Human's value and success

Success takes time because the requisite for success is that you provide value. It takes a lot of work to become a person who provides significant value to others. People pay for value, valuable people succeed. So how many years have you put in? You may have more years than you know; you may have fewer years than you think.

Veiksmei nepieciešams laiks, jo panākumu pamatā ir tas, ka jūs sniedzat vērtību. Ir nepieciešams ieguldīt pietiekoši daudz darba, lai kļūtu par personu, kas sniedz nozīmīgu vērtību citiem. Cilvēki maksā par vērtību, vērtīgi cilvēki ir veiksmīgi. Tad, cik gadi jums būs nepieciešani, lai kļūtu vērtīgi? Jums var būt nepieciešms vairāk gadu nekā jūs zināt, Jums var būt nepieciešams mazāk gadu, nekā jūs domājat.

Успех требует времени, поскольку необходимостью для успеха является то, что вы предоставляете другим ценность. Это займет много времени и работы над собой, чтобы стать человеком, который обеспечивает значительную ценность для других. Люди платят за ценность, ценные люди являются успешными. Так сколько лет вы потратите чтобы стать успешным человеком? Вы можете потратить больше лет, чем вы знаете или вы, возможно, потратите меньше лет, чем вы думаете.

The Best Countries For Business

As the world emerges from a recession, the U.S. loses ground as a business-friendly locale.

Rank	Name	GDP Growth (%)	GDP/Capita ($)	Trade Balance as % of GDP	Population (mil)	Federal Budget Balance as % of GDP
1	Denmark	-4.7	36,000	2.9	5.5	41.6
2	Hong Kong	-2.8	42,800	8.7	7.1	37.4
3	New Zealand	-1.6	27,400	-2.8	4.2	22.2
4	Canada	-2.5	38,200	-2.7	33.5	75.4
5	Singapore	-1.3	52,200	14.3	4.7	113.1
6	Ireland	-7.6	41,000	-2.9	4.2	57.7
7	Sweden	-5.1	36,600	7.3	9.1	35.8
8	Norway	-1.5	57,400	14.4	4.7	60.6
9	United States	-2.6	46,000	-2.9	307.2	52.9
10	United Kingdom	-4.9	34,800	-1.5	61.1	54
11	Finland	-8.1	34,100	1.2	5.3	44
12	Australia	1.3	40,000	-3.0	21.3	17.6
13	Netherlands	-3.9	39,500	5.4	16.7	62.2
14	Belgium	-2.7	36,800	0.9	10.4	97.6
15	Switzerland	-1.5	41,400	7.3	7.6	40.5
16	Israel	0.2	28,400	3.7	7.2	78.4
17	Luxembourg	-3.4	79,600	18.1	0.5	14.9
18	Iceland	-6.5	39,600	-3.4	0.3	107.6
19	Estonia	-14.1	18,500	4.7	1.3	7.2
20	Germany	-4.9	34,100	4.0	82.3	72.1
21	France	-2.5	32,600	-2.1	64.4	77.5
22	Cyprus	-1.5	21,000	-8.6	1.1	56.2
23	Chile	-1.7	14,600	2.6	16.6	6.1
24	Portugal	-2.7	21,700	-10.3	10.7	76.9
25	Taiwan	-1.9	32,000	11.2	23.0	32.5

1 - 2526 - 5051 - 7576 - 100100 - 125126 - 128

Ošlejs: izdevumu samazināšana krīzes laikā nav pieņemama

Valsts budžeta izdevumu samazināšana krīzes laikā nav pieņemama politika, jo tā bremzē ekonomikas izaugsmi un saglabā augstu bezdarba līmeni, šodien Latvijas Bankas konferencē norādīja ekonomists un SIA "Primekss" valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs.

"Samazinot budžeta deficītu turpmākajos gados par nepieciešamajiem 5%, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ik gadu samazināsies par 2,5%. Man tas neliekas optimāls risinājums, ņemot vērā situāciju ekonomikā un darba tirgū," teica Ošlejs, kurš krīzes laikā kļuvis par vienu no tiem ekonomistiem, kas bieži paudis opozicionāru viedokli oficiālajai valsts politikai.

Viņa skatījumā, mazinot budžeta izdevumus, samazināsies arī uzņēmumu apgrozījums un peļņa, kas savukārt nedos iespēju radīt jaunas darbavietas, tāpēc Ošlejs neredz jēgu šādai politikai.

"Uzskatu, ka Latvija ir pelnījusi ekonomiku ar izaugsmi 7% gadā. Kāpēc ne? Samierināties ar politiku, kas nes nelielu ekonomikas izaugsmi un bezdarbu, ir nepareizi," uzsvēra ekonomists.

Vienlaikus viņš atzina, ka nemazināt budžeta izdevumus nav iespējams, jo to prasa starptautiskie aizdevēji. Taču, viņa skatījumā, vienīgā iespēja šādā situācijā ir mazināt lata valūtas kursa attiecību pret eiro, līdzīgi kā to savulaik izdarīja Zviedrija ar savu nacionālo valūtu.

Tā kā Latvijā ievērojama daļa kredītu ir izsniegti eiro, bankām būtu jāpārved pirmskrīzes laikā eiro izsniegtie kredīti latos, bet valstij būtu jākompensē bankām radītie zaudējumi.

Pusi no šiem zaudējumiem varētu segt no starptautisko aizdevēju aizdotās naudas finanšu sektora stabilizācijai, bet 25% būtu jādod tām uzraudzības iestādēm (Latvijas un Zviedrijas), kas nepietiekami ir uzraudzījušas banku sektoru un savu banku darbību.