23 December, 2011
16 December, 2011
Lagarde: pasaules ekonomikas perspektīvas ir drūmas un draud Lielās Depresijas atkārtošanās
Pasaules ekonomikai draud aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados pieredzētā Lielā Depresija, pavēstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.
«Pasaulē nav tādas ekonomikas, vienalga vai nabadzīgās valstis, attīstības valstis, valstis ar vidējiem ienākumiem, vai augsti attīstītas valstis, kas būs pasargātas no krīzes, kura ne tikai vēršas plašumā, bet arī nepārtraukti pieaug,» sacīja K. Lagarde. «Tā nav krīze, kuru var atrisināt viena valstu grupa. Cerams, ka to varēs atrisināt visu valstu un reģionu kopīgie pūliņi».
K. Lagarde arī akcentēja, ka svarīgi ir pieņemt šo realitāti, nevis mēģināt to noliegt un no tās izvairīties. Tomēr SVF vadītāja nekonkretizēja tieši kādas darbības pasaules valstīm būtu jāveic, vēsta AP.
Tāpat SVF vadītāja aicināja pasaules vērtspapīru tirgus dot valstīm laiku, lai nonāktu līdz risinājumam. «Būtu ideāli un jauki, skatoties no tirgus perspektīvas, ja lēmums tiktu pieņemts, parakstīts un ieviests vienas nakts laikā. Diemžēl tiem, kuriem ir paveicies dzīvot demokrātiskās sabiedrībās, šīs lietas nenotiek tādā veidā un prasa laiku,» klāstīja K. Lagarde.
Ceturtdien starptautiskā reitingu aģentūra Fitch samazināja sešu ietekmīgu pasaules banku reitingus. Reitingu samazināšana skāra amerikāņu Bank of America un Goldman Sachs, britu Barclays, franču BNP Paribas, vāciešu Deutsche Bank un šveiciešu Credit Suisse.
Savukārt otra reitingu aģentūra – Standard & Poor’s – samazināja reitingus desmit Spānijas bankām, kā arī brīdināja, ka varētu arī turpināt reitingu samazināšanu.
http://www.db.lv/pasaule/lagarde-pasaules-ekonomikas-perspektivas-ir-drumas-un-draud-lielas-depresijas-atkartosanas-249704
No kurienes Bankām rodās NAUDA?
Te būs īsa pamācība naudas buršanā!
Pirmais nosacījums naudas buršanā ir tā dēvētās minimālās rezerves likumīga eksistence. Bez šāda likuma nevarētu uzsākt naudas buršanas procesu. Tāda minimālā rezerve ES vidēji ir 2% (Latvijā no 0%-5%). Tātad privāto banku naudas būrējam jāievieto centrālajā bankā uz sava konta 2% minimālā rezerve.
Sekojoši bankai ir nepieciešami tikai 2% no tās iegrāmatotās naudas (kredītnaudas), pārējos 98% tā var legāli burt. Piemēram, ja banka grib izsniegt kādam 10 000 eiro kredītā, tai nepieciešams ievietot centrālajā bankā 200 eiro no saviem uzkrājumiem. Ja bankai ir šie 200 eiro liekas naudas, tā mierīgi var pārskaitīt (iegrāmatot imagināri) uz kredītņēmēja konta 10 000 eiro. Tātad tā ir nauda, kura iepriekš neeksistēja un nevienam nepiederēja. Šī nauda tika uzburta tikai kredīta došanas momentā. Tā ir informācija, kura tika ievadīta datu bāzē uz kredītņēmēja bezskaidras naudas norēķinu konta. (Piebilde: tādēļ arī bankas tik dikti baidās no tā dēvētās skriešanas uz banku - bank run, jo patiesībā tām parasti nav vairāk kā tikai šie 2%, ko izdot. No šejienes arī cēlies vārds „bankrots”.)
Otrais triks: lai arī bankai šī nauda iepriekš nebija, tā tomēr ņem legāli par šo (uzburto) naudu, t. i. par izsniegto kredītu procentus un procentus no procentiem.
Trešais triks: loģiski būtu uz kredītu rēķina iegrāmatoto naudu pēc kredītu atdošanas atkal no kontiem izsvītrot (izgrāmatot, jo tā taču bija uzburta iegrāmatošanas procesā), tātad izdzēst. Triks notiek tajā brīdī, kad šī uzburtā nauda netiek izdzēsta.
Pats interesantākais ir tas, ka vairums cilvēku atbalsta šos trikus un neapšauba šo triku legalitāti. Nav grūti uzminēt, kas ir šādas banku sistēmas ieguvējs un tās augļu baudītājs.
Šai sistēmai ir vēl brīnišķīgs blakus efekts. Pateicoties procentiem un procentiem no procentiem, kredītņēmējiem vienmēr jāatdod vairāk, nekā viņi ir saņēmuši. T. i. – jāatdod tas, kas vēl nekad nekur nav eksistējis. Kā to izdarīt? Jāatņem citam. Tātad tiek veicināta konkurence (urā!), kurš kuru apmānīs, izkonkurēs, iznīcinās. Mēs „uz dzīvību un nāvi” konkurējam, lai atdotu bankām „viņu daļu”. Bankām mēs esam parādā to, kas bankām nekad nav piederējis, plus procentus un procentus no procentiem. Dažkārt mēs pat „pašapzinīgi” ieķīlājam savu īpašumu, kuru esam gatavi atdot bankai par to, ka viņa uz mūsu kontu iegrāmatoja to, kas tai nekad nebija piederējis. Ja turpmākajā konkurējošajā ikdienā mums neveicas un mūsu kolēģis vai kaimiņš izradās talantīgāks, mēs pazaudējam arī savu ķīlu. Mūsu īpašums un darba alga pārceļas nu jau konkrēti, ne tikai imagināri, bankas īpašnieku, akcionāru (banku oligarhu) rīcībā. Ekonomikā to pavisam vienkārši un bez emocijām sauc par īpašuma pārdali no lejas uz augšu.
Realitātē bankām bieži nav šo 200 eiro, un tās tos aizņemas no centrālās bankas uz prime rate, bet tālāk nodod saviem klientiem jau uz augstākiem procentiem. Arī šeit, protams, var labi pelnīt.
Aleksandrs Poika: http://www.pietiek.com/raksti/vai_drikstu_iznemt_savu_naudu_no_konta
12 December, 2011
Sabiedribas Banka - jauna banka Latvijas sabiedrībai
Vakardienas situācija un ažiotāža ap Swedbank un Jāņa Ošleja raksts man kārtējo rezi lika padomāt, ka Latvijas sabiedrībai ir nepieciešama jaunas formācijas finanšu struktūra. Kā būtu, ja mēs visi kopā izveidotu Sabiedrības Banku?
Vakardienas rindas pie bankomātiem skaidri norādīja par cilvēku neuzticēšanos patreizējai finanšu situācijai. Cilvēki ir noguruši no bailēm par savu naudu. Situācija Latvijā un pasaulē mainās tik ātri, ka nav iespējams izsekot un izkontrolēt šodienas mainīgo stāvokli. "Visstabilākais stāvoklis ir nestabilais stāvoklis"...tāda sodien ir patreizējā situācija Latvijā un pasaulē.
Esmu jau iepriekš savā blogā ievietojis rakstus un atspoguļojis situāciju par mūsdienu ekonomikas tendencēm, kuras manuprāt visas kā viena ved uz destruktivizāciju - pašiznīcināšanos. Pasaulē ir saģenerēts milzīgs daudzums elektroniskās naudas, kurai nav seguma. Naudas aizdošanas mehānisms ir radījis % apjomu, kurus cilvēkiem, uzņēmumiem un valstīm nav iespējams atmaksāt. Klasiskais mehānisms ir paņemt aizdevumu, lai nomaksātu % par iepriekšējo aizdevumu. Arī Latvijā patreiz ir atliktas problēmas paņemot aizdevumu, kura atdošana pilnīgi ir "miglā tīta". ASV piemērs par budžeta deficīta griestu palielināšanu. Eiropas Savienības finanšu krīze. Šīs un vēl daudzas citas lietas vēl tikai nāksies atrisināt.
Un te uzdodam sev jautājumu - "Kam šīs un vēl citas problēmas būs jāatrisina?" Protams, ka mēs jau varam izlikties, ka kāds cits tās visas mūsu vietā atrisinās. Bet tā ir sevis maldināšana. Mums katram ir jāapzinās, ka tikai mēs katrs, pieliekot savu enerģiju un spēku, varēsim izveidot pagrieziena punktu.
Pēc ažiotāžas ap Swedbank daudziem cilvēkiem vēl aktuālāka kļuvusi problēma - "kur glabāt manu naudu"?
Jau kādu laiku pēc Latvijas Krājbankas kraha man radās doma - "tagad ir īstais laiks veidot kaut ko jaunu", jo acīmedzami esošā situācija parāda, ka finanšu tirgū un sabiedrībā ir radusies vieta un nepieciešamība pēc jaunas finanšu formācijas vai struktūras.
Manuprāt, ka ir vieta un laiks jaunas paaudzes bankas izveidei. Tāda varētu būt Sabiedrības Banka. Kā būtu, ja pieturētos pie šadiem punktiem?:
- bankas darbības pilnīga pārredzamība un skaidra pārraudzība;
- bankas akcionāram drīkst īpašumā būt tikai konkrēts skaits akciju, lai nekoncentrētu akcijas viena vai vairāku cilvēku rokās;
- bankas darbību šauri specializēt - tieši finansēt projektus un procesus, kuri rada pievienoto vērtību - ražošana, inovācija, informāciju tehnoloģijas;
- uzņemties attīstības bankas lomu - liela valsts mēroga projektu finansēšanas mehānismu nodrošināšana un šauri specializētu projektu realizēšana;
Vai jūs vēlaties kļūt par akcionāru šādai Sabiedrības Bankai?
Rakstiet, zvaniet un runājiet!
Gints Dzelme
Ošlejs situāciju Latvijā salīdzina ar Vāciju pēc Otrā pasaules kara
Pašreizējā situācija Latvijā līdzinās tai, kāda bija Vācijā pēc Otrā pasaules kara, žurnālam "Kapitāls" norāda ekonomists, uzņēmējs Jānis Ošlejs.
Viņš akcentē, ka patlaban, kad daudzu klientu maksātspēja ir šaubīga, var novērot ārkārtīgi strauju banku kopējā kredītportfeļa samazinājumu.
Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, pirms krīzes kopējā kredītu summa sasniedza 16,7 miljardus latu. Patlaban kopējais izsniegto kredītu apjoms ir 13,5 miljardi latu. No šī rādītāja vēl jāatņem 1,5 miljardus latu, kurus mūsu bankas aizdevušas pašu meitasuzņēmumiem, lai izpirktu klientu nekustamos īpašumus.
"Tātad kopš 2008.gada beigām no ekonomikas izņemti apmēram 4,7 miljardi latu privāto kredītu, un šis process turpinās vēl šodien - šogad kredīti sarukuši par 850 miljoniem latu. Tāpēc nav brīnums, ka Latvijā vērojama krīze," skaidro uzņēmējs.
Kā skaidro Ošlejs, ikviena komercbanka zina, ka krīzes laikā kredītus izsniegt nedrīkst, lai neapdraudētu savu maksātspēju. Tas ir pareizi, tomēr, visām bankām reizē samazinot kreditēšanas apjomus, cieš ekonomika. Tas savukārt spiež samazināt kredītu apmēru, un tā veidojas spirāle uz leju.
Līdz ar to ir skaidrs, ka nevar paļauties tikai uz privātām komercbankām kā stabilu avotu finanšu plūsmai arī turpmāk. Lai nākotnē novērstu krīzi, kuru atkal var izraisīt kredītu pēkšņa ieplūde un tikpat pēkšņa aizplūde, jāizveido stabilāka naudas sistēma.
Tāpat Latvijā jāatrod veids, kā atjaunot ražošanu, ņemot vērā, ka uzņēmējiem nav savas naudas un aktīvu, tādējādi nav pieejams komercbanku kredīts.
Kā piemēru Ošlejs min pēckara Vāciju. Arī toreiz vācu uzņēmējiem nebija ne naudas, ne ķīlas, turklāt maz bija palicis vīriešu darbspējīgā vecumā, bet rūpniecība ražoja tikai trešdaļu no 1938.gada līmeņa. Vācija šo situāciju atrisināja, nodibinot valstij un pašvaldībām piederošas bankas. Šo banku uzdevums bija izsniegt kredītus rūpniecībai, lai izveidotu darbavietas, kas savukārt radītu bagātības pieaugumu.
"Vācu sistēma izrādījās ārkārtīgi sekmīga un nodrošināja pēckara ekonomikas brīnumu, turklāt vēl patlaban Vācija ir sekmīgākā eirozonas valsts.
Vācijas valsts banku sistēmu veido centrālā attīstības banka "Kreditanstalt fuer Viederaufbau", 11 reģionālās bankas jeb "Landesbanken", kuras pieder federālajām zemēm, un tūkstošiem pašvaldībām piederošu banku. Tādām komercbankām kā "Deutsche Bank" vai "Dresdner Bank" atliek 20% no kopējā kredītu tirgus - vislabākie, drošākie klienti ar stabilām ķīlām un finanšu spekulanti.
Valsts bankas veido pusi no kredītu tirgus, tostarp lauvas tiesu no tiem kredītiem, ko piešķir uzņēmumiem ar vāju un viduvēju finanšu stāvokli, skaidro Ošlejs.
Viņš atgādina, ka arī Latvijas uzņēmumiem ir vāja un viduvēja finanšu situācija. Nav brīnums, ka komercbanku kredīts tiem nav pieejams - gluži kā Vācijā. Tikai atšķirībā no Vācijas mums nav attīstības banku, kas nodrošinātu kredītu ne tik ideālajiem klientiem.
Kā skaidro ekonomists, Latvijas attīstībai vajadzīgi vairāku veidu kredīti. Pirmkārt, nepieciešams kreditēt liela apjoma centralizēti īstenotus valsts mēroga projektus - jaunas spēkstacijas, ostas, lielas rūpnīcas, lielizmēra infrastruktūru.
Attīstības banka ir jāizveido uz bankas "Citadele" bāzes. Lai iegūtu līdzekļus bankas kapitalizācijai, Valsts kases, kā arī valsts uzņēmumu līdzekļi jāizvieto "Citadelē". Depozītu un tekošā konta apjoms radītu iespēju izsniegt kredītus un tādējādi izveidotu bāzi attīstības kreditēšanai. Attīstības bankas uzdevums būtu kreditēt valstiski svarīgu rūpniecības projektu attīstību.
Otrkārt, mazākus, lokālus projektus jāfinansē pašvaldību zemes bankām. Neliela vietējā rūpnīca Limbažos, informācijas tehnoloģiju uzņēmums Balvos, infrastruktūra rūpniecības rajonam Talsos - vietējo apstākļu laba pārzināšana ļautu zemes bankām sekmīgi izsniegt kredītus vietējām vajadzībām, rosina Ošlejs.
Otrā līmeņa bankas ir jāizveido, pašvaldībām izlaižot ilgtermiņa nedzēšamas obligācijas pret tām piederošo zemes vai komunālās saimniecības īpašumu un ieguldot iegūtos līdzekļus zemes banku pamatkapitālā. Vienlaikus pašvaldības turētu savus līdzekļus savā zemes bankā, tā nodrošinot papildu depozītu bāzi.
Pašvaldību obligāciju iegāde ir jāatļauj Latvijas pensiju fondiem, kuri iegūtu drošu līdzekļu izvietošanas veidu, kas pilnībā garantēts ar zemi un pašvaldības īpašumu. Tā tiktu novērsta absurdā situācija, ka Latvijas pensiju fondi ārvalstu biržās investē naudu ārvalstu uzņēmumos. Tādējādi Latvijas pensiju kapitāls tiktu izvietots droši, vienlaikus nodrošinot pamatu kreditēšanas attīstībai.
Kā norāda ekonomists, zemes banku uzdevums būtu attīstīt neliela izmēra rūpniecību savas pašvaldības teritorijā. Ar zemes banku izveidi katra pašvaldība iegūtu līdzekļus un iespējas darbavietu radīšanai savā pašvaldībā. Jo sekmīgāk pašvaldība attīstītu rūpniecību, jo lielāks būtu pieprasījums pēc tās parādzīmēm, jo lielāku tā spētu izveidot savu zemes banku.
Zemes bankas būtu nelielas kredītiestādes. Tāpēc tām būtu nepieciešama centrālā zemes banka, kas izlīdzinātu likviditāti un nodrošinātu vajadzīgo apmācību. Par šādu centrālu zemes banku varētu būt "Latvijas Hipotēku un zemes banka", kura patlaban darbojas līdzīgā lomā ar krājaizdevu sabiedrībām.
Pēc Ošleja domām, finansējumu jauniem, inovatīviem un tāpēc riskantiem uzņēmumiem jānodrošina ar valsts riska kapitāla fondiem. Tiem jādarbojas saskaņoti ar valsts pasūtījumu jauno tehnoloģiju izstrādē, īpašu uzsvaru liekot uz videi nekaitīgām tehnoloģijām.
Noteikti jāspēcina arī Latvijas Garantiju aģentūra, īpaši attiecībā uz eksportējošiem uzņēmumiem.
Ja Latvija mēģinātu atveidot vācu banku sistēmu, sākotnēji vajadzētu banku pamatkapitālu apmēram 350 miljonu latu apmērā.
Ošlejs norāda, ka šāda rīcība prasītu izlēmību no valdības un uzticību no tautas - pilsoņiem jābūt pārliecinātiem, ka nauda netiks izsaimniekota. Tāpēc pozitīvi vērtējams, ka patlaban mazinās bažas par oligarhiem un arvien uzlabojas tiesiskums.
"Ja banku pārvaldībā nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un skaidru pārraudzību, esmu pārliecināts, ka izdotos veiksmīgi uzbūvēt daudz jaunu uzņēmumu. (..) Uzņēmumi, kuriem nauda būs aizdota rūpniecības attīstībai, dažkārt bankrotēs, tomēr radīsies darbavietas un augs latviešu prasmes rūpniecībā. Nekļūdīgi aizdot bija iespējams tikai sociālismā. Kapitālismā kļūdas ir vienmēr, tāpēc pareizais jautājums ir nevis tas, kā neaizdot kļūdaini, bet kā ātri pārtraukt kļūdainus aizdevumus. Nekā nedarīšana nav alternatīva. Baidoties kļūdīties, mēs viennozīmīgi liedzam sev iespēju attīstībai. Tas nav pieņemami, jo apdraud visu Latviju un neļaus atgriezt latviešus no emigrācijas," rezumē Ošlejs.
05 December, 2011
....CASH IS THE POWER
The Cash is the Power....
Rimšēvičs: neņemiet kredītus; krīzes otrais vilnis ir klāt
Es domāju, ka otrais krīzes vilnis ir sācies, tas šobrīd ir redzams ar neapbruņotu aci. Ja mēs paraugāmies uz gada sākuma prognozēm par to, kā attīstīsies pasaules ekonomika, mēs skaidri redzam lejupslīdi, vadošo valstu ražošanas apjomi, indeksi iet uz leju. Arī nākamā gada prognozes ir ļoti piesardzīgas un pesimistiskas, tā laikrakstam "Diena" izteicies Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.
Kredītus tagad ņemt nevajadzētu
Vai uzņemties kredītsaistības situācijā, ja šodien kādam cilvēkam ir nodoms aizņemties, piemēram, dzīvokļa iegādei, un cilvēks ir sarēķinājis, ka šo kredītu var atdot ar to ienākumu līmeni, kāds patlaban viņam ir, rēķinoties, ka viņa ienākumi saglabāsies? Sestdien laikrakstā "Diena" publicētā intervijā Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs šobrīd iesaka kredītu neņemt.
"Mana rekomendācija - šobrīd šo kredītu neņemt!" intervijā laikrakstam norādījis LB vadītājs. Viņš ir pārliecināts, ka otrais krīzes vilnis ir sācies.
Ir sācies otrais vilnis
Atbildot uz jautājumu, kāpēc neizdevās izbēgt no otrā krīzes viļņa, viņš laikrakstam norāda: "Valstu valdības pagājušajos 10 gados ir dzīvojušas pāri saviem līdzekļiem. (..) Visa pasaule nedzīvo pāri saviem līdzekļiem. Puse pasaules dzīvo pāri saviem līdzekļiem, puse pasaules ir tā, kas aizdod un uztur šo dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem.
Rietumi dzīvo uz Austrumu rēķina
Kā galvenos aizdevējus LB vadītājs min ķīniešus, japāņus, taivāniešus un indonēziešus un, viņaprāt, Rietumu civilizācija pašlaik dzīvo uz Austrumu un Latīņamerikas valstu rēķina.
Rimšēvičs intervijā laikrakstam pauž viedokli, ka šobrīd Eiropa sadalījusies divās daļās un lielākās problēmas nav saistītas ar pašu eiro, bet gan ar "atsevišķu valstu spēju apkalpot savus parādus".
LB vadītājs tāpat norāda, ka, viņaprāt, eirozona izdzīvos. "Nav, protams, izslēgts, ka beigu beigās kāda no valstīm izstāsies vai eleganti, ar kādu juridisku konstrukciju, kas šobrīd tiek intensīvi meklēta (..), tiks eleganti izvadīta no eirozonas. Kas attiecas par baumām, ka nākotnē eirozona varētu būt citā sastāvā, es domāju, tas jāuztver pietiekami nopietni. Vairāki Eiropas vadošie ekonomisti un politiķi ir sapratuši, ka nepieciešama nopietna pāreksaminācija, jo vairāku valstu valdības nav gatavas pārredzamā nākotnē sakārtot savu fiskālo situāciju. Tas mums būtu jāpatur prātā - tajā brīdī, kad notiek dalīšanās, kurā vietā ir Latvija. Vai ārpus tā visa, vai Latvija ir iekšā un paliek tajā stiprajā daļā," viņš sacījis.
Uz jautājumu, ar ko valdībai jāsilda ekonomika, viņš atbildējis, ka "galvenie stimulētāji un attīstītāji ir komercbankas". "Ir tirgus, kuram ir līdzekļi. Šobrīd Eiropā naudas pietiek, bet bankas sēž uz naudas, tās to tur vai nu Eiropas Centrālajā bankā, vai citās komercbankās un vienkārši to neaizdod," teicis Rimšēvičs.
TVNET/Diena
Eksperts: Otrais krīzes vilnis uzņem augstumu
Gads nebūs viegls
Eksperts prognozēja, ka nākamais gads pasaulē nebūs viegls, kā arī Eiropa ar savām problēmām var "paraut līdzi" pārējo pasauli. "Tas pats notika 2008.gadā, kad bija ASV mājokļu tirgus krīzīte, bet tā pārauga haosā," sacīja ekonomists.
Problēmas būs visiem
Arī pārāk lielie valstu parādi ne par ko labu neliecina. Pēc Vaikuļa domām, problēmas nākamgad būs visiem, turklāt diezgan pamatīgas. Arī cilvēkiem, kas nodarbojas ar akciju pirkšanu un pārdošanu, ir jābūt uzmanīgiem.
"Skaidrā nauda arī nav slikta ideja. Ja 3-4 mēnešu laikā tirgū nobrūk cenas, skaidrā nauda sniegs iespēju nopirkt kaut ko lēti," uzsvēra Vaikulis.
"Citadele Asset Management" valdes loceklis Zigurds Vaikulis
Subscribe to:
Posts (Atom)