomikai litriem asiņu) un priecājas, ka pacients (iedzīvotāji) kļuvis pavisam mierīgs - nepērk nekustamos īpašumus, jaunas mašīnas. Vēl vairāk - priecājas par to, ka nekustamos īpašumus pērk pārsvarā tikai ārzemnieki. Tās taču esot investīcijas un valsts bilance uzlabojas. Ilgtermiņā tas atgriezīsies kā nopietna problēma, jo investori nāk, lai pelnītu un pašu bāleliņiem atkal būs jālien Skandināvu banku kredītos, lai nopirktu no spekulantiem dzīvojamo.
Trešā lieta. Rakstā minēts, ka viss tiek pirkts uz kredīta. Faktam kā tādam nav ne vainas, tikai tiek aizmirsts, ka pie mums bankas norāva stop krānu un pēkšņi viss kļuva nelikvīds. Tas nozīmē, ka pērkot dzīvokli Norvēģijā, tu vari būt samērā drošs, ka nepieciešamības gadījumā no tā tiksi vaļā un, iespējams, pat nedaudz nopelnīsi. Mēs arī tā domājām līdz brīdim, kad piedzīvojām burbuļa spridzināšanu.
Ceturtā lieta. Nodokļu samērīgums un taisnīga iekasēšana. Valsts ir tiesnesis, kurš seko, lai VISI ievērotu spēles noteikumus. Pie mums ir veselas sfēras, kurās noziedzīgi tiek iegūta nauda (nelegālais alkohols, prostitūcija utml.), kur valsts pat īsti nemēģina kaut ko iekasēt. Toties ir apņēmības pilni iekasēt naudu no ogu lasītāja mežā. Ja vēl mēģinām apjēgt to, ka ienesīgos monopolus (enerģētika, bankas, legālais alkohols utml.) valsts ir atdevusi skandināvu un krievu "investoru" kontrolē, tad kopējā bilde izskatās pavisam bēdīga. Vidējam tūdaliņam deleģētas iespējas klūdziņas pīt un prievītes siet. Ja tūdaliņam valstī valdošās labklājības un ekonomikā esošās naudas masas rezultātā apgrozījums būtu garantēts pāris desmiti miljonu un kaut vai 90 % valsts savāktu nodokļos, tad ar atlikušajiem 10% miljonu varētu dzīvot cepuri kuldams. Valsts uzmanītu, lai neviens leitis te pa kreiso nebīdītu rebes, ne viens ara tirgū netirgotu kreiso preci un viss būtu štokos. Tas taču ir smieklīgi, ka tabakas rūpnīca veras ciet, jo kreiso cigarešu īpatsvars ir tik milzīgs, ka ražošana kļūst nerentabla. Toties nodokļi tiek sarēķināti labu laiku uz priekšu - peļņas nodoklis jāmaksā avansā, PVN izrakstot rēķinu pat nezinot saņemsi šo naudu vai nē.
Ar to visu gribu teikt, ka nav korekti salīdzināt NO ar LV. Ja manis aprakstītajam pieliekam iedzīvotāju sajūtas, ka tilti un puķu kioski pie mums tiek celti nekaunīgi dārgi, ceļi būvēti ar pāris gadu garantiju, bibliotēku bez miljonu simtiem nevar uzbūvēt, deputātiem algas tiek maksātas cītīgi arī mēnešos, kad tie faktiski nav strādājuši, ja deputāts pieķerts pie rokas par nodokļu šmaukšanos tiek cauri sveikā, bet sportists tiek sodīts tikai uz VID notikumu interpretācijas pamata, tad nav ko brīnīties, ka cilvēku noskaņojumi Skandināvijā un Latvijā atšķirās.
http://www.db.lv/nodokli/nodokli/profesore-kads-ir-iemesls-cilvekiem-nemaksat-nodoklus-385228
Izlasot rakstu un palasot komentārus, Takeši komentārs likās pārpublicēšanas vērts.....
Parasti šādi "novērotāji" un "padomu" devēji spriež sekli, mājsaimnieces līmenī, tāpēc nekautrējos bliezt tādā pašā līmenī. Visa tā lieta, ko sauc par augstu dzīves līmeni sastāv no daudziem ķieģelīšiem, bieži vien, iztrūkstot vienam, pārējie sabrūk. Runājot par Skandināvijas valstīm, parasti tiek uzsvērta viņu disciplinētība nodokļu lietās. Tomēr jāņem vērā, ka cilvēks baidās riskēt tikai tad, ja tiešām ir ko zaudēt. Ja norvēģu terapeits šmauksies, tad zaudēs iespēju no katra pacienta noslaukt 90 Ls. Un tā visās dzīves sfērās. Starp citu, ja norges ir droši, ka 100 procentu nevar pieķert, tad, divreiz nedomājot, lietas nokārto skaidrā naudā. Parasti "ģimenes" lokā tā arī dara. Tātad maksa par pakalpojumiem (dzīvokļa īre, komunālie) pie mums ir salīdzinoši zema, tāpēc arī kopējais eksistences līmenis nav augsts. Polijā ir vēl trakāk, bet tas jau cits stāsts.
Otra lieta ir naudas masa ekonomikā. Mūsu vadoņi lepojas ar to, ka izņēmuši no apgrozības simtiem miljonu latu (lasi: nolaiduši ekonomikai litriem asiņu) un priecājas, ka pacients (iedzīvotāji) kļuvis pavisam mierīgs - nepērk nekustamos īpašumus, jaunas mašīnas. Vēl vairāk - priecājas par to, ka nekustamos īpašumus pērk pārsvarā tikai ārzemnieki. Tās taču esot investīcijas un valsts bilance uzlabojas. Ilgtermiņā tas atgriezīsies kā nopietna problēma, jo investori nāk, lai pelnītu un pašu bāleliņiem atkal būs jālien Skandināvu banku kredītos, lai nopirktu no spekulantiem dzīvojamo.
Trešā lieta. Rakstā minēts, ka viss tiek pirkts uz kredīta. Faktam kā tādam nav ne vainas, tikai tiek aizmirsts, ka pie mums bankas norāva stop krānu un pēkšņi viss kļuva nelikvīds. Tas nozīmē, ka pērkot dzīvokli Norvēģijā, tu vari būt samērā drošs, ka nepieciešamības gadījumā no tā tiksi vaļā un, iespējams, pat nedaudz nopelnīsi. Mēs arī tā domājām līdz brīdim, kad piedzīvojām burbuļa spridzināšanu.
Ceturtā lieta. Nodokļu samērīgums un taisnīga iekasēšana. Valsts ir tiesnesis, kurš seko, lai VISI ievērotu spēles noteikumus. Pie mums ir veselas sfēras, kurās noziedzīgi tiek iegūta nauda (nelegālais alkohols, prostitūcija utml.), kur valsts pat īsti nemēģina kaut ko iekasēt. Toties ir apņēmības pilni iekasēt naudu no ogu lasītāja mežā. Ja vēl mēģinām apjēgt to, ka ienesīgos monopolus (enerģētika, bankas, legālais alkohols utml.) valsts ir atdevusi skandināvu un krievu "investoru" kontrolē, tad kopējā bilde izskatās pavisam bēdīga. Vidējam tūdaliņam deleģētas iespējas klūdziņas pīt un prievītes siet. Ja tūdaliņam valstī valdošās labklājības un ekonomikā esošās naudas masas rezultātā apgrozījums būtu garantēts pāris desmiti miljonu un kaut vai 90 % valsts savāktu nodokļos, tad ar atlikušajiem 10% miljonu varētu dzīvot cepuri kuldams. Valsts uzmanītu, lai neviens leitis te pa kreiso nebīdītu rebes, ne viens ara tirgū netirgotu kreiso preci un viss būtu štokos. Tas taču ir smieklīgi, ka tabakas rūpnīca veras ciet, jo kreiso cigarešu īpatsvars ir tik milzīgs, ka ražošana kļūst nerentabla. Toties nodokļi tiek sarēķināti labu laiku uz priekšu - peļņas nodoklis jāmaksā avansā, PVN izrakstot rēķinu pat nezinot saņemsi šo naudu vai nē.
Ar to visu gribu teikt, ka nav korekti salīdzināt NO ar LV. Ja manis aprakstītajam pieliekam iedzīvotāju sajūtas, ka tilti un puķu kioski pie mums tiek celti nekaunīgi dārgi, ceļi būvēti ar pāris gadu garantiju, bibliotēku bez miljonu simtiem nevar uzbūvēt, deputātiem algas tiek maksātas cītīgi arī mēnešos, kad tie faktiski nav strādājuši, ja deputāts pieķerts pie rokas par nodokļu šmaukšanos tiek cauri sveikā, bet sportists tiek sodīts tikai uz VID notikumu interpretācijas pamata, tad nav ko brīnīties, ka cilvēku noskaņojumi Skandināvijā un Latvijā atšķirās.
http://www.db.lv/nodokli/nodokli/profesore-kads-ir-iemesls-cilvekiem-nemaksat-nodoklus-385228
No comments:
Post a Comment