N. Raubini rakstījis - viņš baidās, ka nespēja gūt mācību no kredītu krīzes, nozīmē, ka lielāka un bīstamāka krīze ir tepat aiz stūra.
«Valdības runā par reformām, bet gandrīz neviena tās nav īstenojusi,» norādījis N. Raubini.
Viņš arī paudis viedokli, ka tie, kuri saka, ka nav iespējams redzēt tuvojošos aktīvu burbuli, runā aplamības. Tā saukto burbuļu tuvošanos esot viegli ieraudzīt un tiem ir līdzīgas īpašības jau kopš tulpju krīzes Nīderlandē 17.gadsimtā.
«Aktīvu burbulis - bieži nekustamā īpašuma vai akciju tirgos, vai jaunā nozarē - noved pie finanšu eiforijas, pārmērīgas riskēšanas un pārmērīga parāda uzkrāšanās. Šīs fāzes ceļveži - aktīvu uzplaukums un burbulis, kam seko eventuāls bankrots un sabrukums - ir ļoti labi paredzami, ja paskatās uz ekonomiskajiem un finanšu rādītājiem, kas parāda šādu pārmērību veidošanos,» norādījis N. Raubini.
Viņš rakstījis, ka problēma ir tā, ka burbuļa fāzē eiforija pārņem gandrīz ikvienu, izņemot dažus kritiski noskaņotus analītiķus: gan mājsaimniecības, gan finanšu institūcijas, gan investorus un valdības. Visus, kuri gūst peļņu no burbuļa, ieskaitot Ponzi shēmotājus.
No comments:
Post a Comment